Mājā.

Tagad esmu mājā. Ir piektdiena un vairs nav Anetes vārda diena.

Vakar bija ceturtdiena un bija Anetes vārda diena. Bet tā kā vakar netiku pie neta, šodien ir biškīt ko pastāstīt. Bet gan jau 90% no tā, ko vakar gribēju teikt esmu aizmirsusi.

Nesen pārrados mājās no diezgan mokoša autobusbrauciena. Tātad. Šodien bija tikai 2 lekcijas un abās bija kkas jādara un nevarēja vienkārši sēdēt un zīmēt kaķus. Ā, jā, esmu ievērojusi, ka ķīmijas lekcijā man zīmējas kaķi un tauriņi, bet matemātikā dažādu veidu putni. Hmm. Tas tā interesanti. Bet ne par to mans stāsts. Pēdējā bija ķīmija, kurā bija laboratorijas darbs. Ok, tas viss it kā būtu normāli. Katrā ziņā kojās biju pirms 15tiem. Un ātri sakravājos un ātrā solī devos uz autoostu. Es biju iecerējusi iet ar kājām un braukt ar autobusu, kas ir 17. Bet! Bet, aukstais laiks un lietus izjauca manus plānus. Jo jau pa ceļam uz burvīgo tuneli vnk sāka ļoti līt, ne gāzt, bet ļoti līt. Un tā kā man nebija ne lietussargs, ne jakas kapuce. Es izvēlējos braukt ar autobusu.Protams, paguvu salīt arī pieturiņā, kur atvērtā puse bija tieši tā puse, no kuras pūta vējš. vējš+lietus, nu apmēram skaidrs.  Un  ja nu kādu interesē, kāpēc es vsp biju domājusi iet ar kājām. Abilde skan šādi- man vnk patīk iet pāri tiltam. Forši kaut kā tur ir. īpaši jau vakarā, kad visas gaismiņas deg. Enīvej, tātad es braucu ar autobusu. Un tā kā es braucu ar autobusu es biju centrā kkādos 15,25. Un tā kā laiks vēl bija kretīnisks. Gribēju ātrāk tik  siltā busiņā braukt mājās. Autoostā biju 15,37 un man bija stāvvieta! Nu, c'mon. Pagājušo nedēļ tieši tādā pašā laikā, nē, pat ne tādā pašā laikā. Plkst.15,45 man vēl bija sēdvieta. Nu, ok. Auobuss pats nebija nekāda dāvana, pavecs. Un mana stāvvieta bija pašās beigās, ļoti šaurā vietā. Kamēr stāvēju paspēju noklausīties visu vampire weekend albūmu, visu i'm from barcelona foršo albūmu un pusi no viņu jaunā albūma [salīdzinoši jaunā]. Un tad es tiku apsēsties. Un jāpiemin, ka visu ceļu no Rīgas, busiņā bļāva sīkais. Un tas, ka klausījos pleijeri tikai daļēji slāpēja skaņu. Un vēl busiņš kavējās 10minūtes. Un bija vēl šādi tādi nepatīkami mirkļi, bet to es negribu izklāstīt, jo tad es izklausīšos rasistiska.

Katrā ziņā tgd esmu mājās.

Āāā, vakardienas stāsts.  Kā jau iepriekšējā ierakstā minēju, man neskanēja viena austiņa. Un es solījos nepirkt dārgākas austiņas par 99santīmiem. Tad nu šis bija ātrākais apgalvojuma lauziens pasaulē, jo vakar nopirku jaunas austiņas par milzīgu žūksni-3,89. Un, jā, mana sirds asiņoja, kad pie kases bija jāmaksā. Bet vismaz es varu nomainīt austiņām krāsas 3 reizes. =D Un tgd klausoties mp3 var dzirdēt reāli skaņu un arī mūzikas instrumentus. Un ir pat normālā skaļumā. Prieks un laime par šito. Tā nepierasti. :]

Un vēl vakar es aizpildīju anketu par datora lietošanu vai kaut kā tā. Un pie jautājuma- kādas datorprogrammas jūs mākat lietot, es uzrakstīju arī paintu. Es nezinu vai ar to būtu jālepojas, bet man liekas, ka jā. Vēl es gribēju ierakstīt drawing for children, ko pilnībā apguvu vidusskolā. Bet negribēju tik ļoti lielīties.

Un es vēl gribēju kaut ko teikt, bet aizmirsu. Un tgd jāpaēd un jāpsakatās seriāli. Gan jau atcerēšos un uzrakstīšu.