Varētu domāt, ka tagad, kad diploms kabatā, es varētu rakstīt biežāk. Bet hell to the no. Vai tas nav paradoks?
Esmu mājās viena. 11 dienas mani atstāja vienu mājās. 2 dienas pavadīju Ventspilī. Šodien pirmā veselā vienatnes diena, ja neskaita darba stundas. Šodien tik cītīgi strādāju, ka pat nebiju pusdienās! Un šo jau manas dāmas neredz! Bet vispār bija baigais lietus un tā.
Vakariņās paštaisīts burgers un frī. Saldajā šokolādes maizīte un piens. Jūtos it kā būtu no Home Alone. Nē, labāk to tā nedomāt, nav jau grūti man sevi sabaidīt. Piemēram! Pagājušajā naktī, visu izslēdzu, aiztaisu acis un pēkšņi doma - hm, bet ja nu tev kāds guļ zem gultas. I MEAN WHY? WHY?
Liena pie virtuves loga piesēja striķīti, lai es varētu to pavilkt, jo es nevaru aizsniegt to rokturi arī uzkāpjot uz krēsla]. Striķis noplīsa. Un es vilku stāvot uz krēsla, Liena! It's not my fault I'm this strong!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru