Uzliekam fonā šo un sākam lasīt.
Šodien parakņājos savās pagājušās vasaras nagu lakās un izdomāju, ka jānokrāso nagi. Krāsas, ko izvēlējos bija candy bar un green park. Tiem, kas nez kāpēc nezina, kas tās ir par krāsām un kuriem nav tādas iespējas kā man [izlasīt to, kas uz pudelītes rakstīts]- candy bar ir gaiši rozā un green park ir wait for it- sarkana! nē, nē, viņi tā ļoti paredzami- zaļā krāsā. Sanāca samērā smuki un tīri uzkrāsot par brīnumu [un to ir vērts pieminēt]. Protams, ka pēc 10min es atcerējos, ka man rīt jāiet uz bērēm un šīs krāsas ir super inappropriate. Es pat nezinu par kādu problēmu šo nosaukt white girl problems par vāju, varbūt super douchy human problems. Katrā ziņā sapratu, ka esmu pilnīgs kretīns un tā, bet tomēr sirds dziļumos žēl, ka aizies postā labs nagu lakas krāsojiens.
Šis bija stāsts no manas dzīves. Un man tā dziesma skanēja galvā, kad ieodmājos, ka jāuzraksta šis.
Un šīs būs 10. bēres uz kurām esmu bijusi. I'm just a funeral crusher, still trying to find that fun in funerals. [oh, mēn, kāds man pašai prieks par šo joku, good job, good job, see you all in hell!]
