No mood

So no food is no mood?

Šodien mēģinu neinternetoties, lai nesabojātu Golden Globe awards skatīšanos. Tāpēc nezinu, kas notiek pasaulē.

Taču manā pasaulē šodien pirmā diena jaunās dzīves sākumam. Vēl jau vakariņas priekšā, bet jau liekas, ka par maz. Rītdiena vēl švakākās krāsās. Bet tā jau vakar saēdāmies par daudz, tāpēc šodienai vajadzētu būt piece of cake.  Oh, cake! Damn it.

Šodien arī nekā vairāk nebūs.
Jāgaida Liena, lai var skatīties Golden Globes! Woop woop!
Un jāiet vakariņas izmocīt. Tīno atnāca mājās, varbūt uzzināšu, kas notiek ārpus Everesta sienām.  

Histories of things to come

Lazy Sunday atkal pienākusi un jau gandrīz prom. Šodien pildītas omletes brokastīs un viskijs ar svaigi ceptu maizi vakariņās. Nav slikti.
Liena šodien mans kompanjons. Un arī visu nākošo nedēļu. Misery loves company indeed.
Šodienas galvenais pienākums bija izēst visu ledusskapi. Nu, gandrīz jau izdevās. Lai nu ko, bet ēst mēs mākam.
Vēl mēģināju pamācīties, Tīnas iedvesmota. Arī to mēs mēģinājām kopā. Negribas atkārtoties, bet misery tiešām tiešām tiešām loves company. Lai gan visai drīz Tīno mani pameta uz 20min, kas izrādās ir viss atlikušais vakars.
Labi, viss, it's lazy Sunday, ko tu no manis gribi!?

It's all about the numbers

Šodien sestdiena, bet liekas, ka darba diena. Tā ir, kad lekcijas notiek darba vietā. Anyhow, pēc lekcijām paliku rakstīt to referātu, ko jau nedēļu rakstu. Nē, tas nav 50 lpp referāts. Bet galīgi nevar izmocīt. Arī šodien neizdevās, lai gan es biju viena pati kabinetā pāris stundas. Bet man tik viegli novērst uzmanī

Anyhow, pēc referāta ar Tīno bijām kino. Braši iesēdāmies neīstajās vietās, jo Tīno nav vēl iemācījusies cipariņus. Anyhow, kā jau īsti džentlmeņi, īsto vietu saimnieki palūdza mūs pārsēsties vienu rindu uz priekšu. Tā mēs, kas bija jau jauki iekārtojušās, ar visām mantām, pāremigrējām uz citu rindu. Who said that chivalry was dead? Bet, ok, it's all about the numbers!

Un kā filma? Nevar jau teikt, Liena vēl nav redzējusi. Bet no spoilers. Classic Tarantino. 

Vakariņās bija burvīgi kartupelīši un vēl burvīgāka vistas mērcīte, kā arī pavisam burvīga Friends sērija. Tīno uzminēja tieši Unagi sēriju, ja tas nepierāda, ka unagi is real, tad es nezinu, kas varētu.

Liena atnāca un sarāja mūs, ka durvis nebijām atkal aizslēgušas. Tā gadās aizvien biežāk. Man, kā cilvēkam, kas dzīvo vistuvāk ārdurvīm un ir visbailīgākā, ai, aizmirsu jau, ko es ar to visu gribēju teikt. Bet, long story short - not cool.

Liena atveda veselu kaudzi ar random sheesh. Mēs jau domājām, ka pārsteigsim viņu ar vegan, gluten free lental chips un raw foodism friendly tomātu čipšiem, bet kļūdījāmies. Ne visi var atnākt mājās un no maisiņa izvilkt dīvainas japāņu vates gabalus, nazi, tītara gaļu un 3 dēlīšus. 3! It's all about the numbers! Bija arī 3 mandarīni! 3! Un no sacensībām viņa nāca. Badmintona sacensībām. Vismaz tā viņa mums teica, tagad jāsāk domāt.
Nāh, kāpēc domāt, ja var nedomāt. Let's do that!

Chardee MacDennis 2: Electric Boogaloo

Ļoti labs It's always sunny in Philadelphia jaunās sezonas sākums.

Biju skoliņā, ārā auksts, 15. trolejbuss joprojām kā jau 15. trolejbuss.

Liena sapirkās way too much food. Labi, ka mums drīz veselīgais dzīves veids.


Sēžu Everesta virtuvē, jo manā istabā auksts. Autentiska Everesta pieredze.
Seriāliņi sāk atgriezties, bet tāpat arī skoliņai referātiņi jāraksta un eksāmeniņi jākārto, kā arī izrādās, ka maģistriņš pats nerakstīsies.

Monkey see, monkey do, monkey pee all over you

Tā vietā, lai rakstītu referātu, vai mācītos rītdienas kontroldarbam, mēs ar Tīnu izdomājām sajukt prātā. Arī tā var. Un Lienu arī mazliet pieķērām līdzi.

5 reizes metu papīrīti Lienas tējā, netrāpīju. Metu arī meloni uz sarkanā pufa, trāpīju. Tīna arī. Tad Liena mūs izdzina no savas istabas. We're children... of the world.

Un labā pastēte mums ir.

Pastēte, vista, ola un viskijs

Es domāju, ka nosaukums jau izsaka vairāk nekā 1000 vārdi. Nē, tas bija Raffaello... Joks priekš vecu reklāmu entuziastiem.

Anyhow, šodien nosalu. Izbraukājos visu Rīgu, vismaz manā skatījumā. Biju gandrīz filmā un satiku Anety. Kodētie teksti. Savējie sapratīs. I hate when people say that. Oh, the irony. Or is it?

Šodien ļoti jauki sniga.

Izdomāju vienu tēlu, kas ir ļaunais tēls. Bet vienīgais noziegums, ko viņš izdarīja, bija tas, ka viņš informēja, ka lietus līst [kas izbojāja galvenā varoņa plānus]. You know, kind of kill the messenger type of things. Un galvenais varonis saprot, ka ne jau tas nabags to lietu izsauca. Bet tāpat. Fuck that guy! Right?!

Vēl šī diena ieies vēsturē ar to, ka Everestā uzradusies jauna mīļākā pastēte. #keepingitreal

Mr. Wilbur

Mūsu mini piggy Mr. Wilburs savā mazajā kostīmiņā izskatījās ekstra mīlīgi. Šodien viņam arī sarkanais tauriņš. Atnākot mājās viņš gandrīz ielīda manā zābakā, bet netīšām ierāva degunā sniegu un sāka šķaudīt, tad sabijās no sava šķaudiena un aizskrēja prom. Ar savām mazajām kājelēm dipinot pa laminātu, paskriet īsti nevar, jo tomēr nabagam slīd nadziņi.

Bet vispār jau mani mati pēc Čūbīša smaržo, kas tikko ienācis no āra iekšā. Kāpēc tāda slikta priekšnojauta? Cerams, ka tikai tāpat. Ja ne tāpat, tad būs ekstrasensu cīņās tomēr jāpiedalās.

And how am I feeling?