Simpler times

Es gribu atgriezties laikā, kad margarīns bija ēdams un delfīni nebija izvarotāji.


Vai vismaz atgriezties 9os no rīta Rīgā, kur saulīte un 14 grādi, nevis 14os Ventspilī, kur 4 grādi un lietus.


Bet, hei, ir ceturtdiena!

Atvasinātie finanšu instrumenti

Šodien bija liela diena.
40min veltīju, lai uztaisītu detalizētu karti ar norādēm, kā tikt konkrētā laikā no centra līdz Stradiņiem. Ar dažādu krāsu apzīmējumiem un kartēm. Vakarā saņēmu sms, ka nemaz nevajadzēs, jo aizvedīs ar mašīnu to cilvēku.Time well spent. Ja nu kādam vajag norādes, kā rīt 11 no rīta tikt līdz Stradiņiem, dodiet ziņu!

Tad bija jāiesniedz maģistra melnraksts. Done. Liekas, ka nu var atpūsties, bet so so wrong. Ņemot vērā melnraksta stāvokli, tik daudz vēl jāizdara! Bet par to šodien nē.

Vakarā atkal pievienojos prāta spēļu komandai. Gāja traki. Tās sadaļas bija briesmīgas. Hint the name of this. Bet tā jau forši.

Pēc tam aizdevāmies ar Lienu uz GAME OF THRONES, GAME OF THRONES! Tas bija labi. Very gucci! Tikai pārāk īsa sērija! More! Tik forši, bija jau aizmirsies, cik labs ir tas seriāls. Mēs sarunājām, ka arī pārējās sērijas iesim skatīties kinītīt, ja vien mūs tur kāds laidīs iekšā un rādīs GoT.
Anyhow, pēc GoT bija normāls izsalkumiņš, bet mēs varonīgi pagājām maķītim garām. Un mērķtiecīgi devāmies uz kebaba pusi pēc nagetiem. Diemžēl, vai arī mums par laimi, bija ciet, tad nu asarām acīs kāpām mūsu Everestā.

Zaļš zils rajons

Šorīt aizvedos lielajā talkā, neskatoties uz to, ka man jāraksta maģistrs un manas dzīvokļbiedrenes iestājas pret pilsētas teritorijas sakopšanu. Cēlos pirms 9iem un kārtīgi notalkojos. Talkojām tuvajā pārdaugavā netālu no LNB. Likās, ka nav jau daudz ko vākt. Uzgājām mazu riepi kaudzīti. Beigās sanāca ķēdītē padot 97 riepas. Man, kā jau man, kam vakar visu dienu sāpēja pēda, jo acīmredzot pēda vēlējās pateikt, ka man jākustās vēl mazāk, lika visa tā riepu cilāšana iesvīst. Un visu dienu tik liels nogurums, rīt droši vien rokas vairs nevarēšu pakustināt.

Anyhow, pēc talkas mūs cienāja ar zupu, plātsmaizi, pīrādziņiem. Nebija tik traki. Saulīte arī bija. Vienīgi maģistra darbs, kas mani gaidīja mājās, aizēnoja visu to padarīšanu.

Kad tiku mājās, Liena bija pati savu talku uzsākusi, arī mājās tagad tīrs. Norāja mani, ka nav ko iet ārpus mājas talkot. Bet tas jau bija gaidāms, tāpēc jau no rīta tā klusi lavījos ārā.

Kas vēl jauns? Barona ielu rok. Daļa ciet, pa ietvi normāli paiet nevar, visur strādā. Wait a minute, vai kaut kas tāds jau kaut kad nenotika? Nē, nu, nevar būt, ka tie strādnieki tik lieli morons, ka viņiem atkal ir jārok viss no jauna augšā. Labāk ticēšu, ka man deja vu, lai sirds mierīgāka.

Šodien Lienai prasīju, lai no veikala atnes čipšus. Viņa teica, ka tie pārāk neveselīgi. Tā vietā ēdām cheezy fries un 150 kcal cepumus. Nu, man jau nav iebildumu!

Pirmdien jaunais GoT! YES, DUDE!

Kā lietas notiek Everestā

Anety: Man pa šo laiku telefons uzsprādzis. Tik daudz vēstuļu!
E: Man gan cold as ice, kā vienmēr.
L: Man arī, Elz, man arī.

E & L: You're as cold as ice!

Un vienīgais loģiskais turpinājums



Things are as usual. Rock on, baby!

Bet tas bija vakar. Liena man vienkārši lika kaut ko uzrakstīt.

Gold

Good day

And the stars look very different today

Šodien kā paraugbērns devos uz bibliotēku, lai rakstītu maģistro. Nebija tik traki. Lai gan nav īpaši forši mēģināt latviski tulkot teorijas, kurās katrs otrais vārds latviešu valodā neeksistē, bet es jau ar jaunvārdu darināšanu esmu uz tu. #lemtenis #esjaupaspējuaizmirstpārējos

Bet ne par to ir tas stāsts. Es sēžu sociālo un humanitāro zinātņu lasītavā, buros cauri teorijai, dzirdu, ka bērns nīd. Paskatos pa labi, saprotu, ka tur siena [jo atradu labu spotiņu], tad nu skatos pa kreisi, jā, pie grāmatu plaukta meitene ar ratiņiem, kuros mazs bērns iekšā un kaudze ar grabuļiem, kas tiešām arī grab. Vai tad tiešām to bērnu nevarēja atstāt mājās pie tēva? Un tagad jūs teiksiet - wow, wow, wow, varbūt tāda situācija un varbūt šitāda situācija un ko tik vēl ne. Stop! Just stop it! Bija viņai vīrs, kurš tajā brīdī bija mājās. Kā es to zinu? Jo viņa super skaļi runāja ar viņu pa telefonu, jārunā jau bija skaļi, jo bērna dēļ īsti savādāk neko nevarētu dzirdēt. Nu, es atvainojos, bet wtf? Lai gan viņa kādas piecas reizes viņam prasīja, lai atrod pareizo lapiņu un nolasa to grāmatu nosaukumus, ko viņai vajadzēja, īsti labi viņam tas neizdevās, varbūt uzticēt viņam actual human baby tiešām nebūtu bijis tas prātīgākais.

Runājot par wtf, bijām ar Lienu uz 10 Cloverfield Lane. Es pat nezinu, ko teikt, it was something for sure. Nebija tāda veida filmas skatītas sen, bonusā arī tikai imdb apraksts bija lasīts, tāpēc īsti nebija nekādu ekspektāciju. Bet tā jau fun times, vismaz ar mūsu komentāriem. 

Vēl es kaut kad ar Anety bijām mežparkā, kur nosalām, bet ēdām visādas interesantas lietas no mazās bodītes. Tad es biju pie Anety ciemos, kaut kādā citā dienā, mēs skatījāmies latviešu šovus. Noskatījāmies pirmo sēriju komēdijseriālam "Bitīt' matos!". Latviešu komēdijseriāls, es domāju, ka ar to jau viss ir pateikts. Pēc noskatīšanās bija kapa klusums, mēs īsti nesapratām, kas ar mums tikko bija noticis. We just sat there whilst it happened to us. Man jau liekas, ka mani tik viegli nevar offend, vismaz ne seriāls noteikti, bet šajā gadījumā I was full on offended. Kas tas vispār bija? Kā? Kā kaut ko tādu var rādīt cilvēkiem un saukt par komēdiju? Tā jau tā latiņa latviešu seriāliem nav īpaši augsta, bet šajā gadījumā bija sajūta, ka kāds to latiņu brutāli norāva, sameklēja dziļāko sinkhole un bez žēlestības to iemeta iekšā. 

Un, ja Liena paspēj šo izlasīt - mums ir piens, lai sanāktu tam šokolādes pudiņam?

Also this is me

Lazy blog

This

Scary

Man liekas, ka tas balodis lasa manu blogu.

Mikrofiša

Šodien bija 19 grādi! Saulītē! Ēnā bija 15, arī neslikti! Tā tikai visi tie cilvēki, kas izlīduši no savām alām, krita uz nerviem. Gribējās alu un šašliku. Tiku tikai pie alus.

Ar Tīno mēģinājām iekļūt bēniņos, pie tā trakā baloža. Nesanāca. Youtube video izskatījās daudz vienkāršāk. Nu, ok, arī paper clips mums bija tikai viens, bet still. Nekas, dabūsim vairākus, tad mēģināsim atkal. Adventure time.

Pēc neveiksmīgas bēniņu ekskursijas sekoja depresīvās sarunas, kam sekoja filozofiskās sarunas par laimi un dzīves jēgu, mīlestību un visādām citādām blēņām. Sēdējām virtuvē līdz neko vairs nevarēja redzēt, sagaidījām Lienu mājās ar jautājumu - Vai tu sevi mīli?

Un man ir kaudzīte ar mikrofišām, tagad tikai jāizdomā, ko ar tām darīt. But I'm excited!

Kā arī tā rhcp dziesma joprojām uz riņķi.

Pabarot kaijas

Šodien svētdiena.

Ar Lienu paēdām fancy brokastis. Bija pildītās pankūkas, bija kūka, bija kafija, bija Friends, bija gucci.

Tad ar Anci devos pastaigā. Izvērtās 2+h gara pastaiga. Mērķis bija barot pīles, bet bija jau tik daudz cilvēku beidzot no savām migām izlīduši, ka pīles jau meta gandrīz to maizi mums atpakaļ. Vismaz kaijas ēda. Vēl pa ceļam bija daudz smuku suņu un bildītes kaķis. Sākumā likās, ka viņš tur iesprūdis, bet pēc tālākas izpētes tika secināts, ka viss chill. It īpaši tas kaķis.

Grūti vēl vairāk uzsvērt, cik bija jauki ārā. Pavasaris!

Mājā iekritu gultā un tā arī vēl tagad esmu tur. Noskatījos vēlreiz
Monty Python and the Holly Grail. Grūti apjaust, ka filma uzņemta pirms vairāk kā 40 gadiem. That's my kind of comedy.


Un šī dziesma jau 2. dienu jāklausās. Un ar jāklausās es domāju - visu laiku jāklausās tikai šī.

Spriedze

Vakar lielījos ar jauno servisu, kad Liena man pienesa ēdienu gultā un tā. Bet pēcāk Sarma mani aiznesa līdz virtuvei un Tīna ielēja vīnu. Vienīgais, ko es pati izdarīju - izdzēru sev paredzēto vīno. Ā, vēl mēs uzspēlējām Pointless Quiz, kas bija diezgan intense. Bet, ko nu mēs te gremdēsimies atmiņās par vakardienu.

Šodien superskaista diena. Saulīte spīdēja jau no paša rīta, diemžēl arī balodis bija aktīvs jau no paša rīta.
Aizdevos baudīt mākslu like a pretentious douchebag that I am. Apskatīju jauno latviešu mākslinieku daiļradi. Jāsaka, ka bija labi, man patika. Apgaismojums gan ne īpaši labs bija dažām gleznām, bet tā forši. Brilles arī vajag. Kad mēģināju salasīt kaut ko, tad mana sejas izteiksme bija identiska viedajiem mākslas kritiķiem, šis fakts lika vismaz pašai pasmaidīt.
Pēc tam devos pastaigāties, paķēru saules starus un mēģināju izvairīties no cilvēkiem. Rīgas centrā gan pagrūti to izdarīt. Tikpat grūti, cik izvairīties no visiem trakajiem riteņbraucējiem, ko gribas vienkārši nogrūst no tā riteņa.
Pēctam ar Lienu veicām 3 veikalu loku, uzzinājām par visādiem iestādījumiem, kas tik mums te apkārt nav. Kā arī sapirkāmies visādus sheesh. Visus produktus salasīju savā somā, bet beigu beigās vienīgajam [un jāpiemin, ka veselīgākajam] produktam aka pienam, vieta vairs neatradās. Tāpēc bija jānes rokā, lai cilvēki atceras, ka piens jādzer. Tomēr piens ir laba lieta.
Tad uztaisījām kūku. Un ar uztaisījām kūku, es domāju - Liena taisīja kūku, kamēr es sastādīju kompāniju un taisīju research, lai saprastu, kādu picu mēs gribam. Tas prasīja daudz par daudz laika, beigās pasūtījās 3 picas. Classic us.
Pēc tam vēl pankūkas jācep, lai rīt būtu karaliskas brokastis. #living the good life

Labi, jāiet vēl pēdējās pankūkas piepildīt.
Čau!

My little bird friend

Atnāku šodien no darba, ieeju istabā, pieeju pie loga, bet uz palodzes stāv balodis. Tas pats balodis, kas manā uztverē ir pati ļaunuma sakne, klusuma terorists. Tā viņš aizlaidās. Apsēdās uz kaimiņmājas skursteņa un ar savām tukšajām putna acīm skatījās man tieši dvēselē. Pēc tam es vairs neko neatceros.

Liena man uztaisīja zemeņu pudiņu un pienesa gultā, pēc tam savāca trauku. Tāds ir jaunais serviss. 

 

Miegs nāk. Rīt arī diena.