Šodienas sheesh.

Bija 33 grādi. Tagad tikai 30 un pērkons, vējš un lietus. Jēīj.
Nevar pirkt sausās brokastis, kas ir kā burtiņi. Nevar ēst, visu laiku jāliek vārdi un nevar paēst.
Fitsjū. That's a name. Es tikai neatceros, kur es to dzirdēju. No kādas filmas vai seriāla.
Pērkon, shut it!
Un Šakira, Šakira ruined for life. Nu, nevaru noklausīties to dziesmu bez tā video. No,no, no. Thank you, Līva! ;D āāh, drīz jau Jansones mājās.
Un Čūčū nolūzis labais ilknītis. Mazais, vecais kaķums.
Iekšā tik smacīgi, bet pērkona laikā jau nevar logus virināt! Not in my house!
Un šodien esmu saēdusies 958362902730 dažādus saldējumus. Nu, labi, varbūt ne tieši tik, bet 6 gan. Un vakars vēl garš.
Pērkons, pērkons, pērkons un stress eating.

Sugar, oh, honey honey.

Šodien izcepu ķiršu kūku, brownies un uztaisīju zefīru. Būtībā esmu pardozējusi cukuru. Šī brīža izjūtas- aklsjdovbiqlerfksdmfnvboqale;osdlkjmxKNJBAVKYHFKB.
Oh, mēn. Why did i eat so much?
Labi, ka piens beidzās, savādāk es vēl ēstu superšokolādīgos brownies, mmmm. Ņam. Un varētu domāt, ka es jau nesaēdos visu tapšanas procesā. Saputots olas baltums ar cukuru man garšo daudz labāk par putkrējumu. Beidz domāt par saldumiem!
Vēl pa šo laiku nekas jauns nav noticis. Sāku lasit Clash of Kings, kas otrā Game of Thrones grāmata. Un sāku skatīties jauno Project Runway. Kāds sakars? Nu, ir te sakars, ir. Man viens dizaineris ļoti atgādina Lord Varys. Varbūt ne īsti no seriāla, bet no manas imagination gan. Un tagad viņš ir mans Lord Varys, tāpēc ekstra forši skatīties kā viņš šuj apģērbu.
Sapņi arī nekādi īpaši interesantie nav bijuši. Vienā gan istabā ielidoja kolibrī, kas bija albīns.
Vēl vienu dienu es no rīta 20min domāju, kā es sauktu savu suni. Beigās arī neizdomāju. Un tad es dusmojos uz čūčū, ko 1000 vārdos sauc, jo viņa pievākusi visus labos vārdus- čūbīts, čumīts, cūcū. Vēl atcerējos manu, Līvas un Aijas putniņu, ko sauca Čukiņš. Tas arī bija labs vārds.
Tad vienu citu dienu es 15min mēģināju atcerēties kā sauc kabaci. Es sēdēju virtuvē un uz galda bija kabacis. Un es nevarēju atcerēties, kā viņu sauc. Un es sēžu un saucu- ķirbis, baklažāns, arbūzs, ķirbis, baklažāns, nē, ķirbis, nē. Un aizgāja tik tālu, ka es mēģināju sameklēt internetā, bet to jau diezgan grūti izdarīt, ja tu nezini, kā sauc kaut ko. Tā es meklēju visādas receptes, kur pie sastāvdaļām būtu tas dārzenis. Beigās atradu. Iepriekšējā dienā es mammai prasīju kaut ko par kabaci un pat tad es nevarēju uzreiz atcerēties, kā viņu sauc, tāpēc teici "nu, tā kā garš ķirbis".
Breaking bad jaunā sezona tāda too slow, True Blood jaunā sezona tāda too much sheesh going on, bet Workaholics spot on!
Sētā smuki var iziet un uzēst avenes, ķiršus, upenes. Un pēdējās 2 dienas ārā silts un vakarā var smuki ar riteni pabraukāties. Nebūtu tik daudz tūristu, kas pa ceļu maisās, būtu vēl labāk.
Un šodien sākās Olimpiskās spēles! Oh, yeah!
Man ir smuka krūze ar magonītēm un puķēm, ko es nezinu, bet vakar bija tik smuki dzeltens un liels mēness, bet ne par to ir šis stāsts. Es gribu ūdeni tajā krūzē.

Family trip.

Slinkums rakstīt. Te bijām. Tur uzkāpām. Tagad pēdas salsts, bet negribu pēc zeķēm iet. Also Breaking Bad jaunā sezona sākās.

Also this happened.

Power of imagination

Vakar es gandrīz visu dienu pavadīju lasot Game of Thrones.
Naktī sapņoju, ka LASU Game of Thrones. Good job, imagination, good job.

Laikam iztēlei sācies atvaļinājums.

Nosaukuma nebūs.

Leonardo DiCaprio vizināja mani šajā sarkanajā ferrarī

Izklausās jau diezgan feini. Not really. Braucām pa Ventspils mazajām ieliņām uz 200km/h + aizmugurējā sēdeklī [kurš reāli nav tur] sēdēja viens black man, kas muka no Chris Rock, jo kaut kādā veidā bija pārvietojis viņa pelēko mašīnu [kas apmēram 2 mašīnu platumā] no vienas stāvvietas citā. Un es sēžu mašīnā un turu rokas acīm priekšā, kamēr Leo skrien pa mazajām bruģētajām vecpilsētas ieliņām. Vismaz dusmīgais Chris Rock mūs nesadzina. Vēl piebraucām Ventmalā, kur bija pilns ar krāsotajām govīm, tikai tās visas bija ļoti smukas un Ventmala izskatījās galīgi savādāk. Un es domāju, kpc te viss izskatās pavisam savādāk nekā parasti? C'mon, Elza, pick up your game! Es laikam nekad nesapratīšu, ka sapņoju. Pat ja man sapnī reāli pateiks, Elza, tu sapņo, šī nav īstenība, lieliska lucid dream iespēja, do it, šis ir sapnis, es nesapratīšu. Stupid dream me.
Un šodien izskatās, ka būs karsts. Meh. Pagaidām ieturu vēl savu brokastu rituālu, dzeru kafiju un skatos big brother. Šodien arī saldie ķirši pievienojušies.
Tas pagaidām arī viss.
Ā, nu, vakar vēl bija tāds smieklīgs atgadījumiņš, kas būtībā ir kārtējais short story about fat dog. Kā jau visi zina, Puikam garšo cepumi. Labi, garšo varbūt nav pareizais vārds. Viņš dievina cepumus vairāk nekā manu tēti. Es sēžu lejā, ēdu cepumus. Abi suņi skatās man virsū. Labi, baroju ik pa laikam šos ar cepumiem. Beidzu ēst cepumus. Puika vnk sāk man rūkt virsū un rej virsū [istabā!]. Es sāku atkal ēst cepumus, viņš uzreiz pie manis klāt, uzliek savu galvu man uz kājas un ir best friend ever. Tas bija smieklīgi. Jo tas notika 30s intervālā.
Vēl fail of the day- vakar visu laiku lija lietus. Ap 9iem beidza līt. Es priecīga, cepumus saēdusies, skrienu ģērbties, lai brauktu ar riteni. Saģērbjos. Izeju ārā, protams, lietus sāk gāzt.

Suits un Indija.

Tātad. Ilgi nebija bijis sapnis, ko normāli atceros.
Es esmu veikalā, kas ir tāds kā old school universālveikals + mazliet atgādina creepy noliktavu. Veikals vairākos stāvos, es esmu kaut kādā veikalā, kur nav neviena pārdevēja. Un cenas klāt arī nav. Es skatos mazus māla dinozauriņus. Man blakus viens pircējs ņem mazus, apaļus, zilus trauciņus, līmē iekšā uzlīmi ar cenu un liek tur figūriņas. Nu, labi, es arī vienu izmēģinu. Te nodziest gaisma visā veikalā. Un tāda weird sajūta, visi skrien ārā no veikala. Visi skrienam lejā pa trepēm. Izskrienam ārā no veikala, bet mēs vairs neesam Latvijā. Mēs esam Indijā. Pie mazas jahtu ostiņas un kanāla. Izrādās, ka tā māja var teleportēties. Visi cilvēki izklīst. Tur žogs. Aiz žoga vecs vīrietis tirgo maizi. Man pēkšņi ļoti gribas ēst. Man kabatās kaut kāda nauda, man prasa eiro, bet man ir viens lats, viens cents un daudz santīmu. Es negribu atdot latu, mēs sarunājam, ka došu santīmus. Atdodu viņam visus santīmus, bet viņš man nedod maizi. Viņš tur to maizi rokā un pagriežas. Viņam blakus uz zemes stāv vēl maize, bet tā tāda kārtaina un ar ievārījumu. Es paņemu to. Viņš paliek ļoti dusmīgs un sāk man dzīties pakaļ. Es skrienu atpakaļ universālveikalā, kas teleportējas. Viņš ieskrien līdzi. Es uzskrienu atpakaļ uz to veikalu, nav neviena cilvēka, bet es saucu pēc tiem pārdevējiem. Saucu, ka man ir ēdiens, lai viņi skrien šurp un aizslēdz visas veikala ieejas. Viņi atskrien, bet tas vīrietis arī ticis iekšā. Tas vīrietis tagad visiem uzbrūk, bet tie pārdevēji, kas kādi 10+ izrādās ir supervaroņi. Un tur ir captain america, iron man, supermens un kaut kādi x-meni arī. Viņi nogalina to vīrieti. Viņš tur guļ uz zemes, te pēkšņi viņam izaug ilkņi un izrādās, ka viņš ir vampīrs. Nu, neko, tie viņu nogalina vēlreiz. Izrādās, ka tas bija Indijas ūdens vampīrs. Tad Iron man apskatās uz to vīrieti un saka, ka tas agrāk bijis viņa kapteinis. Esmu uz kutera un man prasa, lai es saucu kādi supervaroņi bija veikalā. Tikko es nosaucu kādu, tā viņa simbols debesīs parādās. Un es mēģinu atcerēties, kā sauc to no Watchmen ar masku [Rorschach], bet es nevaru atcerēties. The end.
Es nezinu, kāpēc man atkal vampīrs sapnī. Varbūt zīme, ka jāsāk tomēr skatīties True Blood jaunā sezona. Un esmu vīlusies, ka no visiem supervaroņiem es neredzēju, ne zirnekļcilvēku, ne Betmenu. Why?
Un Ventspilī atkal līst. Un man salsts ķepiņas, bet slinkums uzvilkt zeķes. White girl problems.
Vēl sāku nesen skatīties Suits. Pirmā sērija man patika. Pārējās es pat nezinu. Nevaru saprast, vai man patīk seriāls, vai vienkārši skatos, jo gribētu precēt Harvey Specter.
Un šodien man atkal uzdeva ravēt dobes, bet tā kā līst...būs jāatrod interesantāka izklaide. Blā, blā, nav ko te ņemties, jāiet pēc zemeņu kūkas.