2020. gada 10. novembris

No matching suggestions

Hei, hei, hei, atkal ārkārtas situācija valstī. Šoreiz nav slikti mājās pasēdēt, rudens tomēr tumšāks un depresīvāks par pavasari. Šajā periodā miegs sāk nākt tikko paliek tumšs un pārstāj nākt nekad, nekad nepārstāj nākt miegs. 

Rudens saulīte mājās ir Čonkijs aka Čonkers aka Čonks aka Tiny Tuna aka Satan aka tu beigsi lēkt uzgalda, kas tu nesaproti, cik reizes var celt tevi lejā, ko tu vispār domā, tu dzirdi, ko tev saka aka don't even Steven, kas nomodā ir terorists, bet guļot eņģelītis. Tā jau cute, bet tāda sajūta, ka drīz ienesīs pīli istabā. Pa nakti viņam patīk zem segas gulēt un mainīt pozu miljons reizes naktī. 

Sāk palikt aukstāks, kas laikam ir normāli novembrī. Bet kaut kā nepierasti šogad liekas. 

Noskatījos Queen's Gambit, kas ir pēdējā laikā okeijīgākais seriāls, kas Netflix redzēts. Atkal pārskatījos Ofisu, taisu mazu pauzi ar 30 Rock, kāpēc vairāk cilvēku to neskatās? 

Anyhow, vasarā pabijām visos LV tālākajos punktos, kur uzstādītas piemiņas zīmes? skulptūras? pieminekļi? idk, kaut kas no granīta. Bet ko nu? 

Vispār kāds varētu ieteikt kaut ko interesantu, bet vienkāršu un garšīgu, vakariņās taisīt. Tāda sajūta, ka viss jau apnicis, es pat kaut kādas 4 dažas zupas mēneša laikā esmu uztaisījusi, kas ir par 4 vairāk nekā visā pagājušajā gadā (ja neskaita aukstās zupas, jo tās mēs neskaitām pie zupām, for obvious reasons). 

Nesen insta ieraudzīju smukas mājiņas, kas no driftwood sataisītas, aizraucu ar velo uz jūru un salasīju pilnu maisu ar kokiem. Kamēr šie pie kamīna žuva, mana iedevesma arī pazuda. Nu, sliktākājā gadījumā nokurinās. 

Drīz dzimšanas diena, bet šogad nav īsti, kur nomukt. Kaut kā neforši. 

Šis vispār tāds interesants gads. No vienas puses liekas, ka 2020. gads jau ir kādus 5 gadus, bet tajā pašā laikā ir JAU novembris? Iestājies pavisam citādās laiks ritējums.

2020. gada 23. marts

Karantīna, kas gan cits

Nu, ok, karantīna arī mani piespieda atgriezties pie sen nedarītām lietām. Tā kā tagad jāstrādā no mājām, tad sanāk ieslēgt arī datoru, kas dod daudz ērtāku iespēju visu pierakstīt. Negatīvai gan ir tas, ka ir karantīna un nav nekā, ko pierakstīt. Bet vai tad tas būtu mani kādreiz apturējis. Also es atvainojos, bet man spellcheck ir citā valodā un es noteikti nepārlasīšu šo, par interpunkciju (kā vienmēr) - nemaz neceriet.
Anyhow, sēžu pie datora un pat atvēru savu spotify, kas arī tikpat sen nebija darīts. Uz galda blakus stāv Salted Caramel home scent, kas vispār ir diezgan spēcīgs aromāts. Tā iemesla dēļ šī pudelīte stāv aizvērta, bet man gribējās paošņāt. Netīšām uzlija uz kreisās rokas, tagad roka smaržo pēc cepumiem. Es nezinu, kādēļ aromāts skaitās sāļā karamele, jo smaržo pēc sviesta cepumiem. Tagad loģiski, ka man gribas cepumus, bet, tā kā esam karantīnā un veikalu apmeklēt mēģinām pēc iespējas retāk, nav man cookies. Anyhow, izrādās, ka mājās man ir vēl neērtāks krēsls nekā darbā.
Tad tā vietā, lai skatītos kaut ko jaunu, noskatījos Trainspotting abas daļas vēlreiz. Es teikšu, ka man otrā daļa labāk patīk.
Bet tā vispār viss miega grfiks ir diezgan sačakarēts. Un izrādās, ka jau šonedēļ jāgriež pulkstenis. Uz slikto pusi.
Peace out.
Brazil be like...

2020. gada 1. februāris

2020. gada 14. janvāris

Up is down

Zini to sajūtu, kad tu no rīta miegains dodies uz darbu un pēkšņi tas luksofors, kam tagad jābūt zaļam, ir sarkans? Viss tavs rīts ir off, augšā ir lejā un lejā ir augšā. Kā tā var? Katrā ziņā tas bija tas, ko es gribēju teikt. 
Šodien tāda sadrūmusi diena un neko negribas darīt. Gribas tikai iet mājas un ēst maķīti, kas ir tas, ko es šovakar esmu izdomājusi darīt. Vakar iesāku skatīties The Irishman, bet tā kā man vakars neilgst mūžību, sadalīju filmu uz visu šo nedēļu. Tā vietā paspēju noskatīties Parasite, kas vispār beidzot bija ļoti laba filma, pēc ilgiem laikiem. 
Vispār janvāris diezgan garlaicīgs, kā radīts, lai noskatītos Oskaru filmas. 
Image result for baby yoda