Kaut kā tā.

Tātad. Es atkal gribēju kaut kad rakstīt, bet kaut kā nesanāca.
Vispār tas kaut kad bija vakar. Bet man miegs galīgi nāca un nesanāca. Bet tagad man ir iespēja pastāstīt. Man patīk šis burvīgais ievads. O, jā, labāk sāksim.
Tātad. 7diena aka aizvakardiena.
Ar Aneti devos Ventspils kultūras dzīlēs. Gājām uz Jūras vārtiem skatīties Zimbabves saules akmeņus. Kopā bija ne vairāk kā 20 skulptūras, kuras, teikšu godīgi, es biju iztēlojusies daudz lielākas. Jau Lieldienu dienā, kad Anete atnesa bukletu, kur bija rakstīts par tiem akmeņiem, mēs smējāmies, kā viņi tur ar milzu ceļamkrāniem iedabūs akmeņus. Lielummānija, ko lai saka. Enīvej, bija tīri interesanti, jo es pirmo reizi biju jūras vārtos pēc rekonstrukcijas. Man likās, ka iekša palikusi mazāka un vnk wtf slidenas trepes. Kpc jātaisa speciāli tik slidenas trepes? Labi, man īpaši neslīdēja, jo man bija kājās kedas, nevis augstpapēžu apavi , vai ne, kāds pārsteigums. Bet tās trepes izskatījās tādas, ka cilvēkiem, kas apmeklē kultūras pasākumus pienācīgi tērpušies, tur noteiktu paslīdētu 57627309598538093 reizes. Enīvej, man patika arī paši akmeņi, lai gan tur aprakstā bija minēti trīs akmeņu veidi, bet mēs ar Aneti neatradām to trešo, un opāls arī bija tikai vienā darbā izmantots. Plašāk izmantotais bija kaut kas, kas izklausās pēc springfildas, jā, jā, tās, kas simpsonos. Springstīns or smth, lai nu kā trešais nebija, tas bija kaut kāds serpentīns or smth. Es jau varētu uzguglēt, bet man slinkums un es domāju, ka tiem, kam tas tiešām varētu interesēt paši jau sen zina nosaukumus un mani tgd apsmej, vai arī nelasa šo blogu. Oh, snap. Pēc akmeņiem mēs devāmies skatīties gleznas, kas arī bija jūras vārtos. Gleznas, ko gleznojis vītols vai vītoliņš, kaut kā tā. Mēs jau ar Anetes esam kārtīgas ekspertes, atradām katrā gleznā paslēpto un nepaslēpto jēgu. Un nosaukumi arī bija burvīgi, es pat atceros kādai trešdaļai. Nopietni. xxx Pēc tam paklejojām pa pilsētu un pasēdējām bērnu pilsētiņā, kur atcerējāmies bērnības dienas, kad tā bija mūsu otrās mājas. Tad gan mēs viena otru nezinājām.Ā, un auksts arī bija tajā dienā, ja atmiņa mani neviļ, nu vismaz vējš bija gan.
1diena aka vakardiena.
Cēlos pirms sešiem un braucu uz rīgu. Autobuss bija diezgan pilns. Un forši, ka mans pleijeris izlādējās tieši pusceļā. Vnk fail. Jāatceras, ka jāuzlādē rīt. Kāds atgādiniet man.
Ā, un tad es pa dienu, jau atnākot no lekcijām, atklāju, ka man viena zeķe ir sarkana, bet otra ir rozā. Un es te nedomāju, ka tām bija maza krāsu nianšu atšķirība, nē, nē, tās bija divas dažādas zeķes. Brīnums, ka es 6os no rīta pustumsā pus aizmigusi nepamanīju. Nu, jā, man ļoti nāca miegs un vsp bija tāds garastāvoklis, kur gribējās par visu ko sūdzēties. ā, un autobuss pienāca 20min vēlāk, tā kā man bija jānesas pāri tiltam. Un es skatījos britains got talent un autralians got talent. Jā, daudz talantu redzēju, daudz. Ai, sakiet, ko gribat, bet man patīk. Saimons ir mans elks.
2diena aka šodiena.
Bija interesanta ķīmijas tehnoloģiojas lekcija. Pieminēšanas vērts fakts. Šodien bija jāskrien krosiņš. Jēīj, prieks un laime. Es nebiju skrējusi kopš skolas laikiem, kad bija jāliek ieskaites. Vnk briesmīgi, es ienīstu skriet. Nu, labi, jāskrien bija maz. Bet enīvej. Mums bija jāskrien kolonādē! Jā, cik forši, right. un jāskrien pa zāli un vsp galīgi dīvaina trase bija. Bet tas viss ātri beidzās par laimi. Es kā cilvēks no kojām varēju pārģērbties kojās. Tikko mēs no kojām, ieradāmies skriešanas vietā, mēs jau varējām skriet. Vērā ņemams fakts, ka skrēju ar visu atslēgu rokā. Jup. Lai nu kā, ārā šodien nemaz nebija tik silti, cik vajadzēja būt. Un man jau tagad nāk miegs. Un rīt jau 8:15 atkal sākas lekcija. fadž. un un un bija burvīga stāva kopsapulce, kur bija galīgi garlaicīgi. Bet vismaz uzzinājām, kam bija paredzētas tās brīdinājuma uzlīmes, kas bija pie liftiem, kuras neviens nesaprata. Un tagad labais lifts ir sliktais lifts, jo tas netaisa durvis vaļā 8. stāvā. Šiem galīga diskriminācija.
Un man liekas, ka man sāk sāpēt mugura. Būs jāiet čučāt, vai jāskatās draugi. 8. sezona. Ha, tieši rindkopu augstāk arī ir cipars 8. Cik ievērības cienīgs fakts.
Un kā jau pamanījāt, tad manu jauno sīkrīku tagad aizvieto vēl jaunāks sīkrīks. Lai jūs priecē bruņrupuči! Hei, ho!

Te es un veca vācu ugunsdzēsējmašīna, kas mēģina mani notriekt.