Atnāku šodien no darba, ieeju istabā, pieeju pie loga, bet uz palodzes stāv balodis. Tas pats balodis, kas manā uztverē ir pati ļaunuma sakne, klusuma terorists. Tā viņš aizlaidās. Apsēdās uz kaimiņmājas skursteņa un ar savām tukšajām putna acīm skatījās man tieši dvēselē. Pēc tam es vairs neko neatceros.
Liena man uztaisīja zemeņu pudiņu un pienesa gultā, pēc tam savāca trauku. Tāds ir jaunais serviss.
Miegs nāk. Rīt arī diena.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru