Šodien es palīdzēju tantei veikalā aizsniegt šokolādi. I know! Es un palīdzēju, un vēl aizsniegt?! Ko? Nu, nopietni, trakas lietas pasaulē notiek. Vienīgais kaut cik reālistiskais fakts no šīs visas padarīšanas ir tas, ka veikalā ganījos pie saldumu stenda un cierēju uz šokolādēm.
Kāpēc tik auksti te kojās?
Dažreiz, kad rakstu blogu, jūtos kā zirgs. (kārtējā elzside joka piemērs, es katrā ziņā esmu kārtīgi sasmējusies tagad. Nekas, gan jau arī es pēc pāris dienām vairs neatcerēšos kā tas bija domāts, lai gan nē, šis ir diezgan pop culture, dig deep!)
Šodien pa ceļam no veicīša redzēju kaķi, kam bija it kā maska, jo dažādās krāsās spalva un tā, nu, jūs saprotat, ko es domāju. Un tad man bija pirmsapgaismības mirklis, ko vislabāk varētu raksturot ar mirkli, kad lampiņa mazliet noraustās, bet tomēr neiedegas tā līdz galam, varbūt arī pārdega. Katrā ziņā man likās, ka tūlīt sapratīšu, kā pasaule strādā vai kaut ko tikpat labu, bet nope.
Un man īsti nepatīk vārds "vinegrets". Katrā ziņā es šodien nopirku veicītī vinegretu, jo nesen sanāca ēst un izrādās, ka nav nemaz tik eesh, cik man likās. Bet man nepatīk to vārdu teikt. Ja vinegretu sauktu savādāk, es noteikti to ēstu daudz biežāk. Un ja jums neliekas, ka vinegretam būtu jābūt saistītam ar vīnu vai vismaz vīnogām, tad ko? Ko, ko? Nu, neko, kāda man starpība, tas ir vinegrets.
Un šorīt varēja redzēt mēnesi, kad jau bija salīdzinoši gaišs. Man patīk, ka var mēnesi redzēt dienas laikā. Un man patīk par Zemes ēnu domāt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru