Mental typo

Šodien beidzās GoT un Silicon Valley sezonas. Bijām arī uz kinīti, kas bija diezgan meh.

Vakar Rīgā bija 35 grādi. Mūsu virtuvē bija 30. Kad beidzot bija brīdis, kad varēja atvērt logu, sākās negaiss. Es gulēju zem segas, neskatoties uz to, ka istabā bija miljons grādi. Ko citu darīt? Nu, nepatīk man tas zibens un pērkons.

Jāņos biju Mazirbē, kur radās jaunas mēmā šova klasikas. Pīts grozs pārvētās par personu un ķeksis gandrīz par āķi pataisījās. Bet pa lielam viss bija coolio. Galvenais akcents tika likts uz gurķiem, kas bija vismaz kilograms katram. Otrā dienā tomēr bija pieprasīti. Protams arī pie ugunskura/grila neizpalika intelektuālas poilitskās sarunas par Brexit (I hate that word), kur visi vienprātīgi izlēmām, ka nebūs. Vienīgais temats, kur izpalika diskusijas, beigās arī visas aitiņas bija kļūdījušās.

Ar Lienu sanāca noskatīties daudz filmu.
Šodien Surge vakariņās noķēris naktstauriņu, kas ar viņu vienā lielumā!

Biju Ventspilī. Smuki braucu ar riteni ierastās 2,5h. Ar riteni forši. Tāds miers.
Brenda kaut kā sakodusi basketbola bumbu. Ar viņas ģīmīti tas diezgan iespaidīgs varoņdarbs. Protams vēl iespaidīgāks ir fakts, ka mums mājās nekad nav bijusi basketbola bumba.

Miegs uznāca. Sāku Šerloku skatīties. Jā, jā, to britu seriālu par kuru visi jūsmo jau sazin cik gadus. Vēl divas filmas, vai atvainojiet, gribēju teikt - sērijas, palikušas. Jā, joprojām miegs nāk. Un istabā karstāks nekā gribētos.

Saulains sestdienas rīts. Ne šeit gan.

Pie mums šodien turpinās vētra. Rīgā pie mums. Šorīt pamodos 6os, jo likās, ka mājai noraus jumtu. Tomēr patīkami dzīvot pašā kalna galiņā. It kā nenorāva, bet kaut kādas skārda plātnes gan sitās visu laiku. Anyhow, vismaz pērkonu un zibeni es nogulēju, ja tādi arī bija.
Šodien Tīno izlaidums. Es pat īsti nezinu, ko man vilkt. Jāsāk no maisiņiem taisīt tērps. Tagad līst. Ziņās optimistiski teica, ka lietussargus droši var atstāt mājās, jo lielais vējš tāpat saplēsīs tūlīt.

Pa šo laiku paspēju kļūt par the master. Bet tā kā esam draugi, droši vari mani saukt par senseju.

Vakar ar Lienu aka the other master noskatījāmies vienu no skumjākajām un depresīvākajām filmām Grave of the fireflies, tādu filmu, kas liek ne tikai asarām sariesties acīs, bet gan tām aumaļām gāzties lejā pa piesarkušajiem vaigiem. Tāda filma, kas izrauj sirdi, izlaiž to caur gaļas mašīnu un pa ausīm iestūķē atpakaļ. Un tas viss protams notiek, kamēr tu izmisīgi mēģini ievilkt elpu un paglābties no noslīkšanas savās asarās, kas nu jau ir piepildījušas visu dzīvokli, un sāk appludināt zemāk dzīvojošos kaimiņus. Es jau neko, tas būtībā ir tas, kā cilvēki raksturo šo filmu. Te mēs uzsvērsim vārdu - cilvēki. Jo acīmredzot mēs ar Lienu esam roboti. Not a single tear was shed.

Vēl pa šo laiku ir atgriezies mans spider pal Surge. Neskatoties uz to, ka pēdējo reizi mēs beidzām mūsu kopdzīvi ar to, ka es viņu izmetu pa logu. Tagad viņš ir atgriezies savā oriģinālajā mājvietā, kas ir loga otrā pusē. Tagad man atkal bail turēt logu vaļā. The trust is gone. Lai gan es novērtēju viņa lojalitāti.

Esmu Scrubs 4. sezonā. Man jau patīk, tikai viena pieminēšanas vērta lieta:

Es gribu sunīti

Un es nemaz neteikšu, ko mēs ar Lienu atkal skatījāmies. #chad

oi oi oi

Maģistrs uzrakstīts, tad tagad var F everything!

Bet vispār, man aiz loga sāka dzīvot milzu zirneklis Surge. Vakar viņš izdomāja, ka dzīvos manā istabā. Nebijām uz viena viļņa. Izmetu viņu pa logu. Iespējams, ka viņš centīsies atriebties.

Biju Brīvdabas muzejā. Tur gara zāle un putekļi. Pilns ar vecām mājām. It kā tā tur jābūt.

Atnācu no Meža parka ar kājām uz mājām, tagad nekur ar kājām vairs nevaru paiet.

Noskatījos visādas filmas. That's about it.
Tagad izdomāju, ka Scrubs jānoskatās visas sezonas. Pirmā drīz būs done.
Kaut kā tā.