Do you believe in rock n roll, can music save your mortal soul?

Jā, šodien noklausījos to dziesmu kādas 40 reizes. Nu, ko lai saka. Laba dziesma. Un man patika last.fm komentārs " Music died when Madonna covered this song." Hah.
Vakar tikai uzzināju, ka vampire weekend jauns albums. Vispār vakar noklausoties biju diezgan vīlusies. Jo iepriekšējās bija varen labs. Bet no jaunā, pagaidām patīk run vislabāk.

Ance, nepilnas 2 dienas.

Bet katrā ziņā es gribēju pateikt to, ka man nav filmas, ko skatīties. Un tas ir tik kretīniski, ka filma jauna jāmeklē 8562983053 stundas. Un šovakar vispār es nezinu, ko es gribētu skatīties. It kā gribēto kaut ko asprātīgu, bet nav jau neviena jauna komēdija. Un neko nopietnu šovakar negribu skatīties. Vēl arī jāatrod un jāsalādē filmas, ko skatīties nākošnedēļ, jo, ja ātrums spētu nogalināt, tad koju internets dzīvotu mūžīgi. Nu, tāda tā šī brīža struktūra.
Un vispār man nāk miegs.
Un šonedēļ nebija the office jaunā sērija un tas galīgi nebija forši. Un es neatceros vai es jau par to pasūdzējos.

Man patīk, ka Gārfilda bildes spēj labi raksturot manas sajūtas.

Nāk miegs, bet tāds slinkums klāt gultu. Kā man nepatīk, ka tā notiek. Sasodīts.

Miegumiegumiegums.

Man nāk miegs. Čau, Ance, es ēdu kartupeļu pankūkas. Un Anet, kā patika pastkartes? :]
Es tikai gribēju pateikt, ka tgd esmu mājā. Ceļā uz autoostu, protams, sniga sniegs un pūta vējš. Cik jauki, zinu. Bet trakākais bija tas, ka slīdēja uz velna paraušanu. Bet es brīnos, ka neesmu nokritusi. Šodien es tā pamatīgi paslīdēju. Jaukākais tas, ka tas bija uz gājēju pārejas.
Kojās arī šodien neparādījās siltais ūdens, bet šodienas jaunums bija sarkanais rūsas ūdens. Vismaz jaukas pārmaiņas. Es domāju ieteikt, lai viņi uz mūžīgiem laikiem silto ūdeni nomaina ar patīkamu, sārtas krāsas rūsas ūdeni.
Lai nu kā. Es pa slideno laiku paspēju 30 min aiziet līdz ao un man bija 30min jāgaida ārā buss. Iekšā viss bija pilns. Bet īstenībā šodien ārā bija tīri silts, ja neskaita vēju, kas bija nejauks. Un tā nu es sēžu pie savas platformas, klausos mūziku, tad paskatos uz savu jaku un awww visskaistākā sniegpārsliņa pasaulē man ir uzkritusi. Vienkārši tik forša. Nu, jā, smaids sejā bija. :]
Un es jau zinu, ka jūs gaidāt kārtējo autobusa stāstu. Un būs arī. Tātad, man blakus sēž vīrietis pusmūžā. Ar milzīgu pufīgo jaku. Es sēdēju pie loga un man galīgi nebija vieta. Viņš vnk brutāli sēdēja gandrīz pa abiem krēsliem. Un tad viņš vēl izvelk savu laptopu. Un sāk kaut ko rakstīt. Tad viņš sāka skatīties filmu. Viņš skatās, skatās, skatās, oh snap, sāk krākt. :] jap. Tas bija tik smieklīgi. Viņš vienā brīdī skatās filmu un pēc dažām minūtēm jau aizmieg. Ar visu savu laptopu klēpī. Es jau domāju, kritīs tas dators vai nē. Tomēr stabils bija. Pēc pāris minūtēm viņš pamodās. Izslēdz datoru. Pēc apmēram 5min, viņš izvelk datoru atkal un ieslēdz. Un man likās, tas bija cits dators, jo ekrāns likās lielāks un desktops bija cits. Un tad man bija jādomā- nafig viņam līdzi 2 datori. Nu, ja, un tad viņš sāka spēlēt kārtis. =D un vēl visu ceļu līdz Ventspilij viņš paspēja ieslēgt un izslēgt datoru kādas 8 reizes. Ā, jā. Un runāt pa telefonu viņam arī patika. Un turēt telefonu iekšējā kabatā, kreisajā pusē. Un katru reizi, kad viņš to telefonu vilka ārā, man bija vēl mazāk vietas.
Nu, tas tā.

Labi, man nāk miegs. Iegulšos gultā un paskatīšos American Idol.

Dienas plāns.

Izmazgāt matus ledainā ūdenī. Check.

Sūdzambībele.

Jap, tikko biju dušā un nosalu. Kādas 30 min gaidīju, kad parādīsies siltais ūdens. Parasti, tas parādās ap kādu 5-10min. Šodien neparādījās. Jauki. Tas ir forši, ka laikā, kad aiz loga ir mīnusos, man nav jāiet ārā, lai nosaltu. Es to varu izdarīt dušā. Cik parocīgi.
Un tagad man salst pēdas.
Un es vēl gribēju par kaut ko pasūdzēties, bet aizmirsu. Nu, ko, vismaz pasūdzēšos par to, ka aizmirsu to īsto lietu, par ko gribēju sūdzēties.
Un, jā, veikalā šodien nebija īstie salāti, bet tas arī nav tas.
Un tikko taurēja prāmis/kuģis, jūtos kā mājās. Nekad agrāk te nebiju dzirdējusi to.

Un, lai beigtu uz patīkamas nots, te būs jauks video.

Vēl nepilnas 6 dienas.

Jap, esmu jau augšā.

Esmu jau augšā. Un, jā, istabā ir mazliet vēss. Nu, labi, vnk nav karsts, kā parasti. Esmu kojās, nevis ironizēju par savu istabu, kur kā zināms, ziemā termometra stabiņš noslīd līdz 54grādiem, pēc Fārenheita, protams.
Vakar atbraucu. Bija burvīgs autobusa brauciens. Tik jauki, ka priekšā apsēžas pārītis, kurš ir, kā lai to saka, superaktīvs. Jā, tas būtu pareizais apzīmējums. Un man no intensīvās skatīšanās pa logu sāka sāpēt kakls. Jup. Un autobusā bija ļoti karsti. Un Rīgā, protams, sniga. Bet smuki sniga, lielām pārslām. Tā kā bija tīri jauks ceļš līdz ķīpsalai. Nemaz nebija auksti. Bet paslīdēju gan kādas 23573292 reizes. Labi, ka mana izcilā līdzsvara izjūta noturēja mani kājās. Un tā kā tagad es to pateicu, jāgaida brīdis, kad es kritīšu, jo liktenis izaicināts.
Man gribas ēst, bet slinkums iet uz veikalu, jo ārā ir auksts.Un slinkums kā tāds. Nu, labi, to man īstenībā vajadzēja minēt kā galveno iemeslu.
Vispār man nāk miegs.
Vakar noskatījos New York, i love you. Bija tīri jauka, bet man Paris, i love you kaut kā labāk. Bet arī ny bija daži pavisam jauki stāstiņi un pati pilsēta. Tiešām mana sapņu pilsēta.
Mums skapim tikko nokrita/nolūza kaut kāda detaļa, kas lielāka par mani. Es tiešām brīnos, kā tas skapis vēl turas kopā. Mana istabas biedrene tagad slauka istabu. Es gan esmu pārāk slinka. Un aizņemta, jo man taču jāraksta blogieraksts. Ha.
Un tvnetā bija burvīgs raksts
"Pētījumā noskaidrots, ka 29% bērnu līdz 16 gadu vecumam uzskata, ka auzas aug kokos. 17% britu bērnu un pieaugušo ir pārliecināti, ka maizes galvenā sastāvdaļa ir vistu olas.
Pētījuma iniciatori uzskata, ka šādi rezultāti var kļūt par iemeslu nopietnām bažām. Speciālisti domā, ka bērnu neizpratne par viņu ikdienas ēdiena sastāvdaļām var nākotnē izraisīt nespēju ievērot veselīga uztura principus. " Es gan vairāk uztrauktos par to, ka tie cilvēki ir idioti, bet tas tā.
Labi, man slinkums kaut ko rakstīt. Labāk paskatīšos The office vecās sērijas.

Un es ceru, ka mans ieraksts nepazudīs, jo te ir ļoti emocionāls interneta pieslēgums. Es jau protams varētu copy paste. Bet man šodien laba nojauta. :]

Youtube Loop un kakao.

Sākšu ar- Ance, wtf?
Turpināšu ar to, ka šodien saņēmos un uzrakstīju vēstules. Ir iemestas, gaidiet. :]
Un šodien izdzēru 2 kakao. Tas ir diezgan daudz un vispār iespaidīgi priekš cilvēka, kas īpaši nedzer siltos dzērienus.
Un šodien piecēlos 11tos! Jap.
Šodien bija the office jaunākā sērija. Lai arī bija vairāk kā clip show, bija tomēr arī smieklīgi jauni momenti. Un beigās bija tik labs reps. Kā man patīk tas seriāls.
Tagad man lādējas dažādas sauļīgas filmas, kuras man droši vien būs vispār kauns atzīt, ka esmu redzējusi. Bet man šodien sauļīgs garastāvoklis.
Un virsraksts atbilst šī brīža struktūrai. Un, ja kāds neizprot šo vārdu salikumu. Te būs arī piemērs, ar tā iesaistīšanu teikumā. Man tas piemērs likās ļoti interesants. :] Nē, es pati to neizdomāju.

