Boring real life food.

Tev ir paveicies, jo man atkal bija jauns sapnis, ko es atceros.
Bija tā, ka es uzliku filmu. Nogāju lejā, izdarīju visus savus pirms gulētiešanas rituālus [šī vēl ir real life]. Uznācu atpakaļ 2.stāvā, kur es vēl joprojām pārnakšņoju un esmu daļēji pārvākusies. Biju iesākusi skatīties filmu, ko esmu redzējusi samērā bieži un kas ir vairāk kā guilty pleasure [hint- the decoupage box]. Enīvej, ielīdu gultā, dators uz galda blakus. Domāju paskatīties filmu, bet sapratu, ka man būs slinkums izslēgt vēlāk. Ha, bet man jau tad bija slinkums izslēgt, apgriezos uz otru sānu un domāju vēl mazliet paklausīties [sure, sure, that always works, apmēram tas pats, kas aizvērt acis, kamēr reklāmu rāda interesantas filmas laikā]. Nu, protams, es aizmigu. Beidzot! Ilgi gaidītais sapnis. Nē, nē, lēnāk pār tiltu draugi! Es pamodos 7os un izlēdzu datoru. Tad aizmigu atkal un tagad būs man sapnis.
Kaimiņu sētā [kas pļava] netālu no mana žoga pieķēdēti divi vampīri. Manā sētā stāv vairāki cilvēki un skatās uz tiem vampīriem. Es viena no tiem [būtībā bija diena un ne viņi baidījās no saules gaismas, ne dega, pat ne mirdzēja]. Viņiem bija cepta vistiņa un alus, bet viņi teica, ka to neēd un grib ēst mūs. Viens no vampīriem bija tāds tā kā labais, bet otrs ļaunāks [es nezinu, kā to noteikt varēja, bet tādu faktu atceros]. Un tas ļaunais vampīrs man piedāvāja savu alu, kam bija 50% [it kā jau nav nemaz tik ļauns]. Un viņš man dod to pudeli, bet es saku, ka neņemšu no viņa, jo man bail. Tad es turu alus glāzi un viņš mēģina iešļakstināt [būtu precīzākais raksturojums tam, kā viņš man tur iedabūja to alu iekšā], iešļakstināja pilnu glāzi beigās. Nemaz nelikās tas alus tik stiprs. Tad viens gudrinieks piegāja tā tuvāk pie ļaunā vampīra un šis viņu nokoda. Un tika arī abi brīvībā. Mēs pārējie metāmies prom. Un tur bija visādas mājas viena pie otras un viena otrā iekšā [tādi dīvaini izkārtojumi]. Un es ieskrienu vienā mājā [vairāk kā pamati tie izskatījās] un tur vampīrs pieskrien klāt. Bet es saku, ka nevar viņš nākt iekšā, ka es nedodu atļauju. Bet viņš man saka, ka tās visas mājas piederēja tam vīrietim, kuru nogalināja un tagad tur mierīgi var iet viņi iekšā. Tad viņš vnk aizskrēja kādam citam pakaļ. Es skrēju tālāk un ieskrēju milzīgā, milzīgā lielveikalā. Tur bija viss, ko tik vajag un vēl. Un chill, vairs nekāda satraukuma par vampīriem nav. Staigāju pa veikalu un Sarma arī tur ir. Apstājamies augļu nodaļā un tur podiņā aug kaut kāds auglis ar caurspīdīgiem augļiem, kam melnas sēklas iekšā. Sarma saka, ka nekad nav redzējusi svaigu vīģi, es saku, ka arī neesmu. Mēs esam reāli pārliecinātas, ka tā ir vīģe [nope, so not true]. Es noplēšu vienu caurspīdīgu augli. Man pienāk klāt kaut kāds lielveikala pavārs un saka, ka man to augli pagatavos. Done. Es eju uz kasi, bet baigi tāls ceļš, jo milzīgs tas veikals. Un es sāku ēst to ēdienu, kas plastmasas maisiņā uztaisīts. Nezinu, kas tas par ēdienu, bet tur bija it kā kartupeļu biezputra arī klāt. Katrā ziņā negaršoja pēc kartupeļu biezputras, bet tas bija garšīgākais ēdiens, ko es jebkad esmu ēdusi. Tik labi garšoja. Tad BOOM esmu mājās. Jāiet uz kaut kādām bērēm [iespējams, ka uz tā vīrieša, ko vampīrs nogalināja]. Un tur sadalīti viesi pa galdiņiem. Es esmu pie viena galdiņa ar Līvu, Aiju un savu pamatskolas klasesbiedreni Evitu. Bet izrādās, ka vienam no katras grupas ir jākāpj uz skatuves un jāsaka runa, kuru vērtēs mana pamatskolas latviešu valodas skolotāja. Mēs to uzzinām tikai pēdējā vakarā. Ir plkst. 3:30 naktī un mēs sākam domāt, ko tajā runā teiks. Vienīgais, ko esam izdomājušas ir tas, ka viena no mums kāps uz skatuves un pavadošā mūzika būs Eminema dziesma- Lose yourself. Tā nu mēs sēžam vannas istabā uz flīzēm, man rokās ir dators un man ir bail [es nezinu no kā, bet vnk bail]. Es sāku meklēt to Eminema dziesmu, bet nekur to nevar noklausīties. It kā mēs esam lejā vannas istabā, bet tajā pašā laikā esam 2. stāvā un Aija saka, ka mašīna pa ielu visu laiku braukā viena. The end.
Pamodos gandrīz 12tos. Ēdu parastās reālās dzīves brokastis, kas vēl sapņa ietekmē bija tikai meh.
Šodien noskatījos The Intouchables, ko Liena man jau lika miljons gadu iepriekš skatīties. Un bija ar baigi labā. Tad noskatījos Rain Man, kas man arī patika.
Nebūs smuks nobeigums te.

Pasažieru autobuss nogādā grūtnieci dzemdību namā.

Labdieniņ, atceries to kefīra diētu, ko es vakar sāku? Yeah, it's over now. Izrādās, ka 200g skābais krējums nemaz tik labi neiet iekšā. Who knew, right?
Ēdu, ēdu krējumu, palika reāli slikti, tad sāku ēst konfektes un viss ir kārtībā. Classic every woman ever.
Vēl lija lietus un nekas nenotika šodien. Good stuff, good stuff.
Un virsraksts nav aizgūts no tvnet ziņu portāla. Tikai mana sapņa. Vairāk nekā interesanta tur nebija, vienīgi ļoti stāvs kalns, kur autobuss lēni brauca augšā un man bija bail, ka nokritīsim. Kā arī ļoti kaitinoša veca sieviete, kas galīgi nesaprotami stāstīja, kā var tikt līdz dzemdību namam. Un es nezinu, kpc es ceļoju kopā ar grūtnieci, jo es viņu pat nepazinu. Un mēs kopā stopējām Rīgā autobusu. Un, kad iekāpām, neviens negribēja, lai es sēžu blakus un salika savas mantas blakus krēslos, tāpēc man bija jāsēž priekšā kaut kādā mazu bērnu sēdeklītī. So that was sad.

Kā var nepieminēt?

Šodien Ricky Gervais Dzimšanas diena! The Office, Life's too short un tagad atzīmēju ar Extras. You are one funny british man!

Stāstiņi un meh.

