Bruņurupucis Pedro

Atcerieties to dienu, kad es teicu, ka domāju ar riteni braukt, bet ir miljons cilvēku un tā? Jā, izbraucu. Jā, saplīsa ritenis. Baigi forši. Priekšējie [kas tā jau vienīgie bremži] aizgāja pa pieskari. Un tad nobloķējās priekšējais ritenis, ka nevarēja pastumt to. So that was fun. Labi, ka šoreiz tas nebija mežā. Fun times.
Pilsētas svētki. Bija saulains, silts un salūts bija smukāks nekā pagājušajā gadā. Man baigi patika, visiem pārējiem arī. Good job, good job.
Tikko prasīju vai Aija neies uz veikalu. Jūtos kā bērnībā. Atmiņas.
Uz kājas 3 jauni zilumi. Es jau jutu, ka mani tur mēģina nobradāt, bet ne tik ļoti.
Enīvej, neatceros, ko es gribēju teikt.
ā, jā. Sintijai ir bruņurupucis, kas sagrāva manus uzskatus par bruņurupučiem. Viņš tik žiperīgs. Vienīgā vilšanās bija tā, ka viņam negaršo zemenes.

Jo visi zina kā man patīk tās bildes, kur bruņurupuči mēģina iekosties zemenēs. Also viņam spēcīgs sakodiens.
Un šodien pēc ilgiem laikiem kino. Jēīj!
Jāatceras, ka šodien jāiebaro Anetei un Līvai ekselences marcipāna saldējums. Jo Anete domā, ka kaut kāds briesmīgs šerberta saldējums ir labs saldējums. I know! Pilnīgi murgains teikums. Savā būtībā. Ko?
Ai, man miegs nāk. Un kāda iespēja, ka Lauris Reiniks sāka skanēt pēc tam, kad ar Aneti jau pametām Reņķa dārzu un no Tumsas mukām uz gaismu? Lielākā dienas vilšanās.