Clarence: "Dude, you totally missed the funeral yesterday!!"
T-dawg: "Yeah I know; somebody emailed me a funny clip and I got stuck in a YouTube loop..."

Un es šodien dabūju jaunas vilnas zeķes.
Un mans guilty pleasure turpinās.

Just sayin'

Es vakar gribēju ierakstīt ierakstu, bet man bija slinkums. Šodien arī slinkums.

Ai.

Galīgi nav noskaņojums.
Šodienas noskaņojums atkal ir cilvēces bezjēdzība. Nu, nopietni. Kāds šitam visam sakars? Kā man patīk šis garastāvoklis. Parasti tad prātā nāk vecā labā Šekspīra Būt vai nebūt. Un tad reizēm man paliek no sevis bail. :]
Bet nu.
Vakar es biju viena pati koju istabiņā. Visu dienu un nakti. Un vakarā izrādījās, ka arī visā blokā. Īpaši omulīgi tas nebija. Un gaitenī bija tumšs. Un, jā, pa nakti es aizslēdzu istabas durvis. Esmu tik drosmīga. Kaut gan pa nakti neizgulējos. Jo ap kādiem 3iem sāka pīkstēt dūmu detektors. Forši. Un pēc tam, kad es jau atkal laidos miegā, uzradās kāds no kaimiņu telpas un bija alkohola reibumā. Un skrēja uz wc kādas 6536765832reizes [varbūt, ka īstenībā tās varēja būt 3 reizes] un skaļi cirta durvis. Nu, c'mon. Tad vēl es vakarā noskatījos filmu ar brittany murphy- love and other disasters. Bija tīri tā neko. Pat asprātīga un tā.
Šodien es tā domāju, vai es gribētu dzīvot viena. Nu, tā, ka pavisam. Tā kā uz vientuļas salas. It kā jau man lielākā daļa cilvēku nepatīk un es neesmu sabiedrisks cilvēks un tā. Gads, laikam, būtu par daudz. Bet es gribētu, vismaz mēnesi. Jā, būtu forši. Man būtu filmas, grāmatas, čūbīt's un mūzika.
Un, jā. Tagad es atklāšu savu guilty pleasure. Jap. Tas saistīts ar Jay Z, Alicia Keys un dziesmu par New York. Iesūdziet mani, bet man patīk. Labi, man patīk piedziedājums. Bet patīk. Un izrādās, ka jay z izpilda to dziesmu ar alicia keys, kā jau minēju. Bet man visu laiku likās, ka ar beyonce. Mūžu dzīvo, mūžu mācies.
Un vēl es gribēju pažēloties. Kad es biju slima, es gulēju un fonā gāja tv. Kā jau zināms, manam tv nav pults. Un es biju sazāļota un man nebija spēka kustēties. Un pa lnt sākās pokera turnīrs. Jap, un man bija jāskatās tas murgs.
Un vēl. Es tagad skatos savā sapņu un tādā garā kladē. Tieši pirms gada tur ir ieraksts. Kur rakstīts, ka man skolā visu laiku bija jāklepo. Tas tāds varens ieraksts.
Viss.

Visvisādi sapņi.

Es šodien pamodos 15:10. Un man vēl gribējās gulēt. Arī tagad man nāk miegs.
Kā man patīk naktis, kad miegā rādās visvisādi sapņi. Es redzēju sapni mazu vienradzīti, kas ar mani runāja. Un viņš sēdēja pie galda, mēs bijām tādā kā mazā pasaku mājiņā. Un aiz logas, kas atradās vienradzim aiz muguras bija liela meža cūka. Un es gribēju vienradzi nofočēt ar to cūku fonā, bet tā cūka bija ātra un visu laiku aizmuka. Bet pēdējā bildē tā cūka trāpījās kadrā kopā ar savu māti, kas bija alnis. jā. Un tad es vēl sapņoju kaut kādas ainas no šausmenes, bet tās es vairs īsti neatceros. Vēl es sapņoju/murgoju par to, ka es vēl mācos vācu valodu skolā. Un es biju ekskursijā kaut kādā lielveikalā Rīgā kopā ar Sarmu un Elzu un vēl kādu. Un mums bija sazin kas jādara, bet katrā ziņā bija jātiek atpakaļ uz skolu, lai ietu uz vācu valodu. Un pie vecās vācu valodas skolotājās. Un bija kaut kādi aizvēsturiski aptieku svari, kuri mums tajā stundā būtu jāizmanto. Un man nez kāpēc likās, ka man vāciski šausmīgi patīk saukt skaitļus. Bet nu katrā ziņā es paņēmu tos svarus. Tad es tajā veikalā uzskrēju virsū saviem vecākiem. Un braucu ar viņiem kopā mājās, es prasīju vai Sarma un Elza arī negrib, bet viņas jau bija nopirkušas autobusa biļeti, kura maksāja 8.70 katra. Un es aizbraucu mājās, bet uz vācu valodu neaizgāju. Tā kā beigas laimīgas. :] Bet žēl, ka es neatceros par to šausmu filmu sapni īsti, bet bija kaut kā galīgi interesanti, to gan atceros.
Un no rīta, kā man ziņoja tētis, bija -11. Jēīj. Aukstumiņš is back.
Un piedod Anet, bet šodien es pastkarti tev nedabūšu vairs. Varbūt man vēl mājās mētājas. Bet varbūt man uznāk iedvesma. :]

