Hei, hei, hei, atkal ārkārtas situācija valstī. Šoreiz nav slikti mājās pasēdēt, rudens tomēr tumšāks un depresīvāks par pavasari. Šajā periodā miegs sāk nākt tikko paliek tumšs un pārstāj nākt nekad, nekad nepārstāj nākt miegs.
Rudens saulīte mājās ir Čonkijs aka Čonkers aka Čonks aka Tiny Tuna aka Satan aka tu beigsi lēkt uzgalda, kas tu nesaproti, cik reizes var celt tevi lejā, ko tu vispār domā, tu dzirdi, ko tev saka aka don't even Steven, kas nomodā ir terorists, bet guļot eņģelītis. Tā jau cute, bet tāda sajūta, ka drīz ienesīs pīli istabā. Pa nakti viņam patīk zem segas gulēt un mainīt pozu miljons reizes naktī.
Sāk palikt aukstāks, kas laikam ir normāli novembrī. Bet kaut kā nepierasti šogad liekas.
Noskatījos Queen's Gambit, kas ir pēdējā laikā okeijīgākais seriāls, kas Netflix redzēts. Atkal pārskatījos Ofisu, taisu mazu pauzi ar 30 Rock, kāpēc vairāk cilvēku to neskatās?
Anyhow, vasarā pabijām visos LV tālākajos punktos, kur uzstādītas piemiņas zīmes? skulptūras? pieminekļi? idk, kaut kas no granīta. Bet ko nu?
Vispār kāds varētu ieteikt kaut ko interesantu, bet vienkāršu un garšīgu, vakariņās taisīt. Tāda sajūta, ka viss jau apnicis, es pat kaut kādas 4 dažas zupas mēneša laikā esmu uztaisījusi, kas ir par 4 vairāk nekā visā pagājušajā gadā (ja neskaita aukstās zupas, jo tās mēs neskaitām pie zupām, for obvious reasons).
Nesen insta ieraudzīju smukas mājiņas, kas no driftwood sataisītas, aizraucu ar velo uz jūru un salasīju pilnu maisu ar kokiem. Kamēr šie pie kamīna žuva, mana iedevesma arī pazuda. Nu, sliktākājā gadījumā nokurinās.
Drīz dzimšanas diena, bet šogad nav īsti, kur nomukt. Kaut kā neforši.
Šis vispār tāds interesants gads. No vienas puses liekas, ka 2020. gads jau ir kādus 5 gadus, bet tajā pašā laikā ir JAU novembris? Iestājies pavisam citādās laiks ritējums.
