2010. gada 28. augusts

Ou, džī.

Te gan sen nekas nav rakstīts. Oi.
Tā kā mana atmiņa nav laba, es jau vairs neatceros, kas vispār ir noticis un nu jau es aizmirsu, kad es pēdējo reizi kaut ko rakstīju.
Bet katrā ziņā es redzēju inception un Talsos pie sīkā nūģa. Jā, es sava mīļākā aktiera filmu gribēju redzēt pēc iespējas ātrāk, tpc aizbraucu noskatīties tur, kur rādīja ātrāk. Varu droši teikt, ka šī bija mana gaidītākā filma, uz kuru tika liktas lielas cerības. Nu, ko lai saka. Man tā patika. Leonardo mani atkal nepievīla, un J. G. Levitts arī bija labs, piestāv uzvalks viņam, piestāv. :] Bija iespaidīga filma, varbūt daļu no iespaidīguma radīja fakts, ka sēdēju kādus 3m no ekrāna un skaņas efekti bija izjūtami uz savas ādas. Bija forši. Un beigas tik foršas un soundtreks arī, nu viss tur bija labs. Filmu es noskatījos 7dien un pēc tam 3 naktis es redzēju sapņus par iešanu skatīties inception, pašu sapni kā inception. Un šodien[kas tehniski jau sanāk vakar] es biju uz filmu atkal, jo Sarma arī gribēja redzēt un es teicu, ka arī iešu, un godīgi sakot, es arī gribēju redzēt. Un domāju, ka pirms atkalredzēšanās ar šo filmu atkal sapņošu par to, bet nē, kaut gan es redzēju sapnī di kaprio, kas arī der. :] Biju uz filmu ar Aneti un Sarmu. Un Sarma, kā jau pilnīgs un galīgs nūģis, 3minūtes pirms filmas beigām, kur ir vislabākā vieta, aiziet uz wc. Man gribējās kraut viņai =D. Vnk pa brillēm! Labākajā vietā. Es vēl tagad nevaru.
Un es laikam neesmu pieminējusi, ka Čūbīti sakoda suns, kamēr nebijām mājās. Ne šodien, bet kaut kad. Mums jau liekas, ka tas bija Puika, jo ja būtu Nika kodusi, nekas pāri nebūtu palicis. Bet viss jau normāli, pušums dzīst labi. :] Un tajā pašā dienā es dabūju sev mantiņu, jā, es dabūju sev expandable rainbow orb [ latviski, nezinu, kā to paskaidrot]. Jā, tāda ir arī Maiklam uz galda, tam, kas no ofisa. :]
Hm, kas vēl. Tagad ir diezgan vēsi. Vispār jau istabā ir 70 fārenheitgrādi, kas it kā ir silta temperatūra ziemā. Vasarā vēl skaitās vēsi tas. Salst pēdas. It kā miegs nāk, bet slinkums klāt gultu. Lai arī agri jāceļas, jo taču Karlīnes ielas svētki, kas sazin kāpēc ņems dalību arī uz manas ielas. Super. Visi, kas mani kaut cik pazīst, zina, how big people person i am.
Bet tā visu šo laiku samērā nonūģoju, kā jau parasti.
Man apnika. Un beidzot uz tikpat patīkamas nots, kā sāku, lūk, mana mīļākā šībrīža mūzika.



Nav komentāru: