Čau, kā iet? Ko dar?
Man ideāli, tikko lejā čilloju un glaudīju resno suni. Why? Jo ārā ir freakin' pērkons, that's why!
SO UNCOOL!
2012. gada 29. septembris
2012. gada 27. septembris
Little house on a marshmallow
It just happened.
Sevi iepriecināt ir tik vienkārši. Nike!
Ārā laiks pēc suņa, bet man tagad ir mazs namiņš, kas stāv uz marshmallow. Prieks un laime!
Sevi iepriecināt ir tik vienkārši. Nike!
Ārā laiks pēc suņa, bet man tagad ir mazs namiņš, kas stāv uz marshmallow. Prieks un laime!
fca, fca, babe!
Bieži sanāk facebook vietā ierakstīt fca. Šodien izdomāju apskatīties, kas tad ir fca, jo varbūt tā ir zīme or smth. Un izrādās, ka fca ir akronīms Fellowship of Christian Athletes, I mean, c'mon, so funny, you can't even make that up. Es jau varētu to uztvert kā hint of God, bet cerēšu, ka man vienkārši ir tizli pirksti.
2012. gada 22. septembris
Stāsts par nodevību, mīlestību un piedošanu [un par to, kā mani virsraksti reti atbilst blogierakstam].
Ah, humor. I have it too.
Jaunā The Office sezona sākās, kas būs pēdējā. Bittersweet. Bet ne par to ir šis stāsts.
Kur es biju iekritusi? Mežā! Nē, nopietni. Es biju mežā. Lai gan īsti nebiju iekritusi, nevineu reizi pat nepaklupu. Lūk, skillz.
Labi, labi. Uzliekam fonā šo jauko dziesmu noskaņai, ko es tikai vakar atradu, iekārtojamies ērtāk un let's get this over with.
Tātad. Šorīt bija nolemts, ka ar vecākiem dosimies sēņot.
Pamostos 7:42. Izlasīju vienu Storm of Swords nodaļu un jau bija laiks celties. Brokastīs ēdu sausās brokastis. Biju mazliet vīlusies. Nē, šīs nebija atkal tās briesmīgās veselīgās kāmīšbarības sausās brokastis ar visādām sēklām un visādiem citādiem sheesh, kas ar pienu nebūtu jāēd nekad. Te jums vajag dzirdēt visu stāstu, lai justu līdzi maniem pārdzīvojumiem [Liena vienkārši var salīdzināt šo ar savu banāna incidentu]. Bet jums pārējiem let me paint you a picture also let me tell you the story. Oh, me. Tātad. Veikalā dilemma. Manas mīļākās sausās brokastis jau kādu laiku ir cookie crisp. Bet skatos, ka blakus stāv arī Nesquik, kas sen nebija ēstas + šokolādīgi. Tā nu pēc pārlieku ilga laika, stāvot pie veikala plaukta, izvēlējos Nesquik. Bet izrādās, ka tās nemaz nav tik garšīgas. Galīga vilšanās. Es zināju, ka vairāk vajag uzticēties klimatam, pārmaiņu ziņā. End of the story. Hei, hei, hei, es neteicu, ka šis būs labs stāsts.
Tātad ēdu savas sausās brokastis ar vilšanās piegaršu. Dzēru kafiju un ēdu pašcepto burkānkūku. Vēl viens stāsts. Izcepu burkānkūku šito Nebija laba. Don't make it! The End. Šis tāds īsāks stāsts.
Tātad. Apēdu brokastis, skatoties Better off Ted [jup, neesmu vēl visu noskatījusies, es taupu, pārāk labs]. Un pulkstens 9os devāmies uz mežu.
Braucām ne tur kur pēdējo reizi, Sarma. Bet uz Popes pusi galīgi nesmukā mežā, kur zāle gara un tāds meh.
Nopietni, šitādā man lika staigāt. Un tas, ka debesis visu laiku bija baltas un likās, ka tūlīt līs lietus galīgi nepadarīja visu to procesu patīkamāku. Don't get me wrong. Man parasti patīk sēņot aka staigāt pa mežu. Bet ne mežā, kur nesen vīrietis apmaldījās un cik tās dienas vandījās apkārt, ēdot vardes un tā. Man patīk parastā sēņošanas vieta, kur es varu skraidīt pakaļ dzenim un atstāt visādas zīmes smiltīs. Bet te bija, nu, te bija šitā.
Labi. Tā nu mēs tur sadalījāmies un sākām sēņu medības. It kā man gribējās pārsist savu šīs sezonas rekordu, ko uzstādīju, kad ar Sarmu bijām sēņot. It kā jau tas izklausās samērā normāls izaicinājums, bet iepriekšējais rekords bija 0. Spoiler alert, rekords netika pārspēts.
Pagājušajā reizē es sēņu trūkumu kompensēju ar mellenēm, šoreiz pat tās nebija. Bet man bija līdzi fotoaparāts. Es zinu tikai gailenes un baravikas. Bet bija visādas citādas sēnes un sēņu veidojumi.
Tā nu es staigāju ar savu tukšo spainīti vienā rokā un kameru otrā. Beigās pat necentos meklēt kaut ko. Domāju, ja kāds sēne gribēs, lai es to atrodu, tad pati pie manis atnāks. Izrādās, ka sēnes tā nedara.
Tādas visādas sēnes es tur tikai atradu. Ar nazi pa mežu vienmēr droši. Drošāk. Un runājot par to, ka man no visa bail. Jūs jau zināt, cik ļoti man no tornado bail. Tagad kārtējā lieta manā baiļu sarakstā ir uguns tornado. Kaut kas pa vidu tornado un zibenim. It kā kāds būtu ieskatījies dziļi, dziļi manā dvēselē un izveidojis kaut ko no divām parādībām, kas mani visvairāk biedē. So fun times. Un tagad no uguns tornado atpakaļ pie sēnēm. Tur nebija tikai dīvainās sēnes. Es atradu vienu super piemīlīgu sēni, kas atbilst manam piemīlīgo mājdzīvnieku raksturojumam. See! Pasaki tik, ka šī sēne nav piemīlīga!
Ja sēnes būtu mājdzīvnieki, tad šī noteikti būtu manējā. Redz, tagad arī tu vari izdomāt, kuru sēni tu ņemtu par savu mājdzīvnieku un kāpēc? Ah, pilnvērtīga lasāmviela.
Vēl tur bija šī vabole.
Viņa bija pretty chill. Es biju pielīdusi tik tuvu viņai un kādas miljons bildes uzņēmu, bet viņa nekustējās vispār. Bet bija tik ideāla iespēja man nodarīt morālo kaitējumu un atstāt kārtējo traumu uz mūžu. I mean, it's pretty easy.
Pēc tam, kad jau bija pie mašīnas laimīga, ka brauksim mājās, jo sēnes man nebija, bet auksti man bija [jo bija 11 grādi]. Tapa šīs bildes, kas man tajā brīdī likās anormāli stilīgas un te es cenšos baigi ironizēt un izliekos, ka man tagad neliekas tās bildes foršas. Bet man liekas arī tagad. Tāpēc es nevaru kļūt par hipsteru, I just get too excited about things.
Ja šis nav forši, tad es nezinu, kas ir.
Un šī ir bilde, kur es iepozēju kopā ar visām sēnēm, ko es savācu. Nebaidieties ļaudis, stāsts vēl nav galā. Jā, jā, es jau arī domāju, ka brauksim mājās. Braucām meklēt vēl kādu sēņošanas vietu, prieks un laime! Vēl jāpiemin fakts, ka tētis man atņēma spainīti, jo viņš savējo jau bija pielasījis. Tā nu mēs braucam, braucam, visādas foršas ābeles pa ceļam, kur smuki āboli. Es nezinu, kas man pēdējā laikā ir, gribas ābolus zagt. Nē, ne zagt, vienkārši aizņemties uz neatdošanu. Man jau daudz nevajag, tikai vienu. No katra koka, ko es redzu. Labi, tā, nu mēs braucam, braucam, braucam un boom- bilde priekš Ances, you are welcome! 
Braucam, braucam, braucam. Tētis sāk stāstīt stāstu par alni, kas nodūris cilvēku. Es jau sāku cerēt, ka neatradīsim vietu, BOOM, atrodam vietu. Iepriekšējā vietā mums bija plāns turēties tā, lai viens otru var redzēt. Šajā vietā šis plāns vairs netika realizēts. Izkāpu no mašīnas, paeju uz priekšu, paskatos apkārt- neviena nav. Man protams spainis nav, nazis nav, mašīna ciet. Izdomāju, ka nelīdīšu mežā, jo pietiekami random sēņu bildes man jau bija. Gaidīju kādas 40 min vecākus. Vienu brīdi man jau sāka palikt neomulīgi, prāts kā jau manējais jau bija dažādu scenāriju izsrādāšanas sākuma punktā, bet tad es sev teicu- Elza, just don't go there. And I didn't! Tā vietā, lai sevi veltīgi freak out, es sāku no sakritušajiem koka zariem taisīt briedi. Un es zinu, ka šis izklausās very random. Bija arī, pat priekš manis. Bet vismaz laiks ātrāk pagāja.
The End.
Un nesen uzzināju, ka tās mazās ledenītes, kas spīdīgos papīrīšos un ar dažādām augļu garšām ir, sauc Elfiki. Un es visiem to stāstu un visi tādi- meh. C'mon! Elfiki, how cute is that? Tas nosaukums ir on the money!
Un zini, kas vēl ir piemīlīgs un on the money? Mazais Čūbīts!
Jaunā The Office sezona sākās, kas būs pēdējā. Bittersweet. Bet ne par to ir šis stāsts.
Kur es biju iekritusi? Mežā! Nē, nopietni. Es biju mežā. Lai gan īsti nebiju iekritusi, nevineu reizi pat nepaklupu. Lūk, skillz.
Labi, labi. Uzliekam fonā šo jauko dziesmu noskaņai, ko es tikai vakar atradu, iekārtojamies ērtāk un let's get this over with.
Tātad. Šorīt bija nolemts, ka ar vecākiem dosimies sēņot.
Pamostos 7:42. Izlasīju vienu Storm of Swords nodaļu un jau bija laiks celties. Brokastīs ēdu sausās brokastis. Biju mazliet vīlusies. Nē, šīs nebija atkal tās briesmīgās veselīgās kāmīšbarības sausās brokastis ar visādām sēklām un visādiem citādiem sheesh, kas ar pienu nebūtu jāēd nekad. Te jums vajag dzirdēt visu stāstu, lai justu līdzi maniem pārdzīvojumiem [Liena vienkārši var salīdzināt šo ar savu banāna incidentu]. Bet jums pārējiem let me paint you a picture also let me tell you the story. Oh, me. Tātad. Veikalā dilemma. Manas mīļākās sausās brokastis jau kādu laiku ir cookie crisp. Bet skatos, ka blakus stāv arī Nesquik, kas sen nebija ēstas + šokolādīgi. Tā nu pēc pārlieku ilga laika, stāvot pie veikala plaukta, izvēlējos Nesquik. Bet izrādās, ka tās nemaz nav tik garšīgas. Galīga vilšanās. Es zināju, ka vairāk vajag uzticēties klimatam, pārmaiņu ziņā. End of the story. Hei, hei, hei, es neteicu, ka šis būs labs stāsts.
Tātad ēdu savas sausās brokastis ar vilšanās piegaršu. Dzēru kafiju un ēdu pašcepto burkānkūku. Vēl viens stāsts. Izcepu burkānkūku šito Nebija laba. Don't make it! The End. Šis tāds īsāks stāsts.
Tātad. Apēdu brokastis, skatoties Better off Ted [jup, neesmu vēl visu noskatījusies, es taupu, pārāk labs]. Un pulkstens 9os devāmies uz mežu.
Braucām ne tur kur pēdējo reizi, Sarma. Bet uz Popes pusi galīgi nesmukā mežā, kur zāle gara un tāds meh.
Labi. Tā nu mēs tur sadalījāmies un sākām sēņu medības. It kā man gribējās pārsist savu šīs sezonas rekordu, ko uzstādīju, kad ar Sarmu bijām sēņot. It kā jau tas izklausās samērā normāls izaicinājums, bet iepriekšējais rekords bija 0. Spoiler alert, rekords netika pārspēts.
Pagājušajā reizē es sēņu trūkumu kompensēju ar mellenēm, šoreiz pat tās nebija. Bet man bija līdzi fotoaparāts. Es zinu tikai gailenes un baravikas. Bet bija visādas citādas sēnes un sēņu veidojumi.
Vēl tur bija šī vabole.
Viņa bija pretty chill. Es biju pielīdusi tik tuvu viņai un kādas miljons bildes uzņēmu, bet viņa nekustējās vispār. Bet bija tik ideāla iespēja man nodarīt morālo kaitējumu un atstāt kārtējo traumu uz mūžu. I mean, it's pretty easy.
Pēc tam, kad jau bija pie mašīnas laimīga, ka brauksim mājās, jo sēnes man nebija, bet auksti man bija [jo bija 11 grādi]. Tapa šīs bildes, kas man tajā brīdī likās anormāli stilīgas un te es cenšos baigi ironizēt un izliekos, ka man tagad neliekas tās bildes foršas. Bet man liekas arī tagad. Tāpēc es nevaru kļūt par hipsteru, I just get too excited about things.
The End.
Un nesen uzzināju, ka tās mazās ledenītes, kas spīdīgos papīrīšos un ar dažādām augļu garšām ir, sauc Elfiki. Un es visiem to stāstu un visi tādi- meh. C'mon! Elfiki, how cute is that? Tas nosaukums ir on the money!
Un zini, kas vēl ir piemīlīgs un on the money? Mazais Čūbīts!
2012. gada 16. septembris
what a pathetic display of unfortunate normalcy
komēdijas trūkums manā organismā bija tik liels, ka es devos meklēt jaunus seriālus. atradu šito, pirmā sērija jau bija tik laba, otrajā esmu tikai 4min un esmu skaļi smējusies kādas 4 reizes. aaah, life is great, right? Think again, little bird. Protams, ka seriālam tikai 2 sezonas un tas ir beidzies. Un es te runāju par šito http://www.imdb.com/title/tt1235547/
Šodien jau 3 krūzes ar siltu pienu, medu un sviestu izdzertas. Kad es biju mazāka, man negaršoja. Tagad galīgi neliekas nekas traks, pat tīri tā neko saldais. Vienīgi ar sodu gan ir pretīgi arī tagad, bet man sodas nav, so it's all good.
Būtībā bija tā. Pagājušo nedēļ kojās Maija un Justīne abas puņķojās. Es vesela, body strong, viss kārtībā. Pēc ilgiem laikiem izbraucu 15. trollī aka baktēriju perēklī, viss ok, pažēlojos, cik viss tur briesmīgi pretīgs un tā. Atbraucu mājās, booom, iesnas klāt. Tā forši visu nedēļas nogali pavadu šajā burvīgajā stiklaino acu un puņķainā deguna stāvoklī. Fun times.
Izcepu siera kūku, to ar karameļu mērci. Man jau garšoja.
Nav laika rakstīt, jāskatās seriāls. Būtībā šis bija domāts kā skype ieraksts, nu, vismaz tas sākums. Bet es te pēdējā laikā maz rakstu, tā kā ierakstījās šeit.
Un kāda iespēja, ka man pie tagiem nebija 'fun times'?
Drīz, pavisam drīz atsāksies seriāli. Jēīj.
Slinkums meklēt bildi.
Bet iedomājies, ka te ir mazs zirdziņš, kurš ēd bageti un pesto. Nē, nav cool, don't do that! Neko neiedomājies. Don't let your imagination run amok. [i miss the office].
Michael: Run what?
Pam: Amok. It means, don't let your imagination run out of control.
Michael: Why didn't you just say that, Pam?
Pam: Michael, do not let your imagination run out of control.
Michael: Well, that's easy for you to say. You have a bad imagination. It's stupid. I live in a fantasy world.
Šodien jau 3 krūzes ar siltu pienu, medu un sviestu izdzertas. Kad es biju mazāka, man negaršoja. Tagad galīgi neliekas nekas traks, pat tīri tā neko saldais. Vienīgi ar sodu gan ir pretīgi arī tagad, bet man sodas nav, so it's all good.
