10 no rīta, dzeru savu milzu kafijas krūzi, lasu Delfos ziņu virsrakstus. O, aculiecinieks novēro Latvijas kontūrai līdzīgu mākoni. Lai arī jau pirmās lapas mazajā foto var mazliet redzēt, I have to see it. Ņemot vērā, ka Delfi jau kādu laiku piedāvā bez problēmām izlasīt tikai ziņu virsrakstus, esmu tik dedicated, ka pat nopauzēju savu reklāmu bloķētaju, lai tikai apskatītu tuvāk šo mākoni. And you know what? It was worth it. Tiešām izskatījās pēc tā, kas bija piesolīts. Labs mākonis 10/10. Un tas arī kalpoja par iedvesmu šim ierakstam.
Bet kā var redzēt, esmu atkal pievērsusies tikai angliska satura izklaides piedāvājumam, jo diemžēl visi mani latviskie trash šovi ir paņēmuši vasaras brīvlaiku. Tā, nu, ar Disney+ ienākšanu LV, man nav citu variantu, kā skatīties visus sen aizmirstos seriālus un dažu jaunos. Kā jau visi zina, man ir tāds love hate relationship ar How I Met Your Mother, kad ik pa laikam noskatos visas sezonas, lai saprastu, kad viss aizgāja tik ļoti šķērsām, and yet tas seriāls ir saistīs ar sentimentālismu, vismaz pirmās sezonas, vismaz soundtracks for sure. Ko es ar to gribēju teikt? Disney+ ir How I Met Your Father, ko varētu saukt par spinoff? Well I will anyway. Tātad seriāls jau spēlē uz nostalģiskām jūtam visiem HIMYM faniem, bet dubultā, tur ir arī Lizzie McGuire, Samanta un tā čiksīte no tā viena cita seriāla, ko es savā eraly youth skatījos. Tā jau ok pusdienu seriāls, kas nozīmē, ka iet labi klāt pie ēdiena, ja jūs esat tie cilvēki, kam kaut kas jāskatās ēdot. Kā komēdijseriāls...well nu nekas. Also laikam 10 sērijas in jau beidzās, nezinu, vai atcēla, vai nav vēl safilmēts, bet vienā brīdī es vīlos, jo man bija pusdienas, bet nebija seriāls. Katrā ziņā es neskatījos, kas notika, un pārgāju uz Bīstamajām mājsaimniecēm, kur ir daudz sezonu un daudz sēriju.
Kas vēl interesants bija. Čonks bija pazudis uz nedēļu, bet viss laimīgi beidzās un čalis atnāca mājās pirms Līgo. Bija jau apraudāts, trauki novākti, suns priecīgs, ka kļuvis par mājas saimnieku. Čonks mums klejo pa mežu un kaimiņu sētām, vasarā mājās pa dienu ienāk tikai uz pusdienām un lietus laikā, bet vakarā vienmēr nāk iekšā gulēt. Un kad vienu nakti neatnāca un otrā rītā arī nebija, sākām satraukties. Sākām prasīt kaimiņiem, vai nav redzēts, varbūt kaut kur ielīdis un netiek ārā. Meitās neiet, šņik šņik. Bija aculiecinieks, kura dārzā izrādās Čonks ar vienu melnu kaķi tusējot, tikai ziņa bija slikta - redzējis, kā Čonks ar lapsu kaujas un ieskrien mežā. Viss mums salikās kopā, jo diezgan liela sakritība ar to lapsu un prombūtni, kas nekad nebija bijusi. Gājām vēl uz mežu, kur bija novērota cīņa, bet nevienu spalviņu neatradām. Lapsas apkārt mums te pāris ir un viņām bērnu laiks. Čonks uz vasaru savu vārdu bija pametis un kļuvis par skinny legend, tāpēc jo īpaši lielas dusmas bija, jo tur nebija, ko ēst. Vienīgais, kas mazliet uzturēja to cerību, ka Čonks mums liels briesmonis un būtu kārtīgi cīnījies, vismaz spalvām kaut kur būtu jābūt. Bet kā jau sākumā teicu, viss beidzās labi un puika atnāca mājās. Pēc nedēļas, skaļi aurodams un izsalcis, mazliet netīrs, tā visādi bez redzamām traumām. Palicis mīļāks un pagaidām staigā mazliet tuvāk mājām, biežāk var pa logu redzēt un ienāk arī biežāk iekšā. Kas ar viņu bija noticis, ko viņš nedēļu darīja - nav ne jausmas. Katrā ziņā Bendžijs nebija ļoti priecīgs, viņam bija vairāk tāds - here we go again, man ir kaķis, ko trenkāt un kuru nosiekalot.
Runājot par Bendžiju, viņam šodien šņik šņak diena, teica, ka nevar dot brokastis, tāpēc viņš tāds ļoti judgy skatās uz mani.
