Beidzot atsākusies True Blood jaunā sezona. Prieks! Vismaz kaut kas nomaina Game of Thrones, kas tagad būs jāgaida 10 mēnešus. C'mon, HBO, kas tev ir ar tiem super garajiem pārtraukumiem?
Turpinot par seriāliem, skatos Angry boys. Smieklīgs un austrāliešu akcents ir on the money.
Biju uz Hangover 2 jau kādu laiciņu atpakaļ. Nu, kā? Nu, tā- been there done that, bet savus smiekliņus jau varēja dabūt. Un šodien jāiet skatīties Thor!
Kas vēl jauns? Šodien atkal ļoti silta diena [ ar ļoti silta, es domāju salīdzinot ar pēdējā laika dienām]. Tie solīts trakais karstums, atkal. I hate it, hate it, hate it!
Vakar ar Honkongu aka Sarmu, kas ir bi polar pret manu kaķi, bijām riteņbraucienā. Šoreiz ne ierastajā aplī, bet gan uz Bušnieku ezeru, kur smuks veloceliņš ar superīgu pārklājumu. Prieks un laime! Būtu tādi visām šosejā blakus, es to vien darītu, kā brauktu ar riteni. Protams, ka brauciens pa pārventas trakajiem ceļiem gan nebija medusmaize, man bija stress. ā, un forši ietriecos sarmas kājā, kad braucām lejā no tilta, manas bremzes ir tik labi. Atpakaļceļā es jau bremzēt sāku pašā kalna galā. Ļoti droši braukt pa pilsētu ar riteni, kuram knapi darbojas bremzes [un tās pašas ir priekšējās]. Turpinot par braucienu, pa ceļam bija tāds mega gigantisks zirneklis, kas karājās ļoti garā pavedienā no augsta koka [epic, epic, epic!!!!! tas tā lai tie, kas nebija, saprastu, ka tas bija samērā lielāka izmēra zirneklis, nekā gadās redzēt]. Nu, katrā ziņā tas bija mūsu uzmanības vērts, jo piestājām un atpakaļceļā kā partizāni skatījāmies apkārt, lai kādai tas zirneklis neielidotu sejā. Jā, mums likās, ka viņš tās pāris stundas gaidīja, kad mēs brauksim atpakaļ. Vēl pa ceļam bija čūska, kas peldēja pa ūdeni, vismaz no Sarmas nostāstiem tā var saprast, jo es jau biju pārāk freaked out , kad izdzirdēju vārdu čūska, kas biju pāris 100m tālāk. Un izrādās, ka visi riteņbraucēji no attāluma izskatās pēc veciem cilvēkiem. Kad bijām galā, tad mūsu vieta bija pati labākā, tieši uz apšaubāmas laipas uz kuras atradās vēl apšaubāmāks nestabils soliņš. Vēl gan tur bija foršs betona bluķis, kam apsieta virve. Protams, ka saule uzreiz pazuda un vējš parādījās. Sarma izdomāja, ka līdīs peldēt, kamēr es biju jakā un ietuntuļojusies lakatā. Viņas pelde ilga apmēram 1minūti. Tad uzēdām ņammīti, ko bijām paņēmušas un runājām par random stuff. Un ar random stuff, es tiešām domāju random stuff- par to, kā mēs rādāmies sapņos cilvēkiem, kuri mūs nepazīst, resniem delfīniem, kā dievs izlemj, kur mākoņainā laikā spīd saule un burgeriem. Pēc tam es ar kāju iegrūdu betona bluķi ūdenī, jā, ūdens bija virsū, gan ritenim tika, gan mums abām. Fun times. Kad galīgi nosalām un gribējām ēst devāmies atpakaļ, kas nu tiek saukts par ātrāko kopīgo riteņbraukšanu ever, vismaz siltāks palika. Un kā var uzrasties cilvēki meža vidū, kad bļaujam Danger! Es nezinu, story of our lives.
Jau mājā skatījāmies basketbolu un ar skatījāmies es domāju- sarma skatījās un es morāli atbalstīju izsaucoties "well we are in a pickle!" un mācot sarmai british slengus.
Vēl pieminēšanas vērts fakts- man šodien nebija piena kafijai un čūčū man tagad kājā ir ielaidusi nagus, fun fun fun fun!
Ā, un vēl es atcerējos to dziesmu, kas man vakar bija jādzied, lai gan vārdus tur neatcerējos. Tā bija Roxette- Joyride.
Un, ja Liena neturpinās skatīties Ofisu, tad kaut kas ļauns var ar viņu atgadīties. Just sayin'.
ņam ņam ņam, šito skatīties fullscreen, tik labs!