Stāsts tāds, mamma vakar izcepa veselu kaudzi ar pīrādziņiem parastajiem, kārtainajiem, plātsmaizi, pildītu kārtaino pīrāgu, ķimeņu standziņas. reāli veselu kaudzi. Un resnais suns pa kluso no galda noēda visas maizītes, tur bija kādas 40 vēl palikušas. Classic resnais suns. Tgd viņš guļ un nevar pakustēties, vienīgi jūt, ka izdarījis nedarbu un ausis viņam jau pāris minūtes nav [tik dīvani, ka viņa lielās Dambo ausis neaizņem pusi no istabas]. Bet vismaz var redzēt, ka viņš kaut ko saprot. Lai gan vrb vnk viņš tā pārēdies, ka nav spēka vairs ausis turēt vaļā. Es jau smējos, ka viņš ausis ar visām bulciņām apēda. Oh, funny me.
Būtībā visu nedēļu neko nedarīju un neko negribējās darīt, ne īsti filmas skatīties, ne ar riteni braukt [[!] i know!], bet kaut ko jau noskatījos un kaut kur jau izbraucu. Vienīgais, ko intensīvi darīju- ēdu. Un tā kā man patīk laupīt sev jebkādu prieku, rīt mēģināšu atņemt savu vienīgo prieka avotu un sākšu kefīra diētu. ā-a, that is happening! Tā kā, ja nākošnedēļ es esmu pārāk ļauna, tas nav tāpēc, ka jūs runājat pilnīgu idiotismu. Nē, nē, tas būs droši vien tādēļ, ka es gribēšu ēst un jūs runājat pilnīgu idiotismu.

Vēl labs stāsts no šodienas. Vakar mazais Čūčū gulēja augšā, bet 8:23 izdomāja, ka viņa grib lejā. Tā, nu, es cēlos un nesu [!] viņu lejā. Uzkāpju atpakaļ augšā. Ārā gaišs. Domāju, neiešu taču gulēt, gandrīz deviņi, palasīšu grāmatu. Paņemu grāmatu, iekāpju gultā, paskatos uz grāmatu un smaidu- oh, Elza, u so hilarious, noliku grāmatu sev blakus un aizgāju gulēt.

Šodien daudz klausījos Interpol- NYC un atcerējos senākus laikus. Un dziesma patīk šodien vairāk nekā tad. Varbūt tā nav taisnība, atmiņa man slikta.

Un manas šī brīža izjūtas tika atrastas bildē, vienīgi bildes otra daļa uz mani neattiecas. So that is sad.


Ļoti kaitinoša šī melanholija, kas par ilgu jau aizkavējusies pie manis, laikam jānoskatās Maikla pēdējā sērija atkal, that will do the trick.

summer SAD with a twist

Kā jau man, sākumā visu saistu ar The Office. Tikai winter nomainīt uz summer un here we are.

Toby: It has been a long, lonely winter.
Dwight: Wow. Seasonal affective disorder, AKA: sad. That sounds like a very real thing, Toby.
Toby: It is real, thank you for saying that.
Andy: Yeah, wow. It's almost like we're not all experiencing the same winter?

Eksāmeni nolikti, mācības beigušās, kojas atstātas tur, kur tās atrodas. Bet nav tā sajūta. I hate it!
Vienīgais, ko es gribētu darīt- braukt ar riteni. Bet vējš atkal liels un i hate that too.
O, atcerējos, ka šodien jābūt Mad men. Apskatījos, loģiski, ka šonedēļ nav. Why, why me? Galīgi neko negribas darīt, tāds meh. Pat filmas negribas īsti skatīties.

Un runājot par to dienu, kad es ar Anci tikos. Sēdējām parkā, izvairījāmies no elektriskajām mašīnītēm, skatījāmies kā bērni kokos triecas un dabūjām apstiprinājumu, ka degsim elles ugunīs. Un ne no zila gaisa, mums tā teica viens random vīrietis, kas sludināja dievu, tātad tai ir jābūt taisnībai, vai ne? Būtībā mums palaimējās atrasties īstajā vietā un laikā. Neko jaunu gan nepateica, bet vienmēr jauki dzirdēt, ka tuvojies sevis nospraustajiem mērķiem. Viņš gan ļoti uzvlikās, kad mēs apstiprinājām, ka jau zinājām, kur nonāksim. Crazy world. Ne katru dienu sanāk sastapties ar izredzēto, kas atradis to īsto un vienīgo reliģiju, kas noteiks mūsu dvēseles pēcnāves dzīvi.

Sēžu virtuvē, ārā milzīgs vējš. Pica sētā. Uzlec uz virtuves loga. Koridora durvis vaļā. Viņa sēž un vējš viņai splavās. Bet viņa sēž uz loga un neiet iekšā. Viņa skatās uz mani. Es [loģiski] neceļos un nelaižu viņu iekšā, bet norāda ar rokas žestiem, ka durvis ir vaļā, lai nāk pati iekšā. Viņa tik sēž. Tad viņa nolec no palodzes. Es domāju, ka tas kaķis beidzot sapratis, kā pasaule darbojas. Viņa uzlec uz vecāku istabas palodzes, kur logs no augšas vaļā, un sāk nežēlīgi skaļi ņaudēt istabā. Man nekas cits neatlika, kā celties un ielaist viņu iekšā. Story twist- izrādās, ka es nezināju kā pasaule darbojas.

Tagad manu sirdi silda fakts, ka kaut kur šajā mājā ir skābeņzupa.

Es jau aizmirsu, ko gribēju teikt. Meh.


Also, gribas atrast jaunu mūziku.

Good reading, good reading.

Šis rīts sākās jauki. Uztaisīju brokastis. Tas nav viss, kaut kas vēl labāks notika. Metu suņiem desas gabaliņu, trāpīju abiem suņiem tieši mutē. 2 out of 2! Score! Būtībā nav jau tik sarežģīti, ja ņem vērā, ka viņi abi ir krokodili ar milzīgām mutēm. Enīvej, abiem diviem pēc kārtas nebija izdevies.
Kas vēl notika? Eksāmens, bet tas nebija interesanti. Epic grill time, tas bija mazliet vairāk interesanti. Varēju pastāstīt savu kaķu, kas dejo pie Beyonce Single ladies, ideju. Un bija dažādi jautājumi, kuru rezultātā atklājās, ka mūsu top mājdzīvnieks būtu pūķis un mēs dzīvotu mežā bez elektrības, bet ar 8 rokām. Nu, varbūt ne tieši tādā kombinācijā. Bet tas jau bija pirms 2 dienām, kas to vairs var atcerēties. Vēl Sarma minēja kaut kādu pašizdomātu puķes nosaukumu, kas beigu beigās, kad ieradās eszinuvisuspasaulesaugustikainesmukosarkanokoku Kristiāna, izrādījās eksistējoša. Traka pasaule.
Vēl vakar biju uz Sniegbaltīti [to pašu]. Nū, tas bija sad. Un likās, ka tā filma nekad nebeigsies. Par laimi tā filma tomēr beidzās.
Vispār es gribēju vēl kaut ko rakstīt, bet es nezinu, kpc sāku rakstīt tagad. Brokastis man stāv blakus uz galda, i want food.
Un jānoskatās jaunākā Episodes sērija. Sapnī Joey [no Friends] man noticēja par sērijveida slepkavu, kas izvēlas cilvēkus un uzlīmē viņiem dzeltenu x. Visi domā, ka tos aizved drošībā, jo tas notika kaut kādā āfrikas valstī, kur pilsoņu karš. Un bija sakars ar uzvārda burtiem M un L, tiem bija jākāpj busiņā. Man arī nez kāpēc. Un es sēžu savā sētā, kas atrodas āfrikā [loģiski]. Un stāstu, ka tie īstenībā ir slepkavas, bet man neviens netic. Un ar neviens es domāju friends cast. Bet tad ieradās Joey un uzreiz pārņēma lietas vadību. Un tagad Matt Leblanc par godu skatāmies Episodes!
Vēl es varētu strādāt par tvnet žurnālisti. Man arī sanāk labi virsraksti, kas ļoti minimāli atbilst pašam rakstam. Nu, izņemot šo ierakstu. Jo ja šis nav good reading, tad es nezinu kas ir.

Kā es Venēras tranzītu skatījos.

Tātad. Jau ap 12tiem iegāju gulēt. Kā jau apzinīgs, daļēji entuziastisks kosmosa stuff cienītājs un nežēlīgs optimists, uzliku modinātāju uz 5:30, kad saulīte jau uzrietējusi [ideāli, es nezin kāpēc izvēlējos tādu vārdu, ha, pati sasmējos. labi, ka tagad pārlasīju. tātad es domāju- uzlekusi]. Guļu gultā, gaisma izslēgta, domāju, kur atrodas tālskatis [lai varētu to projekciju uztaisīt uz baltās lapas], saprotu, ka nezinu. Kāda iespēja, ka es tik agri meklēšu pa visu māju, kur tālskatis ir, right? Nu, tik tālu es arī novedu šo domu pirms gulētiešanas. Tomēr modinātāju nenoslēdzu. Cerība mirst pēdējā. zzz zzz zzz [tātad guļu]. Pamostos plkst. 4:40, apskatos pulkstenī, apskatos uz loga pusi, kur neko nevar redzēt [loģiski, jo ciet žalūzijas [jā, 2.stāvā]]. Izdomāju, ka ir mākoņi, neko nevarēs tāpat redzēt un noslēdzu modinātāju. the end.
Tagad nekas cits neatliek, kā gaidīt nākošo. 2117, here i come!
Un stulbākais ir tas, ka es kaut ko sapņoju, bet neatceros ko. That is always sad.

Sapņi un nesapņi.

Šonakt sapņoju, ka man bija bļoda ar 6 kaķēniem un 6 kucēniem. Kaķēni nemācēja peldēt un 2 reizes slīka, jo bija ūdens tajā bļodā. viņi bija supermaziņi. man visu laiku bija jāvelk ārā un jāspiež viņiem uz vēderiņiem, lai viņi atrītu ūdeni. ;D that was so cute, vienīgi sapnī man tas nelikās cute, jo man bija bail, ka viņi nenomirst. Bet no worries, visiem viss bija ok.
Vēl bija sapņa daļa, kas saistīta ar Game of Thrones, bet no spoilers. Tā kā tā.

Ar Lienu bijām uz The Raven. John Cusack. Not bad. Bija pāris pretīgas vietas, ko es neskatījos un tā. Liena tikmēr blakus lēni mira, jo lasīja burvīgos latviešu subtitrus ar visiem uzvedņiem un citiem brīnumiem.

Sāp spranda ļoti un mugura. That's not cool.
Bet šis gan ir-




Jau miedziņš nāk.
Lucid dream, you ignorant slut, i will get you!

Sad day.

Šodien beidzas Game of Thrones 2. sezona. Jau!
Why do bad things happen to good people? Why me? WHY?

Lai labāk ilustrētu šī brīža sajūtas-








Labiņi, drīz būs pietiekami tumšs, lai varētu noskatīties Game of Thrones sezonas noslēgumu. Man patīk skatīties GOT tumsā, tad viss tur liekas daudz episkāks. Man ir 3 sērijas sakrājušās. Food for my soul.
Also Workaholics jaunā sezona sākusies, pirmās 2 sērijas bija on the money. Mad men arī tur līmeni.
Un beidzot noskatījos The Avengers, domāju, ka patiks. Un patika arī! Āh, šis vispār supervaroņiem veiksmīgs gads. Drīz arī mana mīļākā supervaroņa filma jaunā un mana otra mīļākā supervaroņa filma + Christopher Nolan + Joseph Gordon Levitt + Tom Hardy + so excited!

Vasariņa.

Jauka vasaras diena. Sēžu ietinusies segā un ēdu saldējumu.

saldējums, sapnis, showmance

Šodien pirmo reizi ēdu ekselences milzīgo siera kūkas saldējumu, jup, marcipāna ir daudz garšīgāks.
Atcerējos, ka man jāiemūžina mans sapnis arī interneta pasaulē. Šis bija no pirmdienas uz otrdienu. Tātad. Mums mājās pieklīdis kaķis, kas ir čūbīša kopija. Būtībā čūbīša ļaunais dvīnis [kā jau tas ar dvīņiem gadās]. Man, Sarmai un Lienai jālido uz Vāciju. Mēs sēžam kafūzītī un Sarma zvana uz Vāciju [zvans 80sant/min + tava pieslēguma tarifa cena [ļoti detalizēti, ā-a]]. Liena saka Sarmai, lai Sarma iet tagad skriet, ka S nožēlos, ja tgd neies skriet. Lienai mugurā ir rozā treniņtērps un viņa kafejnīcā uz dīvāniņa taisa vēderpreses. Pēc zvana noskaidrojies, ka mums jālido ir 22, bet tagad ir tikai ap 12 dienā. Nu, neko, eju mājās. Uzeju 2. stāvā un skatos pa logu. Debesis ir apmākušās un atkal pērkons, zibens un milzīgi viļņi. Es nesen kaut ko līdzīgu jau sapņoju un es sapnī atceros, ka esmu jau tādu sapni redzējusi. Domāju, ka arī šis ir sapnis, ka tā nevar būt īstenība, bet es nevaru pamosties, tāpēc man liekas, ka viss tomēr ir pa īstam. Noeju lejā uz virtuvi, skatos pa logu. No debesīm sāk krist meteorīti. Mamma man saka, ka sākusies apokalipse. Un tie meteorīti ir lieli, bet krīt samērā lēni, sasniedzot zemi tie ir apmēram dūres lielumā, bet pēc kāda laika tie palika lielāki. Es eju augšā, jo gribu uzgleznot meteorītus. Bet tur jau stāv kaut kāda glezna, kur komikss uzzīmēts [tā pasaka, kur rāceni vai kas tas bija, no zemes rāva ārā]. Ņemu telefonu, lai zvanītu Sarmai un teiktu, ka netikšu uz Vāciju, jo pasaules gals klāt, bet telefonam nav zona. Arī internets neiet. Istabā ir arī čūbīša ļaunais dvīnis. Un es dzirdu galvā, kā es parasti čučū saku- es tevi ar vienu roku varētu nožņaugt. Un es saprotu [loģiski], ka man tas kaķis ir jānožņaudz ar vienu roku. Es sāku žņaugt un debesis sāk skaidroties. Long story short- es nožņaudzu ļauno kaķi un izglābu pasauli. You are welcome, THE WORLD!
Sen nebija bijis tik detalizēts sapnis. Not bad.
Bet tas nebija tas, ko es gribēju teikt. Šodien atkal noskatījos 21 Jump street. Un es savā almost half b-day'ā tā arī nenoskatījos Game of Thrones. Tagad es gaidu pirmdienu, lai varētu 3 sērijas pēc kārtas noskatīties. Lai gan būs grūti. Es jau tagad gribu skatīties. Un tas, ka es tagad neatrodos mūsu mājīgajā kino teātrī un neskatos Avengers, galīgi nepalīdz. Bet redz, kāds te Toru nevar noskatīties. Liena, you ignorant slut! Ja tu lasi šo un neesi vēl noskatījusies, you make me sick!
Un kāda iespēja, ka šodien ir 1.jūnijs. C'mon, ārā ir 14 grādi. Un sesija sāksies drīz. Hihi.
Vēl es šodien atradu jaunu vārdu, kas man patīk- showmance. Un runājot par showmance, es atkal skatījos ofisu un friends.
Vēl es mēģināju resno suni šodien uzgleznot. Nu, nekam viņš neder, pat kā modelis neder...ar savām lielajām ausīm un garo degunu.
Kojās arī tapa kārtējais jaunvārds- krājkārbiņa, kas ir domāts naudas maks, nevis krājkasīte. Un netālu no kojām, pa ceļam uz fakultāti, aug tādi sarkani, ļoti skaisti un mistiski koki. Un mistiski tāpēc, ka tā labāk skan. Un vēl bija smieklīgi, ka Žastīn domā, ka gandrīz viss, ko es saku, ir domāts sarkastiski. Un vienu vakaru skatījāmies Mean girls [latviski, pirmo reizi es] un man [kā jau man] bija visu laiku jācitē filma. Kad es teicu, ka zinu to filmu no galvas, man neticēja. Now they know. They learned the hard way.
Un izlasīju šodien kaut ko smieklīgu- "Tim Burton should just make a movie called "Johnny Depp". Plot twist: Johnny Depp is played by Helena Bonham Carter." Right!
Un kā kādam var nepatikt Steve Carell?