Ello, mate!
Es zinu, zinu, atkal neesmu te mūžību rakstījusi [ja mūžība ir 2 nedēļas, bet interneta laikmets kā nekā, so just go with it].
Kas pa šo laiku noticis? Kā es varu atcerēties? Nē, nopietni. Es zinu, ka man kaut kad piespieda futbolu spēlēt un es 2 reizes ar bumbu pa galvu dabūju, biju arī Londonā ar Līvu, kas bija very cool. Izskrējām 2 muzejus, kas bija sākumā jāatrod. Likās, ka varbūt apmaldīsiemies, bet nē, mēs mākam izmantot karti [un īsto, kā jau tūristiem pienākas]. Vienīgā reize, kad apmaldījāmies bija muzejā, jo mēs kādas 30min meklējam izeju, nopietni. Otrajā muzejā ne tik ļoti, bet arī grūtības sagādāja tikt ārā! Bija diezgan smieklīgi. Super ātri izskrējām abiem muzejiem cauri, jo tur jau var visu dienu staigāt. Uh, Londona man patīk. Lai gan šoreiz bija pārāk daudz cilvēku. Šoreiz kaut kā likās īpaši daudz, visi bija izlīduši ārā, lai gan laiks nebija tas labākais. Tipiskais british laiks, beigās sāka līt. Autobusā, kas veda pie Līvas, sēdējām 2.stāvā pašā priekšā, tā vieta man patīk. Mājās braucot es arī sēdēju tur [un atpakaļceļā, kas man jāmēro vienai [7 stundas!]. Turpceļā visu laiku lija, bet mēs fancy pants ēdām suši, kūciņas un spēlējāmies ar dinozauriem, kā jau 23 gadīgiem cilvēkiem pieklājas. Mums bija 4 mazi dinozauriņi, ko Līva iegādāja Natural history muzejā un mēs viņus nosaucām par Leonu, Fēliksu, Keith un Kevin. Pie Jansonēm ieņēmu savu istabu ar lielo gultu un 3 spilveniem un ja es varētu aprecēt gultu,ok, too far, too far. Mani sagaidīja mana mīļākā zupa- skābeņzupa un otrā dienā mēs taisījām rosolu! Ja tas nav jauki, tad es nezinu, kas ir. Vēl papildus uztaisījām arī cepumu kūku, kas parasti man liekas meh, bet paštaisīta un nebija simtiem gadu ēsta. Mani sauc Elza un man ir 323 gadu. Tad braucām ciemos pie Mārča, kur jābrauc ar tādu pavecu autobusu pa tādiem ceļiem, kur knapi autobusam vieta, bet skaitās 2 virzienu ceļš. So that was fun. Un visādi kalniņi un līkumi, eesh. Bet ļoti skaisti skati bija, kad es nebiju baiļu pārņemta un varēju novērtēt apkārtni. Tad bija mojito vakars, kur nevarēja iztikt bez Bohemian Rhapsody. Bijām arī klintis skatīties un tad kaut kādā dabas parkā staigājām, kur smuki bija un tā. Protams satiku arī mazo hiperaktīvu suncīti Bārkliju. Viņš draudzīgs un jestrs. Bijām arī staigāties, kur mēģināju normāli pavest pie siksniņas, eesh, atkal simtiem gadu nebija vests suns pie saites.
Runājot par suņiem, man tagad mājās jauns suncītis- Berta. Un es gribu ātrāk mājās, lai satiktu viņu! Viņa esot ļoti aktīva un ziņkārīga. Vēl tikai 4 dienas un jau būšu home!
Jo tuvāk nāk datums, jo vairāk gribas mājās. Te jau visi brauc prom, laiks arī tāds nekāds, darīt vairs nav ko, vai arī negribas vairāk neko. Jau tāds- whatever. Šodien Līgo. Līgošu istabā kopā ar kādu briesmīgu filmu.
Lēnām sāku skatīties, ko vest mājās un ko mest ārā, jo reāli too much stuff. Es nezinu, kā man tā sanāk. Man nepatīk mest ārā stuff.
Labi, apnika.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru