2010. gada 31. marts

Tik forši!

Ārā ir tik forši. Tikko atgriezos no sava 2h riteņbrauciena. Būtu braukusi vēl, bet visur kur varēju jau izbraukāju. Dažās vietās pat 2 reizes. Un riteņbraucēju arī tā pavairāk redzēju. Prieks un laime! :] jēij, tik forši. Un pilnas mežmalas ar tauriņiem!Un ārā ir 20 grādi!


Taurenis.

Tikko sētā ieraudzījo pirmo taureni! Jēīj! Raibais pirmais.
Un ārā ēnā ir 14 grādi. Bet rīt pa dienu sola 5 grādus. Hm.



Un drīz klāt būs sīkais nūģis.

2010. gada 27. marts

Jēīj, es!

Šodienu pavadīju rakstot burvīgu referātu par podniecības tehnoloģijas attīstību viduslaikos, paralēli paskatoties pāris raidījumus un seriālus. Kā nekā šodien bija iesūtīšanas termiņa pēdējā diena. Vai tad tiešām nevar laicīgāk paziņot. Man ar diviem mēnešiem nepietiek, lai morāli sagatavotos. Lai nu kā viss laimīgi piebeigts. Tagad varēšu laist muļķi veselu nedēļu, kā man patīk brīvlaiki. Jēīj. Tikai es nesaprotu, kāpēc mani vecāki neticēja, ka arī studentiem ir pavasara brīvlaiks. Man vajadzēja ilgi stāstīt, ka tāds reāli ir, nevis, ka es paņemu sev vienkārši brīvu nedēļu. Kaut gan, jā, Elzai un Sarmai brīvlaika nav. Hm, nu, lai dzīvo rtu! :]
Vispār man slinkums rakstīt.
Un Čūbītis iemeta savu sauso barību ūdenes traukā.Tagad viņas ūdenstrauks ir pilns ar sauso barību, kas ir galīgi mīksta un nav vairs sausa.
Nē, nē, šodien nekā vairāk nebūs. Jāpaklausās vairāk mūzika.



2010. gada 25. marts

Sumsumsurum!

Šodien mazajam Nikijsunim Dzimšanas diena! Jēīj!
Tie, kas uzminēs cik gadu Nikai palika, varēs viņai uzdāvināt kaut ko, bet tiem, kas neuzminēs, vajadzēs Nikai kaut ko uzdāvināt!



2010. gada 19. marts

aāb

Šodien bija pārāk īsa diena. Knapi paspēju noskatīties visus savus raidījums/seriālus. Saliku savu mazo kubiku rubiku.Sagaidīju ciemos Aneti, kura atnesa ciema kukulī pieprasīto cukurvati. :] ņamm.Tad ātrā solī devāmies uz kino, pa ceļam bija slidens, vējains un smieklīgi. Atradu sev jaunu profesiju, kas krietni uzlabotu Anetes dzīvi. Filma kā jau parast, kārtīga studentiem atbilstoša, nemaz tur nebija ne par Zevu, ne Poseidonu, zibens šautrām vai satīriem. Nē, nē, mēs bijām uz nopietnu filmu, kā jau parasti. Atpakaļceļā, kā jau kārtīgi nūģi spēlējām spēli, kur jāsauc vārdi uz vienu burtu. Pārliecinājāmies, ka latviešu valodā uz burta ā ir kādi 13 vārdi. Vismaz šodien. Toties a burts gan nogalināja. Sveiciens A komandai, kas šito lasa.
Vēl jaunumi par iepriekšējo nedēļu. Man kojās vairs nav tv. Vismaz pagaidām.
Noskatījos the science of sleep, kas forša filma.
Un iepatikās jauna dziesma, kas nav jauna, bet nav arī veca, bet tu tāpat nezini to dziesmu.
Labi, man sāk nākt miegs. Jāpaskatās kaut kas.



2010. gada 15. marts

Br.

