2010. gada 28. janvāris

Miegumiegumiegums.

Man nāk miegs. Čau, Ance, es ēdu kartupeļu pankūkas. Un Anet, kā patika pastkartes? :]
Es tikai gribēju pateikt, ka tgd esmu mājā. Ceļā uz autoostu, protams, sniga sniegs un pūta vējš. Cik jauki, zinu. Bet trakākais bija tas, ka slīdēja uz velna paraušanu. Bet es brīnos, ka neesmu nokritusi. Šodien es tā pamatīgi paslīdēju. Jaukākais tas, ka tas bija uz gājēju pārejas.
Kojās arī šodien neparādījās siltais ūdens, bet šodienas jaunums bija sarkanais rūsas ūdens. Vismaz jaukas pārmaiņas. Es domāju ieteikt, lai viņi uz mūžīgiem laikiem silto ūdeni nomaina ar patīkamu, sārtas krāsas rūsas ūdeni.
Lai nu kā. Es pa slideno laiku paspēju 30 min aiziet līdz ao un man bija 30min jāgaida ārā buss. Iekšā viss bija pilns. Bet īstenībā šodien ārā bija tīri silts, ja neskaita vēju, kas bija nejauks. Un tā nu es sēžu pie savas platformas, klausos mūziku, tad paskatos uz savu jaku un awww visskaistākā sniegpārsliņa pasaulē man ir uzkritusi. Vienkārši tik forša. Nu, jā, smaids sejā bija. :]
Un es jau zinu, ka jūs gaidāt kārtējo autobusa stāstu. Un būs arī. Tātad, man blakus sēž vīrietis pusmūžā. Ar milzīgu pufīgo jaku. Es sēdēju pie loga un man galīgi nebija vieta. Viņš vnk brutāli sēdēja gandrīz pa abiem krēsliem. Un tad viņš vēl izvelk savu laptopu. Un sāk kaut ko rakstīt. Tad viņš sāka skatīties filmu. Viņš skatās, skatās, skatās, oh snap, sāk krākt. :] jap. Tas bija tik smieklīgi. Viņš vienā brīdī skatās filmu un pēc dažām minūtēm jau aizmieg. Ar visu savu laptopu klēpī. Es jau domāju, kritīs tas dators vai nē. Tomēr stabils bija. Pēc pāris minūtēm viņš pamodās. Izslēdz datoru. Pēc apmēram 5min, viņš izvelk datoru atkal un ieslēdz. Un man likās, tas bija cits dators, jo ekrāns likās lielāks un desktops bija cits. Un tad man bija jādomā- nafig viņam līdzi 2 datori. Nu, ja, un tad viņš sāka spēlēt kārtis. =D un vēl visu ceļu līdz Ventspilij viņš paspēja ieslēgt un izslēgt datoru kādas 8 reizes. Ā, jā. Un runāt pa telefonu viņam arī patika. Un turēt telefonu iekšējā kabatā, kreisajā pusē. Un katru reizi, kad viņš to telefonu vilka ārā, man bija vēl mazāk vietas.
Nu, tas tā.
Labi, man nāk miegs. Iegulšos gultā un paskatīšos American Idol.


1 komentārs:

Unknown teica...

āaa, varens autobusa stāsts! es reiz dzirdēju stāstu par vīrieti, kurš visu laiku izlikās, ka viņam kāds pa telefonu zvana, lai citi domātu, ka viņš ir varen svarīga persona, bet Tavējais sit pušu visus :)
Nez, ko tas vīrietis būtu darījis, ka busā būtu bijis pieejams internets? Nū, Londonā metro un šur tur vēl citās attīstītās pilsētās ir :]