Te es gribu sev atgādināt, ka man jāspastāsta joks par suitu sievām un Čehslovākiju, kā arī par gay horse [kam nekāds sakars nav ar vakardienu, bet šodien izlasīju], katrā ziņā kārtīgi sasmiešos pati , kad mēģināšu pārstāstīt, kā jau parasti.
Enīvej. Tā, nu guļam, guļam, te pēkšņi kaut ko sākām par Ugunsgrēku runāt, beigās tas noveda pie 101 veida kā mēs varētu cita citu pa nakti nogalināt. Un jāsaka, ka ļoti patīkami pa nakti runāt par dažādiem slepkavības izdarīšanas veidiem, īpaši, kad tu esi viens no potenciālajiem upuriem. Kā arī jāsaka, ka ļoti bīstamā istabā dzīvojam, vai vienkārši ar ļoti bīstamiem cilvēkiem kopā, jo bija daudz inovatīvu nogalināšanas veidu. Sākot jau ar ierasto noduršanu ar dažādiem objektiem, sākot ar parastu nazi, dakšu un spoguļa lausku, turpinot ar izmešanu pa logu, nosišanu ar grāmatu, atcetona ieliešanu acīs, dažāda veida nožņaugšanām (šallēm, ar aizskaru metāla stangu u.c.) un beidzot ar sadedzināšanu, jo, prieks un laime, mums istabiņā ir degšķīdums un ogles. Vienīgais, ko mēs atmetām bija sasaldēšana līdz nāvei, jo mums pārāk maza saldētava un tā īsti neko arī nesaldē. Katrā ziņā visas nosmējāmies līdz asarām, nogurām no smiešanās un mēģinājām iet gulēt otro reizi.
Miers, klusums, pēkšņi ierejas gaitenī kaut kas. Miers. Atkal kaut kas ierejas.
E: Tur suns rej?
M: Nē, tā ir Zane Kalniņa [vārds un uzvārds mainīts, bet izrādās, ka ir tāda meitene, kas māk riet kā suns, acīmredzot man par to bija jāuzzin ap vieniem naktī]
Visas: HAHAHAHAHAHAHAHHA!
Un tad Žastīn arī sāka stāstīt, ka viņa māk riet kā suns un atkal bija smieklīgi. Man, protams, bija roņa impression un vēl bija jāņaud visām.
Pēc tam jau kaut kā aizmigām.
No rīta konstatējām, ka visām bijis baigi labais miegs. Tagad jāsāk baidīties ar ko man te jādzīvo kopā.
Šodien ar Žastīn bija sacensības, kura ātrāk pārģērbsies mājas drēbēs. Mani pievīla zābaki, kas bija jāšņorē. Izdomājām, ka šo vajadzētu pārcelt uz rītiem, bet kāda iespēja? Nu, nekāda. Nebūsim jau tik naivi.
Un šodien vēl paspējām apsmiet mūsu pilsētu moto, kā arī Daugavpils moto, kas ir Mana pils- Daugavpils! I know, right! Hilarious! Ak, Daugavзамоk!
Labi, viss.
Kaut kad nesen lasīju savu pirmo sapņu un tādā garā kladi, kas pirms 4 gadiem rakstīta, neatcerējos tur gandrīz neko no notikušā. Tad izdomāju, ka es varētu sākt rakstīt dažādus notikumus, tāpat pēc tam neatcerēšos, bet vismaz liksies, ka dzīve bijusi interesantāka.
Ceru, ka nebūšu pēc pāris gadiem aizmirsusi, ka šodien uz ielas izglābu zīdaini... Nē, divus! Izglābu divus zīdaiņus!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru