Aiz loga snieg sniegs. Bet nekas uz zemes nepaliek. So that's sad. Man patīk sniegs. Bet man patīk arī staigāt kedās februārī. Tā kā esmu mazliet on the fence.
Pirmdien te bija arī sniegs, kas pat uz zemes bija. Bet pāris stundas tikai un es paspēju nogulēt. Nu, ne gluži. Es pamodos ap 9iem, izlasīju facebookā, ka snieg. Jā, tagad es jaunumus uzzinu facebookā, tādi laiki pienākuši. Biju vēl gultā, pabāzos ārā pa logu. Jā, sniegs ir [nu, galīgi jau maz un tā], bet ir. Tad ielīdu atpakaļ gultā un izlīdu pēc tam 12tos. Sniegs vairs nebija.
Ā, nu, jā. Biju ar vēl pāris erasmus biedriem uz Notingemu. You know, pilsētu, kuras mežos Robins Huds esot skraidījis apkārt. Devāmies tikai 5, es, my fellow latvian Lizete, Paula no Somijas, Chris no Vācijas un Beni no Austrijas. Diena jau iesākās lieliski, lija lietus! Vienīgais, ko mēs negribējām. Oh, well. 10:15 bija buss, laicīgi bija jāceļas un es vēl līdz kafijai, kas bija ap kādiem 11:30, nebiju īsti pamodusies. Pašā Notingemā it kā nelija, bet tomēr bija apmācies un bija kaut kas starp miglu un lietu, kad tu nevari saprast, kas notiek un ko darīt ar savu dzīvi. Tātad sākām ar kafiju, nosēdējām kafūzītī stundu. Un tur bija Latvijas baloži. Viņi tur čilloja pa supermārketu. Jo te campusā ir tikai supermega resnie baloži, kas ir reāli smieklīgi. Īpaši, kad viņi skrien. Ir sava burvība tajā, kad resns putns mēģina paskriet.
Moving on.
Pēc kafijas es biju mazliet hyper un pamodos. Devāmies uz pili un sameklēt Robina Huda statuju. Atradām veiksmīgi. Tur bija diezgan smuki. Ja neskaita, ka Robinam Hudam bija uz bultas kaut kāds adīts sheesh virsū. Samērā daudz tūristu bija. Un tur tapa mana mīļākā tās dienas bilde. Paparaci bilde, kur es skatos uz sienu. Un apkārt kaut kādi random strangers fotografē statujas. Bet es tik skatos uz sienu. I'm very deep.
Pēc skatīšanās uz sienu, devāmies mazā aplītī pa rajončiku, kas bija tīri tā neko. Vienas mājas sētā bija sarkanā telefonbūdiņa, citu māju pagalmos es neredzēju iekšā, jo bija augsti žogi, nevienas mājas pagalmā nebija suns. Pēc pastaigas izdomājām, ka gribam ēst. Sākām meklēt vietu, kur paēst. Pēc 40min meklēšanas sāka pa īstam gribēties ēst. Tad paēdām. Nebija garšīgi. Vienīgais, kas man te reāli garšo ir cupcakes, kas ir tik saldas un treknas, ka liekas, ka tu esi apēdis pus paciņu sviesta. Kas arī reāli ir tā, jo tām ir sviesta krēms, kas man nekad nav sanācis. Pēc tam izdomājām, ka vajag nelielu shopingu uztaisīt. Atstājām puikas alu dzert un meitenes devās iekarot veikalus. Can we be more stereotypical? I know! Bet bija mums kādas 1,5h laiks, atradām vienu lielveikalu, kas izrādījās the worst. Nekā tur nebija. Savā lielajā šopingā es dabūju 2 laundry bags, score! Jāsaka, ka cilvēku gan veikalā netrūka. Nereāli daudz, nevarējām saprast, kas notiek. Arī veikalu ieliņas bija pilnas ar cilvēkiem.
Pēc neveiksmīgā šopinga, devāmies meklēt Anglijas vecāko pub. Atradām. Iegājām, ļoti mīlīgi. Atgādināja kaut kādu rūķīšu mājvietu, tik šaurs un piemērots tieši mana auguma cilvēkiem. Bija samērā smieklīgi skatīties, kā 2m vācietis mēģināja tur manevrēt. Tur mēs ilgi nepalikām, jo tur bija tik pilns un šaurs un nepiemērots vairāk par 3 cilvēkiem. Devāmies meklēt citu krodziņu, to gan netrūka. Ātri atradām. Bija domāts izdzert vienu alu un aidā mājiņās. Nosēdējām gandrīz 4h. Gadās.
Atpakaļceļā tik izlemts, ka vakarā pasēdēsim pie Lizetes kojās. Paņēmām food un drinks, mierīgi pasēdējām. Paklausījāmies pārāk daudz Ramšteinu. Bet vismaz nebija tuc tuc vai dubstep. Lai gan tas man netraucēja nīdēt ik pa laiciņam.
Te vēl dažas bildes no Notingemas.
Šodien man brīvdiena. Kā jau visas 3dienas man būs. Bija atnācis viens vīrietis, kas skatījās, vai fire alarms strādā. Visiem te bijuši fire alarm izmēģinājumi. Pārsvarā 7os no rīta. Man vēl nan bijusi. Es jau gaidīju šorīt, jo man brīvdiena kā nekā, tas būtu tikai loģiski. Par brīnumu nebija.
Vēl man visu laiku miegs nāk. Un somiem nav vārds priekš "please". Zied narcises te. Un visi joprojām turpina būt neciešami laipni. Sniegs arī turpina snigt. Es vairs neatceros, ko es gribēju teikt. Mana atmiņa galīgi nav uzlabojusies.
Nu, kaut kā tā man iet. Izrādās, ka esmu jau gandrīz 2 nedēļas te. Neliekas, ka tik ilgi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru