Tikko izpildīju dažus mājas darbiņus, kas bija iekrājušies. Tagad miers.
Šodien ar Aneti sarunājām iet uz ebreju muzeju. Sākšu ar to, ka satiku Aneti aka cilvēkuarneparocīgākosomupasaulē pie GC, kā jau ierasts mūsu kulturālajās, dvēseli bagātinošajās trešdienās. Un es [kā cilvēks, kas nepārzina nevienu ielu nekur nekad] saku- ved mani! Tā nu mēs ejam, es paspēju apsmiet viņas somu, priekšnieku, faktu, ka viņa saka pasta nevis makaroni un vēl visu ko, kad, opā, izrādās, ka mēs vienkārši tā random ejam, Anety mani nemaz neved uz ebreju muzeju, tas esot pavisam citā virzienā. Tā nu griežamies un ejam uz otru pusi. Ejam, ejam, te man [cilvēkam, kas nezina ielas un stuff] liekas, ka mēs ne tur ejam, jo skolas iela kaut kā nav tā pati maskavas iela, lai arī kā daži gribētu šos vārdus lietot kā sinonīmus. Stājamies atkal nost, A ar savu hipsterphone sameklē adresi, tiešām...nav maskavas iela. Bet mēs, ņemot vērā lemteņa iegribas, tomēr aizdevāmies uz Anetes adresi, lai apskatītos, ko viņa sajauca ar ebreju muzeju. Izrādās tas bija geto un holokausta muzejs. How fun! Un bija arī, mums kaut kā latviešiem netipiski, grūti atrast to dziļo latvju depresiju. Īpaši jau te kādam Schmi..khm, khm, laikam mazliet apsaldējos geto, kur visa ekspozīcija bija ārā! [brīva vieta stereotipiskam ebreju jokam.] Pēc tam staigājām pa centrāltirgu, kur visādi brīnumi, un grāmatnīcām. Tad sagaidījām Anci ar mūsu burvīgo biznesa plānu- Tesmeni un visiem burvīgajiem speciālpiedāvājumiem. Tad atkal gājām un gājām, tad bija "smirdz", tad bija kaut kas kaut kas "izrādes kā puķu vitrīnas" un tādā garā. Anete aizgāja nolieties ar kafiju, mēs ar Ancei aizgājām uz virtuļiem. Tad uz fancy galeriju rīga, kur vīlāmies, jo netikām uz jumta. Un tad atkal uz 8749237642 grāmatnīcām un tā. Gājām uz tramvaju, tieši mans brauca, paskrēju mazliet un tiku iekšā. Atnācu uz kojiņām un jutos it kā būtu noskrējusi maratonu, o, deja vu, nē, tikai pirmā ieraksta rindiņa.
Tā nu es te sēžu, izpildīju darbus un klausos jau vismaz 3h pēc kārtas vienu sigur ros dziesmu, tik jauki nomierina.
Vēl ilgi neesmu sūdzējusies, ka man mugura sāp. Sāp gan, jā. Un pamatīgi.
Labi, viss. Spēka izsīkums. out.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru