Tātad.

Šorīt pamodos un pēkšņi sāp mugura. wtf? Vienkārši pēkšņi sāka sāpēt un nepāriet. Galīgi traki un nav forši. Un es neko nedaru, tāpēc pārpūlēts jau nu galīgi nekas tur nevarētu būt. Ja nu vienīgi sāk sāpēt vienkārši no mana tizluma. Enīvej.
Vakar šāva raķetes. Un no kojām varēja visu ļoti labi redzēt. Raķetes burtiski šāva mums tieši pretī. Es nezinu, kam par godu, bet bija forši. Un bija pat tīri lepni, priekš tādas random šaušanas.
Un vēl Puika apēda manu zilo vienradzi.
Un 5dien Līva mājās. Braukšu sagaidīt, jīhā. Sīkais nūģi, padod ziņu. Vispār jau es minēju, ka tu būsi, tā kā tev nav izvēle.
Man sāp mugura un es gribu ēst, bet baigais slinkus iet uz veicīti. Eh, būs jau jāiet. Un jāatceras, ka jāsamaksā par kojām. Visu laiku kaut kā izkrīt no prāta.
Un depresīvie cilvēki, lūdzu, kļūstiet kaut mazliet pozitīvāki. Savādāk man arī būs jākrīt depresijā.