2012. gada 28. maijs

Happy half B-day to me! Now sit down! Yes, every year.

Savā half b-day'ā dāvinu sev 2 Game of Thrones sērijas! Yes! Still true!


Still half true! Man nez kāpēc likās, ka šodien ir 27. I'm sad now.

2012. gada 25. maijs

Very comedically humorous.


Gandrīz visi mani seriāli jau paspējuši savas sezonas nobeigt. Sāku meklēt jaunu food for my soul. Atradu arī! Life's too short, arī šis seriāls too short, drīz jau visas 7 epizodes būšu noskatījusies. Cerams, ka nebūs nobeigts pavisam, kā pēdējā laikā notiek ar jaunajiem komēdijseriāliem.

2012. gada 11. maijs

žāžīts



Hello!
Tātad. No vasaras, kas valdīja Rīgā [vismaz nedēļas vidū], esmu atpakaļ ziemeļos, kur pavasaris nekad nenāks. Nu, labi, šodien ir vismaz vairāk par 8 grādiem. Bet ir vējš un drīz atkal līs lietus. Tā kā laiks nekāds un iedvesma nav darīt pilnīgi un galīgi neko, guļu gultā, ēdu un skatos seriālus, kas pa nedēļu iekrājušies. Jā, jā, atkal dators mājās atpūtās, kamēr es kojās cītīgi lasīju grāmatu, baudīju silto laiku, uzdāvinājām Maijai Nilu Ušakovu, spēlēju pokeru un skatījos hokeju. Un, hihi, tur bija atskaņas. Oh, me, i'm so hitlerious [āāh, new jokes [no, no, too easy [shut it]]]. Fjū, tiku no iekavām ārā.
Tālāk!
Neatceros, vai par ideālajām vakariņām jau stāstīju. Bet bija, kā lai saka... ideālas vakariņas! Oh, me. Tā ir, kad man nav ar ko parunāties. Un es vēl esmu kafiju sadzērusies, tpc īpaši hyper jūtos. Bet tāda bleep bloop bleep bloop hyper. Kodētā valoda, ideāli. Un runājot par vakariņām, bija arī brokastis. Fancy brokastis, pie tādām varētu pierast.
Un kaut kad sen sapņoju, ka Heath Ledger varbūt ir dzīvs, tpc man viņš bija jāiet mežā meklēt. Bet nebija viņš tur. That was sad.
Rīt vakariņu otrā kārta sāksies. Un ja viss ies pēc mana plāna, tad arī mēmā šova cīņas līdz pagurumam.
Noskatījos 21 jump street, man patika. Bija smieklīgi, bija arī nesmieklīgi, bet smieklīgi bija vairāk. Jup, jup, drīz rakstīšu filmu recenzijas profesionāli.
Noskatījāmies arī boa vs. python un kko par divgalvainām haizivīm, kur Karmena Elektra visu filmu sauļojās. Tās arī bija smieklīgas.
Kas vēl? ā, jā, call me maybe mani uzveikusi. Pirmais solis uz atveseļošanos ir problēmas atzīšana. Bet es neesmu vienīgā. Also mans mīļais Bens Howards ir iedziedājis dziesmas kaveru, ko pat var klausīties. Un drīz maniem Born Ruffians būs jauns albūmiņš.
Ai, viss. Beidzās enerģija.
Nostaļģiskas jūtas pārņēma šodien, kad klejoju pa imdb un uzskrēju Donijam virsū. Sen nav redzēta. Bet vēl tik daudz filmu gribas redzēt. Oh, no. Why is this happening to me? [Whitegirlproblems]

Enjoy my picture show!