Būtībā bija tā. Pagājušo nedēļ kojās Maija un Justīne abas puņķojās. Es vesela, body strong, viss kārtībā. Pēc ilgiem laikiem izbraucu 15. trollī aka baktēriju perēklī, viss ok, pažēlojos, cik viss tur briesmīgi pretīgs un tā. Atbraucu mājās, booom, iesnas klāt. Tā forši visu nedēļas nogali pavadu šajā burvīgajā stiklaino acu un puņķainā deguna stāvoklī. Fun times.
Izcepu siera kūku, to ar karameļu mērci. Man jau garšoja.
Nav laika rakstīt, jāskatās seriāls. Būtībā šis bija domāts kā skype ieraksts, nu, vismaz tas sākums. Bet es te pēdējā laikā maz rakstu, tā kā ierakstījās šeit.
Un kāda iespēja, ka man pie tagiem nebija 'fun times'?
Drīz, pavisam drīz atsāksies seriāli. Jēīj.
Slinkums meklēt bildi.
Bet iedomājies, ka te ir mazs zirdziņš, kurš ēd bageti un pesto. Nē, nav cool, don't do that! Neko neiedomājies. Don't let your imagination run amok. [i miss the office].
Michael: Run what?
Pam: Amok. It means, don't let your imagination run out of control.
Michael: Why didn't you just say that, Pam?
Pam: Michael, do not let your imagination run out of control.
Michael: Well, that's easy for you to say. You have a bad imagination. It's stupid. I live in a fantasy world.
2012. gada 14. septembris
Hematogenas un tā
Pēdējā laikā man gribas hematogēnu. Čūbītim arī garšo.
Maija un Justīne pielaida slimību, deguns jau ciet. Not cool. Pat iedzēru tēju ar medu. Piparmētru tēju gan, tā kā neskaitās.
Izlasīju The Clash of kings. Iesāku trešo. Es pat nezinu, daži storijlaini man pat seriālā labāk patīk. Esmu excited par trešo grāmatu, jo būs kaut kas jauns. Pagaidām Tyrion mans mīļākais varonis, tad Varys [kas daudz par maz figurējis pirmajās grāmatās, bet šķiet, ka trešajā būs veltīts vairāk tiem, kas bija otrajā plānā]. Vēl Arya un Lord Baelish patīk. Viskaitinošākā ir noteikti Catelyn, arī Daenerys būtu kaitinošo tēlu sadaļā pelnījusi iekļūt, bet viņai ir pūķi, tā kā viņa ir safe. Vēl biju vīlusies, ka Robb vienīgais tik ļoti apdalīts bija. Pat par viņa 4 gadīgo brāli vairāk bija pastāstīts, nemaz nerunājot par viņa bastard brother. Bet vispār forši. Man jau patīk.
Un shiny fish un uz putna lidojumu. Note to myself.
Dažreiz man gribētos, lai es varētu take mental notes, jo atmiņa galīgi nav.
Un tad es staigāju pa Rīgas ielām ar maisiņu, kurā bija īsts cilvēka galvaskauss, oh , life.
Vispār baigi, čūbītis sit man ar ķepu, bet es tik ļoti gribu kaut ko uzrakstīt. Lai gan nekā man te nesanāk. Tāpat kā tad, kad tu gribi gulēt, bet nevari aizmigt. Ir slikti.
Un man ir klade, kur ir galīgi random sheesh. Sākumā tā bija tāda kā list klade, kur bija mani seriāli, lietas, kas man patīk, funny people un dažas kūku receptes. Tagad man ir atvērta lapa, kur ir citāts no seriāla, ja es tādu uzņemtu.
Skatījos jauno seriālu Go on, kur Metjū Perijs. Un es nevaru nemaz iedomāties viņam citu sievu, kā vien Moniku. Un tad bija omg, viņš to pašu draugos teica mirklis. Oh, friends.
Un tagad man ir atvērta lapa, kur esmu uzskaitījusi visu, ko tajā dienā ēdu un novērtējusi, cik garšīgs tas bija. Un vērtējumi ir sākot no meh un ok līdz pat ņam.
Meh. Nelasi šo!*
*es tevi brīdināju
Maija un Justīne pielaida slimību, deguns jau ciet. Not cool. Pat iedzēru tēju ar medu. Piparmētru tēju gan, tā kā neskaitās.