Šodien ar Aneti bijām jūrmalā. Atkal. Un šodien tur vairs neizskatījās pēc Antarktīdas, tik ļoti kā vakar. Un bija interesanti skatīties, ka tur, kur vakar mēs staigājām, šodien jau bija atkal paņēmusi savā varā jūra. Īsumā- Anetei bija sarunāta sesija ar vienu meiteni, es gāju asistēt un morāli atbalstīt fotogrāfu, sakot, knipsē, knipsē, tu to vari! Un, jā, šodien nebija tik auksti kā Antarktīdā. Nē. Šodien bija tik auksti, ka likās, ka esmu uz kaut kāda Jupitera, vai kaut kādas ledus planētas. Bija ekstrēmi, ko citu, lai saka. Un, jā, vēl mans pienākums bija slepeni uzņemt Anetes paparacī bildes, kur redzams, kā Anete fotogrāfē cilvēkus. To nevarēja neiemūžināt, jo pozas bija superīgas.
Vispār miegs nāk. Un jāceļas pirms 6iem. Jo rīt no rīta braucu uz lielpilsētu.
Un jauki, ka parādījusies kārtēja mindfuck movie paka, kurā ir interesantas filmas, kuras es gribēju noskatīties, bet tad aizmirsu par tādu filmu eksistenci, un tagad atkal atceros, jo ieraugu tajā pakā filmas. Tā kā būs atkal, ko skatīties. Prieks un laime.
Un te jums par prieku viena no Anetes superpozām.




Un es eju paskatīties kaut ko un gulēt. :]
btw, Ance, kur tad tu iekritusi?

Līdzināt uz centru

2010. gada 13. marts

Antarktīda.

Šodien es un Anete bijām jūrmalā. Un tur bija varen jauki. Izskatījās kā Antarktīdā. Un, lai arī ārā bija kādi 4 grādi plusā, tur bija arī tikpat auksti kā Antarktīdā. Bet forši. Vēl atgādināja kaut kādu planētu. Un laiva, kas mētājās atgādināja raķeti. Nu, forši tur bija, forši.
Šodien pēc ilgiem laikiem es arī šūpojos. Un tik aukstu es sen nebiju šūpojusies. Jo parast man ir bail un tā. Bet vispār nebija nekāds izņēmums, jo man palika bail šūpojoties un tad es gribēju superātri samazināt augstumu, bet man bija bail, ka neizkrītu. Tas tā.
Un pēc tam Anete paplašināja manu apvārsni muzikālajā jomā, jo iepazīstināja ar tādu supergrupu kā Die Antwoord. Jā. Tad mēs kādu laiku mēģinājām izspriest vai tas ir nopietni vai nē. Beigās secinājām, ka tomēr nav. Mēs vismaz tā ceram. Nu, labi, es vismaz tā ceru.
Un Ance vakar teica, lai es ielieku kolāžu šodienas. Man baigais slinkums, bet te būs viena, jo man slinkums meklēt dažādākas bildes.


Šeit es esmu Antarktīdā.



Un šeit es šūpojos augstu. Un šajā brīdī es droši vien kliedzu Anetei, lai viņa mūk malā, jo man ir bail un par augstu.

2010. gada 11. marts

Skumji.

Šodien ceļā no Rīgas autobusā pavadīju 4h. Un, nē, es nepaliku autobusā ekstra stundu, jo man tur tik ļoti patīk. Autobuss pa ceļam notrieca briedi. Bija pamatīgs bums un bukte busiņā, nabaga briedis kaut kādā veidā ieskrēja mežā. Nezinu, kā viss izvērtās nabaga briedim [domājams, ka diezgan skumji], bet mums bija jāgaida 1h, kamēr atbrauc policija un tā.



2010. gada 6. marts

NY U!

:]
Anete ir nežēlīga guļava.
Kinoteātrī ir biļetes ar vietām.
Vienīgais dzīvnieks, kas nerunā ir ezis.
Ārā ir auksti, tumšs un atgādina šausmeni.
Anetes jaunā spēle ir forša.
Tagad man vēl ir auksts. Jāiet gulēt/kaut kas skatīties.
NY U!


2010. gada 4. marts

Dodoties gulēt.

Visiem, kas nav redzējuši, iesaku filmu, kas tūlīt sāksies Snatch pa tv3. Ir laba filma.
Bet vispār, šodien diezgan dīvaina diena. Pirmo lekciju veiksmīgi nogulēju un pēdējās lekcijas laikā veiksmīgi atbraucu mājā. Bija diezgan interesants autobusa brauciens. Bija mazais autobusiņš un dažus brīžus likās, ka tas busiņš noslīdēs no ceļa. Un tad vienu brīdi man likās, ka mans blakussēdētājs nomiris. Jo viņš it kā gulēja, tad noraustījās un bija kādu laiku nekustīgs. Bet par laimi viss beidzās labi.
Man slinkums kaut ko rakstīt. Kā arī man sāp spranda un gribu gulēt. Bet vēl jānoskatās visi mani raidījumi.
Un smieklīgi par Auci. Ha ha ha.
Viss.