Memories

Klausos mjūzik un atceros jaunību. Slipknot, Deftones, Mudvayne, Korn, SOAD,Children of Bodon, ak, kur tie laiki. Bet nemaz nav tik trakas tās dziesmas. Man laikam vecums, kad es varu visu klausīties. Ou džī.
Un jāsaka, ka klausījos šodien daudz Kanye Bound 2. That happened.
Jesus wept.

Ooouh, and that's why I feel like an idiot!

"It’s a most distressing affliction to have a sentimental heart and a skeptical mind."
/Naguib Mahfouz/


Un tad vēl es šodien radīju cowcupine. Ja jums ir liekas dzeloņcūku adatas, uzdāviniet man!

Vakar man bija Dzimšanas diena. Stāvēju viena pati un stundu skatījos uz izbāstiem putniem muzejā, un bija jāsasmejas par sevi. Tad par putniem, tad par sevi, tad atkal par putniem, tad atkal par sevi, tad par sevi ar putniem un šis neskan pareizi, varbūt tomēr skan gan. Un grieze uzvarēja man "putns, kas visvairāk izskatās pēc dinozaura" kategorijā. Krauklis manā "mājdzīvnieka putna" kategorijā, baltirbe "čūbītim līdzīgākā putna" kategorijā un zaļā vārna "putna, ko es visvairāk gribētu ieraudzīta Latvijas dabā" kategorijā. Un tad man bija daudz putnu joki galvā, ko gribēju pierakstīt, bet nebija blociņš, biju sad. Retrospektīvā jāsaka- labi, ka nebija. Liekas, ka būtu too weird pat priekš manis + putnu joki nešķiet īpaši aktuāls temats. Un tad bija tauriņš, kam spārnos bija mēnesnīca, tā vismaz izskatījās. Tas bija manējais.
Un izrādās, ka šī gada manā vārda dieniņā, tika paziņots, ka ofišal nav mums vairs lidvāveres un tad es biju sad atkal. Pēc tam aizgāju pie Anety, iedzērām šampi, uzēdām stuff, dabūju vienradžus, nokrāsoju zelta zebru un mājupceļā 7. tramtram man dzērājs prasīja pildspalvu.
Vienradžus sauc- Cersei un Jaime. Es teicu, ka viņi so perfect for each other un Anete ruined it, pasakot, ka tie brother and sister. So...citi vārdi nemaz nevarēja būt.
The End.

Kad ieslēdz tumsu.

Vakar vakarā sēžu pie datora, tad pieceļos un saku-  "labi, jāiet gulēt!" manas istabas biedrenes tādas apmulsušas- "tagad?", domājot, ka viņām arī. Es, protams, runāju pati ar sevi un nepiefiksēju, cik skaļi es sev to teicu. Acīmredzot, ļoti pēc komandas esot izklausījies. Tas tā smieklīgi likās.

Nothing burns like the cold

Man patīk kojās lasīt Game of Thrones. Lasot nodaļu par John Snow , jūtos it kā es arī būtu on the wall. Nē, nopietni, kad viņš teica, lai uzvelk cimdus, jo rokas var apsaldēt, es tiešām jutos it kā viņš man to teiktu. Rokas tiešām nosala. Neskatoties uz šo personisko momentu, kas mani ar John Snow mūžīgi vienos, viņš joprojām ir un paliek ļoti kaitinošs tēls, kam gribas iesist pa seju.

Saulīte iespīdēja dvēs'lē. #swag

Šorīt izlasīju vēstuli, kur Ance lieto vārdu "trendo", tad gribot negribot bija jāatbild ar "yolo" un tā sākās mana diena.

Šodien es palīdzēju tantei veikalā aizsniegt šokolādi. I know! Es un palīdzēju, un vēl aizsniegt?! Ko? Nu, nopietni, trakas lietas pasaulē notiek. Vienīgais kaut cik reālistiskais fakts no šīs visas padarīšanas ir tas, ka veikalā ganījos pie saldumu stenda un cierēju uz šokolādēm.

Kāpēc tik auksti te kojās?
Dažreiz, kad rakstu blogu, jūtos kā zirgs. (kārtējā elzside joka piemērs, es katrā ziņā esmu kārtīgi sasmējusies tagad. Nekas, gan jau arī es pēc pāris dienām vairs neatcerēšos kā tas bija domāts, lai gan nē, šis ir diezgan pop culture, dig deep!)

Šodien pa ceļam no veicīša redzēju kaķi, kam bija it kā maska, jo dažādās krāsās spalva un tā, nu, jūs saprotat, ko es domāju. Un tad man bija pirmsapgaismības mirklis, ko vislabāk varētu raksturot ar mirkli, kad lampiņa mazliet noraustās, bet tomēr neiedegas tā līdz galam, varbūt arī pārdega. Katrā ziņā man likās, ka tūlīt sapratīšu, kā pasaule strādā vai kaut ko tikpat labu, bet nope.

Un man īsti nepatīk vārds "vinegrets". Katrā ziņā es šodien nopirku veicītī vinegretu, jo nesen sanāca ēst un izrādās, ka nav nemaz tik eesh, cik man likās. Bet man nepatīk to vārdu teikt. Ja vinegretu sauktu savādāk, es noteikti to ēstu daudz biežāk. Un ja jums neliekas, ka vinegretam būtu jābūt saistītam ar vīnu vai vismaz vīnogām, tad ko? Ko, ko? Nu, neko, kāda man starpība, tas ir vinegrets.

Un šorīt varēja redzēt mēnesi, kad jau bija salīdzinoši gaišs. Man patīk, ka var mēnesi redzēt dienas laikā. Un man patīk par Zemes ēnu domāt.

Sniegs visu pirmiņais. Ko? I don't know. Just words.

Tas tā atmiņai, lai zinātu, kad šajā ziemā bija pirmais sniedziņš. Nu, vismaz Ventspilī bija pāris minūtes un vēl pāris minūtes un dažas čupiņas pavisam minūtes vairāk.
Bet vispār šodien braucu atpakaļ uz Rīga city. Kā jau parasti pirmdienas dienā manā laikā, jā, manā laikā, it's all about me, me, me, me, me, me (ūūn tas jālasa Jake balsī, ah, inside jokes, ko noteikti neviens nesapratīs, vienīgās cerības uz Lienu, no pressure. Vispār vajag jaunu terminu maniem inside jokiem, jo parasti viņi tik inside, ka es tikai saprotu un dažreiz pat arī nē). Tātad parasti šajā laikā ir pustukšs busiņš, šoreiz, protams, eju pirkt biļetīti un, opā, 45. vieta. Un es nezinu, kāpēc tas manā galvā skaitījās blogieraksta vērts stāsts. Ā, jā, klausījos If I Were You un bija so funny, kā jau parasti. Jo pilnāks autobuss, jo smieklīgāks liekas.
Vēl pa ceļam Tukumā sniga arī sniedziņš.
Runājot vēl par autobusu, sapnī redzēju, ka braucu busiņā uz mājām, bet tur 4 vienā rindā sēž,  ne tikai pēdējā rindā. Un tur pie paša loga sež kaut kāds čalītis, kas saka man blakus sēdošajai meitenei, ka viņš pa ceļam kāps ārā [pabrīdina] un man arī un es tālāk Līvai, kas man blakus sēž. Es viņam prasu, kad viņš kāps ārā, viņš saka, ka Rojā. Yes, sapnī autobuss brauca ierasto ceļu no R uz V. Nu, tas man likās funny. Un tad tur tālākajā gaitā mēs mēģinājām noskaidrot, kas par lietu un tā.
Vēl bija pa ceļam daudz milzīgu dzīvniekmākoņu debesīs un tad es skatījos savu seriālu galvā, jā, man ir savs komēdijseriāls, es pat teiktu, ka vairāki, jo man nepietiek ar tiem 20, ko es skatos reālajā dzīvē. Interesanti, kā ir nebūt man.

Spīdīgi.

Pasakiet vēl, ka spīdīgas lietas nepiesaista uzmanību. Nokrāsoju sev nagus interesanti zeltītā krāsā un nevaru beigt skatīties tiem virsū, no katras puses savādāk spīd un ir interesanti. Varbūt mans spirit animal ir līdaka.
Sapnī biju uz milzīgas piepūšamas raķetes, kur man bija jāguļ virsū un jāklausās lekcija.
Nesen sapratu, ka visas manas spilgtākās bērnības atmiņas ir saistītas ar trepēm. Ņemot vērā, ka es neko gandrīz neatceros vispār, tad iespaidīgi, jo 4 gab. Vispār es neko vairs nesaprotu, kas notiek pasaulē un dzīvē un tā.
Pēdējā laikā daudz domāju, bet savas domas par 7 mēnešiem debesīs un tādā garā. Tie garie vakari iespaido, ja nebūtu komēdjseriāli, es jau sen būtu nošāvusies. Un es gribētu, lai tas būtu lielāks joks, nekā īstenībā ir.
Vēl es sapņoju, ka man zvana sen neredzēti cilvēki, bet beigās izrādās, ka tikai netīšām uzspiedās mans nr.
Un Jake and Amir sapnī redzēju, vienā autobusā braucām, kamēr klausījos If I Were You, izrādās šie stāvēja man aiz muguras.
Interesantākais, kas noticis pēdējās dienās ir tas, ka atradu pārakmeņojušos gliemežvāku, vēl es nopirku apmetni [yup].
Ā, jā, vakar ar Brendu spēlējos un viņa man legit saskrāpēja vaigu. Ja tas būtu mans money maker, es būtu dusmīga, bet let's be real. Varēja viņa man tā izdarīt uz Helovīniem, tad es varēju būt Scarface. Missed opportunity.

Tas arī viss. Tagad redzēsim, vai māku ielikt gif.

The Tea Party

I had a little tea party

This afternoon at three.

'Twas very small-
Three guest in all-
Just I, myself and me.

Myself ate all the sandwiches,
While I drank up the tea;
'Twas also I who ate the pie
And passed the cake to me. 

/Jessica Nelson North/

Šis man patika.

Sad truth.

Paskatījos kalendārā, šodien Vārda diena Zeltītei, skaļi sasmējos. So that's where I am now.

Sumsurum, Kurt un Leo!

There is no why.

Haehh!

Kāpēc iet gulēt, ja var klausīties Kanye?
Bet tā jau vispār atkal baigais vējš.

Vai tikai es atkal nejaucu blogu ar twitteri.

Tik garlaicīgi.

Iz dzīves. Atšķirība starp 2 Rīgas mikrorajoniem.
Anetes garāmgājējs- Es atvainojos, kur šeit ir kāds restorāns, kur var dabūt kaviāru?
Mans garāmgājējs- Kurā vietā ir Rīgas Centrālcietums? Kaut kur tepat jābūt.
Vienā dienā, ideāla sakritība.