Izlasīju The Clash of kings. Iesāku trešo. Es pat nezinu, daži storijlaini man pat seriālā labāk patīk. Esmu excited par trešo grāmatu, jo būs kaut kas jauns. Pagaidām Tyrion mans mīļākais varonis, tad Varys [kas daudz par maz figurējis pirmajās grāmatās, bet šķiet, ka trešajā būs veltīts vairāk tiem, kas bija otrajā plānā]. Vēl Arya un Lord Baelish patīk. Viskaitinošākā ir noteikti Catelyn, arī Daenerys būtu kaitinošo tēlu sadaļā pelnījusi iekļūt, bet viņai ir pūķi, tā kā viņa ir safe. Vēl biju vīlusies, ka Robb vienīgais tik ļoti apdalīts bija. Pat par viņa 4 gadīgo brāli vairāk bija pastāstīts, nemaz nerunājot par viņa bastard brother. Bet vispār forši. Man jau patīk.
Un shiny fish un uz putna lidojumu. Note to myself.
Dažreiz man gribētos, lai es varētu take mental notes, jo atmiņa galīgi nav.
Un tad es staigāju pa Rīgas ielām ar maisiņu, kurā bija īsts cilvēka galvaskauss, oh , life.
Vispār baigi, čūbītis sit man ar ķepu, bet es tik ļoti gribu kaut ko uzrakstīt. Lai gan nekā man te nesanāk. Tāpat kā tad, kad tu gribi gulēt, bet nevari aizmigt. Ir slikti.
Un man ir klade, kur ir galīgi random sheesh. Sākumā tā bija tāda kā list klade, kur bija mani seriāli, lietas, kas man patīk, funny people un dažas kūku receptes. Tagad man ir atvērta lapa, kur ir citāts no seriāla, ja es tādu uzņemtu.
Skatījos jauno seriālu Go on, kur Metjū Perijs. Un es nevaru nemaz iedomāties viņam citu sievu, kā vien Moniku. Un tad bija omg, viņš to pašu draugos teica mirklis. Oh, friends.
Un tagad man ir atvērta lapa, kur esmu uzskaitījusi visu, ko tajā dienā ēdu un novērtējusi, cik garšīgs tas bija. Un vērtējumi ir sākot no meh un ok līdz pat ņam.
Meh. Nelasi šo!*
*es tevi brīdināju
2012. gada 11. septembris
tā vai šitā
Sveiki, sēžu 3. lekcijā, kas pie datora [pēc kārtas]. Man sāp acis.
Kojās bija prieks, jo visām gāja internets. Prieki ātri beidzās, jo internets neiet nevienam. Šonedēļ solījās sataisīt. Kāda iespēja? Nu, vismaz var smuki palasīt grāmatu. Drīz piebeigšu The Clash of Kings, kur uz beigām palika interesanti [jo sāka atšķirties no seriāla].
Vakar ar Maiju sacepām kartupeļu pankūkas, cepām ar abām pannām, jo bija daudz par daudz tupeņu samizots, nē, nopietni, man acis sāp. Un Ugunsgrēku neredzēju ar visu nav internets lietu.
Domāju, ka gribu rakstīt, bet tomēr negribu. Te tāda meh tastatūra.
btw, pasniedzējs no tāluma [un ar tālumu es domāju, no manas vietas] izskatās pēc dean no Community. So fun times. Pagaidām parasts krekls un šlipse, bet will see.
Kojās bija prieks, jo visām gāja internets. Prieki ātri beidzās, jo internets neiet nevienam. Šonedēļ solījās sataisīt. Kāda iespēja? Nu, vismaz var smuki palasīt grāmatu. Drīz piebeigšu The Clash of Kings, kur uz beigām palika interesanti [jo sāka atšķirties no seriāla].
Vakar ar Maiju sacepām kartupeļu pankūkas, cepām ar abām pannām, jo bija daudz par daudz tupeņu samizots, nē, nopietni, man acis sāp. Un Ugunsgrēku neredzēju ar visu nav internets lietu.
Domāju, ka gribu rakstīt, bet tomēr negribu. Te tāda meh tastatūra.
btw, pasniedzējs no tāluma [un ar tālumu es domāju, no manas vietas] izskatās pēc dean no Community. So fun times. Pagaidām parasts krekls un šlipse, bet will see.
Abonēt:
Ziņas (Atom)