seven

Laiks skrien kā stirnas.

Ggggg

Es aplēju savu laptopu ar pienu. Jap. Un tā kārtīgi. Konkrētāk- piena paka uzkrita virsū tastatūrai. Kā man tas izdevās? N u, redz, man ir talants. Bet es ātri noreaģēju un pagaidām viss iet. Bet tas vēl nav viss. Es mēģināju izņemt g burtu no tastatūras, lai varētu tik klāt pie piena piliena, un tagad es nevaru to ielikt atpakaļ. Un arī izņemt ārā to kārtīgi nevar. Bet kā redzam, tas burts vēl darbojas. Bet tas enīvej lēkā pa visu klaviatūru un mani tracina. No šī stāsta varam secināt, ka mans laptops ir samērā izturīgs. Un jāpiefiksē, ka nākotnē nevajadzētu mēģināt plēst ārā taustiņus. Vēl it kā nevajadzētu uzturēties pie laptopa ar šķidrumiem, bet, c'mon, es jau tagad sēžu ar kafijas krūzi rokā, tā kā tas nav īpaši reāli. Tāpēc pietiks ar vienu padomu. To par tiem taustiņiem.

Note taken.

I had a dream.

Vispār vairāki. Bija sapnis, kurā es redzēju, ka esmu gultā, paceļu segu un tur apakšā ir simtiem kniebēju [pretīgo kukaiņu, kam aizmugurē tādas kā knaiblītes, laikam, ka īstais nosaukums ir spīļastes, katrā ziņā man no viņiem ir nereāli bail] un man sapnī bija tik bail, ka es pamodos stāvus savā gultā, cenšoties atbrīvoties no savas segas. Bija reāli pretīga sajūta un dīvaina. Es neatceros, kad man tā vispār ir bijis. Un pulkstenis bija 4. Vēl pieminēšanas vērts sapnis bija inception sapnis. Un šoreiz ne sapnis, kurā es redzu to filmu, vai tās varoņus, kā tas jau bijis. Nē, šoreiz bija sapnis sapnī sapnis, tāds arī sen nebija bijis. Vēl, protams, ka man bijuši pa šo laiku dažādi sapņi, kur es pa durvīm ieeju Vācijā, vai redzu milzīgu mēnesi un zinu tā noslēpumu, bet ne par tiem bija šis stāsts.

Vēl bija Oskaru ceremonija, kur bija gandrīz viss, kā jau iepriekš paredzēts. Nekādu pavērsienu īsti nebija. Un arī Leonardo neredzēju.

Vēl izlasīju grāmatu, kuru varētu raksturot apmēram tā- interesanti, patīk, super, interesanti, hmm...ok, wtf, wtf, WTF?!

Un pēdējā laikā nav nekā jauna, ko skatīties. Tāpēc skatos vecās, jau redzētās filmas. Kaut gan noskatījos Tangled un Dogma, abas patika. Abas galīgi nesaistītas. Vēl skatoties vecās filmas sapratu, kuras filmas var skatīties vēlreiz un kuras ir tikai vienas skatīšanās filmas. Bet es nesaku, ka tās otrās ir sliktas filmas, nē, ne gluži, vienkārši tās atdod visu, ko vien var jau pirmajā reizē un nekā vairāk arī nav, ko piedāvāt. Piem., man patika Due Date, bet otro reizi skatoties saproti, ka tomēr nav kaut kā. Bet tajā pašā laikā Zombieland un Inglourious Basterds patika tad un patīk arī tagad. Bet nopietni, man vajag jaunas filmas.

Vēl man pēdējā laikā patīk skatīties slavenu mākslinieku gleznojumus. Protams, ne mūsdienīgo.

Ārā tik nesmuks laiks. Gulēšanai gan labs. Man labāk patīk ziema. Ledus un sniegs- freakin awesome. Pavasaris ir gadalaiks, kas man vismazāk patīk.

Vēl kāds random fakts- pirms nedēļas es devos 2,5h ilgā pastaigā ar savu pleijeri.

Un vēl šajā laikā es vēl turpinu Sarmu iepazīstināt ar the office. Skatos un priecājos, nu, labs seriāls. Pietrūks man Maikls. It kā jau 21. un 28. aprīlī būs pēdējā sērija 2. daļās, kurā viņš būs. Es pat nezinu, vai labāk nobeigt to seriālu, vai turpināt. No vienas puses gribas, lai turpinās, visi varoņi iemīļoti, bet negribas arī redzēt, kā tavs mīļākais seriāls lēni un mokoši velk dzīvību, kā tas ir ar How i met your mother. Hmm. Dzīvosim un redzēsim, kā būs.

Miegs arī sāk nākt.

Nobeigumā, turpinot virsraksta tēmu, es ceru, ka man kādu dienu istabā būs kolas bundžiņu kolonna.

out.