Kaut kas jauns.

Šodien ir Līvai vārda diena. Arī eirovižn, kas šogad notiek burtiski minūtes gājiena attālumā no mājām. Un ir atkusnis. Mans vienradzis izskatās briesmīgi. bet ir forši taisīt pikas. Vakar manam vienradzim nokrita galva, bet to es kaut kā pieliku atpakaļ. Un Nika nobradāja kājas. Nika man atņēma gumijas zābaku, kas bija tēta zābaks, bet man pašai nav un ārā bija slapjš, es domāju, ka saprotat manu domu gājienu. Un zābakos bija pēdu paliktnīši, ar durstekļiem, kas it kā māsē pēdas or smth. Un Nika man sētas vidū brutāli atņēma zābaku. Un man bija jālec uz vienas kājas, kas bija sāpīgi, kā arī bija slidens un nebija kur pieturētie, kā arī visu to laiku Nika mani taranēja un bāzās ar zābaku virsū, lai es to viņai ņemtu nost un bonusā Puika visu laiku rēja. Jauks piedzīvojums bija, jā. Vēl vakar ciemā bija Anete, kas rādīja bildes un iepazīstināja ar jaunumiem popmūzikā, mēģināja man iemācīt jaunās uk supergrupas deju soļus, uzdāvināja superforšas vienradžmantas, rozā pūķi un kartiņas, lika man noklausīties viņas jaunākos repa hītus,nodemonstrēja jauno Laura Reinika t-kreklu un runāja par sektām [dažas lietas no tām var īsti neatbilst realitātei].
Anete, veseļojies! :]
Un šodien es uzzināju kaut ko jaunu, kas pilnībā izmainīs manas šī brīža domas par dzīvi. Un šķiet, ka nu es saredzu tai jēgu. Prieks un laime.

Esiet gatavi savas dzīves nozīmīgākajai informācijai.*

* šis apgalvojums iespējam var būt, bet noteikti ir nepatiess, pārspīlēts un es ļoti ceru, ka neatbilst šī brīža struktūrai, tāpat kā pēdējais šeit rakstītais. hei ho.

Prieks un laime. :]

Just one of those days...

.

gadās.

Mazāks par trīs.

Happy unimaginative, consumerist- oriented and entirely arbitary, manipulative and shallow interpretation of romance day!

Es jau neko. Un jūs jau tāpat zināt, ka man patīk visi mūsu nacionālie svētki. Domājams, ka Helovīnos būšu kartupelis un ar lielāko nepacietību gaidu Pateicības dienu!

Tagad iešu skatīties kaudzi ar romantiskajām filmām un ēdīšu saldējumu un šokolādes konfektes. Tā taču šodien jādara.

Miegs nāk.

Šodien noskatījos Olimpisko spēļu atklāšanu. Man jau patīk os. Bet vasaras labāk gan. Un prasās skatīties tās Saldū. :] Jā. Patīkamas atmiņas.
Lai nu kā. Tagad skatos biatlonu.
Biju ar Aiju uz vakara čatu uz ielas. Un tad mani nolaupīja un lika ēst torti. True story. Nopietni.
Vēl es noskatījos 28 days later, kas nav tipiska filma, ko es parastos apstākļos skatītos. bet kaut kā pēdējā laikā nav ko skatīties. Bet bija tīri normāli. Ja neskaita, ka biju gaidījusi kaut ko bailīgāku. Un, jā, nobijos es tieši no mašīnas signalizācijas, kas bija filmā. bet, nu, diezgan papretīgi bija vietām. Un brīžiem tāds wtf?, bet ar to jāsamierinās skatoties tādas filmas. Un, jā, es to filmu skatījos pa dienu, lai man nebūtu bail.
Un vēl pēdējā ofisa sērija bija foorša. Un ar foooorša es domāju, asprātīga un tāda kā vajag. Kā man patīk tas seriāls.
Un jaunā izdzīvotāju sezona solās būt interesanta. Man jau patīk. :]
Un vēl Vampire weekend jaunajam albūmam tomēr nav nekāda vaina. Jo vairāk klausās, jo vairāk patīk. Bet pirmais bija labāks. Bet jaunais arī tur rajonu.
Labi, man nāk miegs. Jānoskatās biatlons un jāskatās kaut kāda filma. 28 weeks later nešķiet īpaši piemērota naktij, kaut gan otra filma ir kaut kāda vampīrfilma, bet liekas, ka tā varētu būt komēdija. Hmm.

Nu, damn it.

Vai bija? Nē!
Es esmu dusmīga. Es tā gribēju. Āāāāaaw.

Labi vismaz, ka survivor jaunā sezona sākusies. Tagad iešu paskatīties pirmo raidījumu un cerēšu, ka varēšu nedomāt par gardajiem, sāļajiem tiem, kam nosaukumu nezinu, bet kas tik ņammīgi.

Pastaiga1,7.

Tātad. Man diezgan nav ko darīt. Nu vismaz nekā tāda, ko es gribētu. Tāpēc būs jāiziet pastaigā. Lai arī man ir diezgan liels slinkums. Vispār mana pastaiga aprobežosies ar aiziešanu līdz topam. Jo es gribu to kraukšķīgos, ko vāra eļļa. es nezinu, kā tos sauc. Bet viņi sākumā atgādina makaronus, tad tos iemet eļļā, tie uzpūšas, tos pārkaisa ar sāli un ir garšīgi. Nesen par tiem iedomājos, tikai nezinu, kur varēšu atrast. Nu, es ceru, ka jūs sapratāt, ko es domāju. Katrā ziņā jācer, ka topā būs, vēl jau arī super neto turpat. Nu, jācer, jācer.
Labi, jāsāk taisīties, kamēr vēl iedvesma.
Un man iepatikās šī dziesma. Man patīk 500 days of summer soundtracks. Sākumā gan biju diezgan skeptiski noskaņota pret Carlu Bruni, jā, jā, to pašu. Bet dziesma jauka. Un vārdi arī nav slikti. Nē, es nemāku franču valodu. Bet google gan. Un šoreiz es nedomāju google tulkotāju, kaut gan vēlāk varētu pamēģināt, ko labu šis teiks. Kas zina, varbūt izmet tādu pašu joku, kā ar '' I am hard rock fan'' :]
Labi, te dziesma. Es dodos meklēt, to, ko es nezinu kā sauc.

Pastaiga.

Šodien biju 2h garā pastaigā kopā ar savu pleijeri. Bija tīri jauki. Lai arī jūrmalā bija negaidīti daudz nevajadzīgu cilvēku. Bet Jūrmalas parkā gan bija pietiekami tukšs.
Nobridos pa sniegiem kārtīgi. Īpaši forši bija, kad nolēmu uzkāpt vienā kāpā. Brienu, brienu, brienu, oh, snap, sniegs līdz vēderam. Bija smieklīgi. Un vispār grūti tik uz priekšu. Un vēl bija burvīgs kritiens no tās pašas kāpas. Un tur vēl bija pēdas lapsas. Vai arī zaķa. Bet no visiem novērojumiem man gan vairāk liekas, ka tā bija lapsa. Jo parasti lapsas tur mēdz vandīties vairāk par zaķiem. Katrā ziņā tā kāpa man sagādāja diezgan daudz pārsteigumu.
Protams kaut ko noknipsēju, lai parādītu, kāds mums te lv sniegs vēl ir. Kamēr Līva man visu laiku raksta, ka šodien gāja staigāties vien adītā jaciņā. Mums bija -6. Pa dienu. Tagad jau krietni vairāk. Aukstums atgriežas.

Tātad, te būs jūrmalas parks

.

Un te jūrmala/kāpas.

Tagad jāiet gulēt. Vai paskatīties kaut kas. ā, jā, un šodien paskatījos sisidrā, nu, tā lūk ir forša multiplikācijas filmiņa, jestra un asprātīga. Te būs.

Ziemas prieki.

Šodien biju mežā. Jēīj es!

Vēl es gribēju ielikt kolāžu, kur esmu es un Nikijsuns, bet te tā kvalitāte ir tik burvīga, ka gribēšana pārgāja. Un tad gribēju ielikt flikrā bildes, bet es aizmirsu, kāds man tur bija e-pasts. ups. Nu, gan jau. Kad atcerēšos, padošu ziņu.
Un tgd man vnk wtf? Kā pulkstenis var būt gandrīz 22? Kā? Nesen skatījos un bija pāri 19. wtf?
Jā, es šo ierakstu gribēju sākt rakstīt, kad vēl nebija deviņi. Un tgd jau būs desmit.

Šodiena.

