Jau pirms kāda laiciņa sanāca mazliet palasīt vecos ierakstus un atkal uznāca vēlme kaut ko pierakstīt, lai nākotnes man arī būtu tas prieks. Tā kā neesmu tik ilgi rakstījusi, tad šis laika periods būs zudis mūžībā, bet nekas.
Tā kā ir sācies rudens, tad arī puzļu likšanas sezona ir atklāta. Jau noskatīju nākamo, bet tikmēr morāli jāsagatavojas un šī brīža veikums jāsaliek atpakaļ kastītē.
Nesen ar K biju ekskursijā uz Daugavpili, kur nebiju bijusi kopš kādu 7 gadu vecuma. Nekad tik tuvu cietumam nebija gulējusi. Bijām Rotko muzejā, kur durvis biedē cilvēkus. Nu, nav pierasts, ka lielās masīvās koka durvis, kas arī skan super skaļi, pašas taisās vaļā. Anyhow, komplekss skaists, soļanka garšīga un īstajiem Rotko darbiem elpot virsū nevar. Bet vispār ļoti interesanta pilsēta, tā kā milzīga Zolitūde. Un viss pelēks. Visur ar tevi sāk runāt krieviski, bet pēc tam pārslēdzas latviski. Kā labāko vietu, kur paēst, internets tev piedāvā spēļu zāli pie autoostas. Bet beigās tu paēd kopā ar izbāztu bebru un sirpi ar āmuru pie sienas. Vēl vēlāk tu nonāc underground latviešu bārā, kur rīdzinieki atbraukuši uzspēlēt trash metal. Kopumā vērtējot, uz vienu dienu var, pēc 20 gadiem būšu gatava vēlreiz aizbraukt.
Netālu bija Čertoks aka Velnezers, tas gan man patika ļoti. Tur vajag vasarā aizbraukt, kad nav viss pelēks, bet ar visu to, bija forši. Ļoti kluss un dzidrs.
Tad pavisam nesenā pagātnē, pēc Leo un Vonnija dzimšanas dienas svinībām, bijām Rummu pamestajā cietumā, kas netālu no Tallinas. Laiks bija tik ļoti šausmenei atbilstošs un arī dūšiņa bija šausmenes cienīga. Arī nice. Arī jābrauc vasarā.
Joprojām Prāta Spēles notiek, kur mums sāk veikties labāk un labāk. Prieks! Tas nekas, ka dažreiz tiek saraudināti komandas dalībnieki un izliets alus, interesanta mums tā komanda.
Un es nomainīju dzīves vietu, bet tas jau kādu laiku atpakaļ. Bet laikam jāpiemin, ka Everesta laika beigušies. Lai gan tagad sanāk, ka man jākāpj vēl augstāk.
Tā tas laiks iet. Viss atkal pelēks un tumšs. Tu tikai ej uz darbu, ej mājās, ej paēst un ej gulēt. Ej ej ej. Ņemot vērā rudens tumsu, protams, ka mani vairāk viss kaitina, tādēļ arī laikam bija šī vēlme atsākt rakstīt. Jo let's be honest, es interesantāka neesmu palikusi, tā kā nekādi piedzīvojumi te nebūs, tikai pārdzīvojumi par to, cik ļoti viss mani kaitina. Izņemot Kanye.
