Tātad. Man diezgan nav ko darīt. Nu vismaz nekā tāda, ko es gribētu. Tāpēc būs jāiziet pastaigā. Lai arī man ir diezgan liels slinkums. Vispār mana pastaiga aprobežosies ar aiziešanu līdz topam. Jo es gribu to kraukšķīgos, ko vāra eļļa. es nezinu, kā tos sauc. Bet viņi sākumā atgādina makaronus, tad tos iemet eļļā, tie uzpūšas, tos pārkaisa ar sāli un ir garšīgi. Nesen par tiem iedomājos, tikai nezinu, kur varēšu atrast. Nu, es ceru, ka jūs sapratāt, ko es domāju. Katrā ziņā jācer, ka topā būs, vēl jau arī super neto turpat. Nu, jācer, jācer.
Labi, jāsāk taisīties, kamēr vēl iedvesma.
Un man iepatikās šī dziesma. Man patīk 500 days of summer soundtracks. Sākumā gan biju diezgan skeptiski noskaņota pret Carlu Bruni, jā, jā, to pašu. Bet dziesma jauka. Un vārdi arī nav slikti. Nē, es nemāku franču valodu. Bet google gan. Un šoreiz es nedomāju google tulkotāju, kaut gan vēlāk varētu pamēģināt, ko labu šis teiks. Kas zina, varbūt izmet tādu pašu joku, kā ar '' I am hard rock fan'' :]
Labi, te dziesma. Es dodos meklēt, to, ko es nezinu kā sauc.
1 komentārs:
ooo, es zinu tos, omfg, nav ēsti 100 gadus [labi, tik veca es vēl neesmu gan :D]!!!
sarkana paciņa, rūtaini kleksīši! ;]
mamma taisīja!!
[es nerakstu kā Agriz?] :D
Ierakstīt komentāru