Apgrieztā proporcionalitāte

Rit 57. diena kopš neesmu normāli ēdusi.
Vai, atvainojos, izrādās tikai 4. Only feels like forever.
Tik daudz jādara skoliņai un tik maz food. Hint the title.
Man nav spēka pabakstīt tastatūru, ak, šī nežēlīgā pasaule!
Bet tas nekas, rīt man brokastīs ir vesels bumbiers un tējkarote linsēklas.

Un tas sarkanums, kas jau pirms nedēļas uzradās pie kreisās acs, tā arī neiet prom. Man jau bail kaut ko likt virsū, ka tik vēsture neatkārtojas. Tā tas sarkanums tur dzīvo, ņirgājas par mani un sūrst.
The end.
Take the hint, sarkanum, take the hint.

3. diena

Šodien jauki putināja.

Puteņa dēļ gadījās iemukt filozofiskā tramvaja pieturā. Tika apspriestas tādas tēmas, kā - kas ir draugs, ne gluži vai to var kaut kur nopirkt un vai tas ir mājas augs, bet tālu nebija. Arī par horoskopiem uzzināju vairāk nekā būtu gribējusi. Kāpēc neliku austiņas un mūziku neklausījos? Citējot filozofiskās pieturas iemītniekus - "Principa pēc, bļeģ!" Tramvajs arī, gluži kā zinādams, nebrauca un nebrauca. Bet 3 ugunsdzēsēju mašīnas gan aiztraucās garām.

Pabeidzu savu 3. referātiņu un ir arī 3. veselīgās nedēļas diena. Atkal viss pa 3! Redz, vairs jau nav veselīgais dzīvesveids, vai jaunā dzīvē. Pasaule rādās daudz reālākās krāsās, īpaši, ja brokastīs ēstas bļodiņā iemīcītas skumjas.

We dance alone. That's why we only play electronic music.

Noskatījos The Lobster. Tīri tā neko. Es pat teiktu, ka man patika. Un tā es arī teikšu - man patika.

2.diena tūlīt būs galā, parasti brokastis gaidu ar prieku, rīt ar auzu pārslu biezputru. Auzu pārslu biezputra ir antonīms priekam, jā. I did not make that up.

Šodien atkal bija jāmācās. Bet sesija pēdējā.
Kas vēl?
Devāmies ar Lienu uz veikalu, ārā baigais šļūdonis. Knapi uzkāpām atpkaļ Everestā. Atkal brīvprātīgi dzēru tēju. Izsalkuma vājprāts.

Pareizi, vakar skatījāmies Golden Globes. Ko man vispār vēl piebilst? Leo uzvarēja un viņa filma arī. Būtu jau labi, ja to filmu kino nesāktu rādīt tikai 22. janvārī! C'mon! Tā jau Tarantino bija ilgi jāgaida, bet šis ir vienkārši neciešami. Es to uztveru, kā personīgu apvainojumu.
Ricky Gervais bija prieks redzēt, bet sākuma monologs lika vilties.
Un kāpēc viss, kas nav non stop cry fest tiek uzskatīts par komēdiju? How is this a thing now?

No mood

So no food is no mood?

Šodien mēģinu neinternetoties, lai nesabojātu Golden Globe awards skatīšanos. Tāpēc nezinu, kas notiek pasaulē.

Taču manā pasaulē šodien pirmā diena jaunās dzīves sākumam. Vēl jau vakariņas priekšā, bet jau liekas, ka par maz. Rītdiena vēl švakākās krāsās. Bet tā jau vakar saēdāmies par daudz, tāpēc šodienai vajadzētu būt piece of cake.  Oh, cake! Damn it.

Šodien arī nekā vairāk nebūs.
Jāgaida Liena, lai var skatīties Golden Globes! Woop woop!
Un jāiet vakariņas izmocīt. Tīno atnāca mājās, varbūt uzzināšu, kas notiek ārpus Everesta sienām.  

Histories of things to come

Lazy Sunday atkal pienākusi un jau gandrīz prom. Šodien pildītas omletes brokastīs un viskijs ar svaigi ceptu maizi vakariņās. Nav slikti.
Liena šodien mans kompanjons. Un arī visu nākošo nedēļu. Misery loves company indeed.
Šodienas galvenais pienākums bija izēst visu ledusskapi. Nu, gandrīz jau izdevās. Lai nu ko, bet ēst mēs mākam.
Vēl mēģināju pamācīties, Tīnas iedvesmota. Arī to mēs mēģinājām kopā. Negribas atkārtoties, bet misery tiešām tiešām tiešām loves company. Lai gan visai drīz Tīno mani pameta uz 20min, kas izrādās ir viss atlikušais vakars.
Labi, viss, it's lazy Sunday, ko tu no manis gribi!?

It's all about the numbers

Šodien sestdiena, bet liekas, ka darba diena. Tā ir, kad lekcijas notiek darba vietā. Anyhow, pēc lekcijām paliku rakstīt to referātu, ko jau nedēļu rakstu. Nē, tas nav 50 lpp referāts. Bet galīgi nevar izmocīt. Arī šodien neizdevās, lai gan es biju viena pati kabinetā pāris stundas. Bet man tik viegli novērst uzmanī

Anyhow, pēc referāta ar Tīno bijām kino. Braši iesēdāmies neīstajās vietās, jo Tīno nav vēl iemācījusies cipariņus. Anyhow, kā jau īsti džentlmeņi, īsto vietu saimnieki palūdza mūs pārsēsties vienu rindu uz priekšu. Tā mēs, kas bija jau jauki iekārtojušās, ar visām mantām, pāremigrējām uz citu rindu. Who said that chivalry was dead? Bet, ok, it's all about the numbers!

Un kā filma? Nevar jau teikt, Liena vēl nav redzējusi. Bet no spoilers. Classic Tarantino. 

Vakariņās bija burvīgi kartupelīši un vēl burvīgāka vistas mērcīte, kā arī pavisam burvīga Friends sērija. Tīno uzminēja tieši Unagi sēriju, ja tas nepierāda, ka unagi is real, tad es nezinu, kas varētu.

Liena atnāca un sarāja mūs, ka durvis nebijām atkal aizslēgušas. Tā gadās aizvien biežāk. Man, kā cilvēkam, kas dzīvo vistuvāk ārdurvīm un ir visbailīgākā, ai, aizmirsu jau, ko es ar to visu gribēju teikt. Bet, long story short - not cool.

Liena atveda veselu kaudzi ar random sheesh. Mēs jau domājām, ka pārsteigsim viņu ar vegan, gluten free lental chips un raw foodism friendly tomātu čipšiem, bet kļūdījāmies. Ne visi var atnākt mājās un no maisiņa izvilkt dīvainas japāņu vates gabalus, nazi, tītara gaļu un 3 dēlīšus. 3! It's all about the numbers! Bija arī 3 mandarīni! 3! Un no sacensībām viņa nāca. Badmintona sacensībām. Vismaz tā viņa mums teica, tagad jāsāk domāt.
Nāh, kāpēc domāt, ja var nedomāt. Let's do that!

Chardee MacDennis 2: Electric Boogaloo

Ļoti labs It's always sunny in Philadelphia jaunās sezonas sākums.

Biju skoliņā, ārā auksts, 15. trolejbuss joprojām kā jau 15. trolejbuss.

Liena sapirkās way too much food. Labi, ka mums drīz veselīgais dzīves veids.


Sēžu Everesta virtuvē, jo manā istabā auksts. Autentiska Everesta pieredze.
Seriāliņi sāk atgriezties, bet tāpat arī skoliņai referātiņi jāraksta un eksāmeniņi jākārto, kā arī izrādās, ka maģistriņš pats nerakstīsies.