Nezinu kā jums, bet man sniegs patīk. Tik forši. Īsta ziema. Un tā kā man līdz skolai ir apmēram 3min jāiet, mani sabiedriskā transporta krahs netraucē un neietekmē, pagaidām. :]
Un šodien bija jābrien līdz sportam pamatīgi. Galvenais, ka pa kupenām, jo tīrīts nav. Un man, kā jau garam cilvēkam, bija pat augstāk par ceļiem sniegs. Un es bridu pa kupenām un paslīdēju, un pieturējos pie citas kupenas. wtf? Jo kā mēs zinām, kupenas ir ļoti stingras un stabilas. Nāt.
Bet nu jā, forši. Un galvenais, ka aizbridām uz sportu, bet mūsu pasniedzējas nebija. Un tā, nu bridām atpakaļ. Es neteikšu, ka biju bēdīga.
Noskatījos šodien divas filmas un daudz ofisa sērijas. Viena no filmām, ko skatījos bija wanted. Un man bija dalītas jūtas. Jo brīžiem man tā filma likās galīgi garām, brīžiem forša, brīžiem brutāla un klišejiska. Bet beigas bija salīdzinoši normālas, tāpēc varu teikt, ka kopumā bija normāli. Nevarētu teikt, ka es ieteiktu skatīties. Bet, ja galīgi nav, ko darīt, tad jā.
Un man brutāli nāk miegs jau! Vispār man visu laiku nāk miegs. Nu, ļoti bieži.
Ā, jā, šodien paskatījos Hausu, kas atgriezies tv3. Patīk jau gan. Tikai kamēr atcerējos, kas notika pēdējā sērijā, ko biju redzējusi pagāja laiciņš. Un kādas 30 min ārā kaut kas pīkstēja. Izklausījās it kā kāds būtu uzlicis akmeni uz stūres, lai mašīna pīkstētu/taurētu. Tik kaitinoši bija.
Laikam jāiet gulēt. Rīt man nav pirmā lekcija. Prieks un laime. Varēšu ilgāk pačučēt. Čau, Ance.
Un, Anet, es nevaru atrast nekur normālu pastkarti, kas sevī neietver skatu iz Latvijas.
Ā, un šodien matemātikā pasniedzējs sevi salīdzināja ar Hariju Poteru. Un tā bija 2 reize, kad šodien tika pieminēts Harijs. Labs līmenis studentiem, labs.

Vakardiena.

Vakardienas fail. Tātad. Vakar 7:45 sarunāju ar kursa biedreni tikties lejā, lai ietu uz pirmo lekciju.Parasti tur ir daudz cilvēku un nav kur sēdēt. Nu, ir brīvas vietas tikai 1. rindā.Man miegs nāk, nevaru paspēt. Izčammājos tikai ap 7:50. Esam klāt 7:55. Ieejam iekšā.Vnk kaut kādi 10 cilvēki pa visu telpu. Man tāds- wtf? izrādās, ka mums taču lekcija sākas 8:15, kā jau visu pirmo semestri. Vienkārši tāds aprāviens. Es nezinu, kāpēc es domāju, ka 8os.Galvenais, ka pusstundu ātrāk gandrīz izgāju uz lekciju. C'mon. Es nevarēju visu rītu nomierināties.Tik smieklīgi. :] Šitā bieži negadās.
Un vakar bija Ancei dzē dē. Vispār jau tas ir sanāk šodien, bet man neiet nets kojās,tāpēc rakstu notepadā. Jup.Un rīt ielikši tikai blogā.
Bet, sīkais nūģi, sveicu Tevi vēlreiz Dzimšanas dienā! Un tgd pieminēšu diskus. Done.
Un šodien ļoti daudz divnieki, vieninieki un nulles datumā. 01022010 un no abām pusēm vienādi lasās.Diezgan stilīgi, diezgan.Un vēl Ance man deva smaržot puķes, kurām bija jāsmaržo pēc pavasara. Bet tās smaržoja pēc redīsiem.
Šodien visu dienu sniga sniegs. Vispār diezgan forši, ja nesnieg sejā.
Un bija smieklīgs brīdis.
Es ar Anci eju pāri tiltam un sniegs snieg pamatīgi. Un gandrīz sejā. Un tad bija burvīgs dialogs.
A: Atceries, vienreiz Ventspilī ļoti sniga sniegs tieši sejā, ka neko nevarēja redzēt?
E: Mēs no siķika gājām? Droši vien.
A: Es tikai nezinu, kāpēc mēs tik vēlu gājām kaut kur.
E: Varbūt nemaz nebija vēls. Varbūt bija ziema. [nopietni, nesarkastiski]
A,E: ha ha ha ha ha ha ha ha ha ha ha ha ha x 36542385709235862935
:]
Brīdinājums: varbūt tas dialogs nav vārds vārdā, bet doma ir.
Vispār tagad ir 23:27. Un man nāk miegs. Skatīties arī nav nekā, tas domāts, ka nav filma. Nekas, paskatīšos Ofisu. Jēīj.
Rīt atkal 8, šoreiz 15. =D ā, jā, šodien mums jau bija laboratorijas darbs ķīmijā. Un pa vienam. Un bija jātitrē, agēn.
Un man atkal bija jākāpj uz krēsla, lai varētu nolasīt mērījumus. Kāpēc jātitrē vienmēr pa vienam?
Un prieks un laime. Dušā atkal ir siltais ūdens. Jēīj.