Jaunas dienas sākums

 Es atradu savas brilles, bet pazaudēju cimdu. Tā kā viss atkal ir līdzsvarā. 

Peace and love, 

stay groovy. k

New year and old me again

 Nu, ko? Jauns gads ir klāt.

Kā mēs visi zinām, es noteikti pēc gadiem, ja šis būs saglabājies, neko neatcerēšos, tad, jā, ārkārtas situācija valstī tika pagarināta līdz kaut kādam februārim. Ne jau kaut kādam februārim, it kā es nezinātu, kas ir februāris, bet līdz kaut kādam datumam, kas ir februārī. Moving on, joprojām strādājam no mājām, kas ir diezgan forši, man nav nekas pret šādu pavērsienu, es pat teiktu, ka ļoti labi. Nezinu, vai es jau izteicu šādu viedokli, bet katrā ziņā tāds man tas joprojām ir. 

Jauno gadu varēja sagaidīt vienas mājsaimniecības ietvaros un bija arī ieviesta komandanstunda no desmitiem vakarā līdz pieciem rītā. Vecā gadā iesākām skatīties Ted Lasso un pabeidzām jaunajā gadā. Visur apkārt šāva salūtu, bet pilnīgi neko nevarēja redzēt. 

Čonkijs bija pie dakteres un izrādās sver gandrīz 4kg, tā kā vārds pareizi iedots. Bet pēc ārsta apmeklējuma viņš atsakās ēst savu sauso barību, ko pirms tam viņš ēda visu laiku. Šorīt sametu visādus snackies pie gramžiņiem, tad kaut ko ieēda. Jā, es neteicu, ka Līvas un Aijas ome sauso barību sauc par gramžiņiem un man tas liekas ļoti labs vārds, vismaz labskanīgs vārds. Jo vairāk mīkstinājuma zīmes vārdām, jo labāk skan. 

Es jau stāstīju, ka es uzsēdos uz savām brillēm un nolauzu kājiņu, ko nekādi vairs nevarēja piedabūt klāt? Nē? Nu, that's pretty much it. Vienīgais jaunums, ka tagad es laikam netīšām vispār pazaudēju brilles. 

The end. See ya next year! Nu, cerams, ka uznāks vēl kādreiz ievdesma, tagad man dators ieslēgts mājās biežāk tomēr, ne tikai darba, bet arī mans. 

Peace out.

No matching suggestions

Hei, hei, hei, atkal ārkārtas situācija valstī. Šoreiz nav slikti mājās pasēdēt, rudens tomēr tumšāks un depresīvāks par pavasari. Šajā periodā miegs sāk nākt tikko paliek tumšs un pārstāj nākt nekad, nekad nepārstāj nākt miegs. 

Rudens saulīte mājās ir Čonkijs aka Čonkers aka Čonks aka Tiny Tuna aka Satan aka tu beigsi lēkt uzgalda, kas tu nesaproti, cik reizes var celt tevi lejā, ko tu vispār domā, tu dzirdi, ko tev saka aka don't even Steven, kas nomodā ir terorists, bet guļot eņģelītis. Tā jau cute, bet tāda sajūta, ka drīz ienesīs pīli istabā. Pa nakti viņam patīk zem segas gulēt un mainīt pozu miljons reizes naktī. 

Sāk palikt aukstāks, kas laikam ir normāli novembrī. Bet kaut kā nepierasti šogad liekas. 

Noskatījos Queen's Gambit, kas ir pēdējā laikā okeijīgākais seriāls, kas Netflix redzēts. Atkal pārskatījos Ofisu, taisu mazu pauzi ar 30 Rock, kāpēc vairāk cilvēku to neskatās? 

Anyhow, vasarā pabijām visos LV tālākajos punktos, kur uzstādītas piemiņas zīmes? skulptūras? pieminekļi? idk, kaut kas no granīta. Bet ko nu? 

Vispār kāds varētu ieteikt kaut ko interesantu, bet vienkāršu un garšīgu, vakariņās taisīt. Tāda sajūta, ka viss jau apnicis, es pat kaut kādas 4 dažas zupas mēneša laikā esmu uztaisījusi, kas ir par 4 vairāk nekā visā pagājušajā gadā (ja neskaita aukstās zupas, jo tās mēs neskaitām pie zupām, for obvious reasons). 

Nesen insta ieraudzīju smukas mājiņas, kas no driftwood sataisītas, aizraucu ar velo uz jūru un salasīju pilnu maisu ar kokiem. Kamēr šie pie kamīna žuva, mana iedevesma arī pazuda. Nu, sliktākājā gadījumā nokurinās. 

Drīz dzimšanas diena, bet šogad nav īsti, kur nomukt. Kaut kā neforši. 

Šis vispār tāds interesants gads. No vienas puses liekas, ka 2020. gads jau ir kādus 5 gadus, bet tajā pašā laikā ir JAU novembris? Iestājies pavisam citādās laiks ritējums.

Karantīna, kas gan cits

Nu, ok, karantīna arī mani piespieda atgriezties pie sen nedarītām lietām. Tā kā tagad jāstrādā no mājām, tad sanāk ieslēgt arī datoru, kas dod daudz ērtāku iespēju visu pierakstīt. Negatīvai gan ir tas, ka ir karantīna un nav nekā, ko pierakstīt. Bet vai tad tas būtu mani kādreiz apturējis. Also es atvainojos, bet man spellcheck ir citā valodā un es noteikti nepārlasīšu šo, par interpunkciju (kā vienmēr) - nemaz neceriet.
Anyhow, sēžu pie datora un pat atvēru savu spotify, kas arī tikpat sen nebija darīts. Uz galda blakus stāv Salted Caramel home scent, kas vispār ir diezgan spēcīgs aromāts. Tā iemesla dēļ šī pudelīte stāv aizvērta, bet man gribējās paošņāt. Netīšām uzlija uz kreisās rokas, tagad roka smaržo pēc cepumiem. Es nezinu, kādēļ aromāts skaitās sāļā karamele, jo smaržo pēc sviesta cepumiem. Tagad loģiski, ka man gribas cepumus, bet, tā kā esam karantīnā un veikalu apmeklēt mēģinām pēc iespējas retāk, nav man cookies. Anyhow, izrādās, ka mājās man ir vēl neērtāks krēsls nekā darbā.
Tad tā vietā, lai skatītos kaut ko jaunu, noskatījos Trainspotting abas daļas vēlreiz. Es teikšu, ka man otrā daļa labāk patīk.
Bet tā vispār viss miega grfiks ir diezgan sačakarēts. Un izrādās, ka jau šonedēļ jāgriež pulkstenis. Uz slikto pusi.
Peace out.

You did it again

Up is down

Zini to sajūtu, kad tu no rīta miegains dodies uz darbu un pēkšņi tas luksofors, kam tagad jābūt zaļam, ir sarkans? Viss tavs rīts ir off, augšā ir lejā un lejā ir augšā. Kā tā var? Katrā ziņā tas bija tas, ko es gribēju teikt. 

Šodien tāda sadrūmusi diena un neko negribas darīt. Gribas tikai iet mājas un ēst maķīti, kas ir tas, ko es šovakar esmu izdomājusi darīt. Vakar iesāku skatīties The Irishman, bet tā kā man vakars neilgst mūžību, sadalīju filmu uz visu šo nedēļu. Tā vietā paspēju noskatīties Parasite, kas vispār beidzot bija ļoti laba filma, pēc ilgiem laikiem. 

Vispār janvāris diezgan garlaicīgs, kā radīts, lai noskatītos Oskaru filmas. 

to whom it may concern

Es jau neko, bet seminārs, kurā pašlaik atrodos, plānoto 4h vietā mierīgi varēja būt 1h max. I mean, kāpec man jāklausās viens un tas pats 6 dažādu cilvēku interpretācijā. Es jau saprotu, ka taisīt prezentācijas ir fun fun fun, bet klausīties to visu lauzītā angļu valodā ir sāpīgi. Es jau zināju, ka pēc kafijas pauzes jāmūk, bet mana labā sirds gribēja dot, tālu ceļu mērojošiem (? is that how you say it ?) dalībniekiem, iespēju. Bet forši tomēr atbraukt no Itālijas un 30 min rādīt onlinā, kā strādā visiem sen zināma tīmekļa vietne, vispār bold move - respect. Vienīgi no Itālijas atbrauca novembrī uz Latviju, so joke's on her. 

Labi, parunāsim par more important stuff. Vakar nopirku melnu fantu, tikai tāpēc, ka melna. Nebija garšīga. Ledusskapī joprojām stāv wait for it.... chupa chups dzēriens. Vēl gaidu, kad būs garastāvoklis piedzīvojumam, tāpat ir ar to lāci konservā. 

Ir klāt rudens, paspēju salikt vienu puzli, kurā kaķēni staigāja pa puzli, kurā arī virsū ir kaķēni. I know! Amazing.

Vispār vakar izsludināja dzelteno brīdinājumu, jo līst par daudz, tas protams visu iešanas uz darbu procedūru padara jautrāku. Un matu taisnošanu būtībā bezjēdzīgu, bet es joprojām to daru tik cītīgi, ka pagājušajā pirmdienā pie reizes iztaisnoju arī savu ausi. Es jums teikšu, f***** sāpīgi, vēl šodien pēdējā krevele nonāca. 

Vispār es vainoju to, ka mans dators ir tik vecs, ka ērtāk ir paskatīties tv, nekā slēgt to iekšā, tādēļ arī neko te ierakstīt nesanāk. Un telefonā šis viss pasākums ir ļoti neērts, vispār nav Sāras Džesikas Pārkeres fīlings. Tagad gan es rakstu telefonā, man tomēr apkārt cilvēki, nevaru tik atklāti savu Homescapes spēlēt, kurā btw es jau esmu kādā 1500 līmenī. Un izskatās, ka es rakstu ļoti garu e-pastu, very professional.😎

🐬🐕🦄🙈 es tikai gribu pārbaudīt, vai šie rādīsies. 

Vispār man Drogās jānopērk cauruļu tīrāmais, vai es atcerēšos un nopirkšu? Redz, tas jau ir GoT cienīgs cliffhanger. Pēdējās sezonas, bet still...