Es meklēju, kādu bildi ar alni, bet beigās atradu šo superpiemīlīgo bildi. Vienkārši tik daudz piemīlīguma.

Aw, un izskatās, ka piemīlīgais kaķēns grib apēst kāmīti.

Labojums: Atcerējos, ka tajā sapnī bija truši, kas ēda cilvēku gaļu. Un truši būrī vajadzēja mest līķi, lai truši to apēstu.
Atcerējos, ja pa ziņām rādīja trušu fermu. Tur parāda supermīlīgus trusīšus un tad sāk stāstīt, ka beidzot viņi var sākt nokaut, jo jauna kautuve ir. Un cilvēki labprāt pirks to gaļu. Nu, c'mon. Un es uzreiz iedomājos arī par savas bildes trusīti. Un Ances trusi. Un, ka Ancei ļoti patiktu tas sižets. Vēl vairāk par mani.

Yes.

Es pajautāju Čūbītim, vai man rakstīt ierakstu. Atbilde bija - yes. [jaunais sīkrīks, enjoy! [Anete! Kur manas twilight quotes?]].
Tātad. Vai es atradu atslēgas? Nē. Es aizgāju gulēt. Un tad kā no 5:30 līdz apmēram 14 mans labākais draugs bija bļoda pie gultas. Jā! Vēdergripa. Ļoti patīkami. Nāt. Nu jau esmu vesela.
Bet tā nu es nogulēju mājās savu pirmo eksāmenu. Nu, nekas. Būs jāliek vēlāk.
Pa šo laiku esmu paspējusi youtubā noskatīties veselu kaudzi jēdzīgu un nejēdzīgu video. Saēsties 6 c vitamīnu tabletes dienā. Jā, garšīgās, skābās tabletītes. Viena tabletīte satur 833% ieteicamo c vitamīna devu, tā man ziņo etiķete. Jācer, ka nepārdozēšu. :]
Vēl paspēlēju zoli. Un pat pāris reizes nozolēju. Lai arī man bija bail. Arī šovakar. Jā, Ance, es arī viena sadūšojos. Un man bija tikai 4 dāmas un abi stiprākie kalpi. Oh, snap! :]
Un es sameklēju jaunu sīkrīku. Bija grūti. Visi labākie jau izķerti, you know.
Te, Anety, vari redzēt cik mums sniega. Lai arī tur to grūti saprast. Un tas ir nomīdīts.

Un šis bija pirmajā gada dienā. Izskatījās tik smuki. Pēc mazas saulītes.

Un te būs kaut kas, ko tu droši vien visvairāk gribēji redzēt. Mazais eņģelītis. Čūbīts.

Viņa skatās šito un šito

P.S. Es, beidzot, nomainīju pareizo laika joslu. Jēīj, es!

Šī brīža situācija.

Ir 2:11. 8os autobuss. Jābrauc mācīties vienreiz.
Nemaz neteikšu, ka brīvlaikā pilnīgi neko noderīgu nedarīja. Un sesija sākas 4dien. Man ir veselas 2 dienas, lai iemācītos visu pirmā pusgada matemātiku. Es ceru, ka manas smadzenes pa šīm 2 nedēļām ir pietiekami atpūtušās, lai tgd varētu uzsūkt kaut cik vajadzīgu informāciju. Domāsim pozitīvi.
Ne par to ir šis stāsts.
Es krāmēju somas un nevaru atrast koju atslēgu. Hmm, tas kaut kā nav labi.

Labojums: Ir 2:35. Atslēgu vēl neesmu atradusi, bet koridorā atradu vienradzi. Jā, savu veco vienradžmantiņu. Vismaz kāds prieks.

Cerams, ka rīts gudrāks par vakaru.
Oh, šim vienradzim ir spārni? wtf? Vienradžiem nav spārnu! Nu, neko, savam vecajam oldskūl draugam piedošu un tomēr ierindošu to vienradžu kārtā, jo atmiņās viņam nebija spārnu.
Ok, tagad gan gulēt.