Bijām ar Bendžiju pie vetārstes uz ikgadējo vīrusu poti, ar 2 mēnešu kavēšanu, bet kurš gan skaita. Abu rižiku pases bija noliktas tā, lai "nākamgad vieglāk var atrast", kas nozīmē - noliktas tik neloģiskā vietā, ka jāsāk apšaubīt vai pagājušajā gadā biju pie pilna prāta. Tā, nu, neatkarīgi no paši māklīgi radītiem šķēršļiem, mums beidzot izdevās nokļūt pie vetārstes. Pirmajās 5 sekundēs divas dakteres paspēja Bendžiju nosaukt par bumbulīti, bija skaidrs, ka diētai būt. Uzkāpjot uz svariem pavērās skats - 20.8, bet daktere atļāvās pasē ierakstīt apaļo 21 kg. Tagad suns ievēro diētu, kas nozīmē, ka neko ēdamu nevar atstāt nekur, kur lielais ausainis ar savām mazajām kājiņām tiek klāt, un viņš tiek klāt pārsteidzoši daudz kam. If there is a will, there is a way.
Šodien Čonka kārta braukt pie daktera. Pagājušā reizē viņš paspēja gan piečurāt savu būri ceļā pie dakteres, gan atpakaļceļā piekakāt. So that will be fun. Update: viss ok, salīdzinoši chill bija. Un svars 6 kg.
Ok, nav laika, jāskatās Love is Blind Sweden Reunion.
