This bitch kicks in like a big boy ©

Anyhow, nav tik ilgi rakstīts, ka aizmirsies. Blogu esmu nomainījusi ar simts mazām kladītēm. Šodien vien darbā saskaitīju, ka man ir 4 dažādas pierakstu klades, nemaz nerunāsim par to, kas darās mājās. Es nezinu, kas man par fobiju, ka viss šķietami jāpieraksta kaut kur, jo nedod dievs pēc 10 gadiem būšu aizmirsusi, ka šodien uz ielas redzēju baltu bulterjeru! Ok, that's pretty chill, to mūžam vajadzēs atcerēties, tā tam būs būt!
Paspēju būt ciemos pie māsām Jansonēm un Valčukas. Mēģināju nepielāgoties UK laikam, kas ir +2h. Un izdevās arī, protams, sanāca, ka esmu viesis, kas iet 22 gulēt un ceļas 6os, bet who cares, ja esmu uzņemta ar "jūties kā mājās". Thank you, I will! Protams, ka tas mums tāds default setting, kas nemaz skaļi nav jāsaka, tāpēc, kad viņas pie manis ciemojas, es mēģinu atgādināt, ka viņas tomēr ir ciemos. Tas tāpat nestrādā, bet mēģināts nav zaudēts.
Tuvojas Ziemassvētki! Fact life.
Ārā viss tumšums atkal uzdzen refleksiju par visu ko, nekādi seriāli arī vairs nav, kas varētu mani izklaidēt. Kaspars arī mani pametis, SHOUT OUT! Yes, yes, yes!
Vispār atcrējos, ko neesmu noskatījusies, so see ya' later, suckers!