body not strong. tired big. me go home.

Tātad, jā. Tas tā īsumā. Galva sāp un dizzy arī šodien. Koncentrēšanās spējas -12. Kaut kad autobuss uz mājām, negribas kustēties.
Guļu no rīta, saprotu, ka vairs nevaru paelpot caur degunu, freaking out big, tad atceros, ka caur muti arī var elpot- score!
Gribu mājā, negribu autobusu.
bleep bloop bleep bloop big

Wake up in the morning [that just happened]

Hello!
Esmu cēlusies agri jo agri. Un tā kā esmu jau noskatījusies visus savus atļautos seriālus, ko viena pati varu skatīties, ir brīvs brīdis. Brīvs brīdis pirms Ance nāk no lekcijas mājās un man viņa jāpabaro. Jā, jā, esmu pie Ances. Un viņa mani atstāja te vienu. No 8iem rītā.
Kad gājām gulēt, viņa uzlika modinātāju kaut kur tālu prom vienā istabas malā, lai speciāli būtu jākāpj no gultas ārā un tā. Es parasti modinātāju dzirdu un pieceļos, viņai acīmredzot ne. Bet es viņu saprotu. Modinātāja signāls vienkārši ideāli iederas sapnī, pat es nesapratu, ka tas ir modinātājs, kad tas 6:30 [o, jā, that happened] zvanīja. Būs jāiemāca kādam jābūt modinātāja signālam.
Bet ne par to ir šis stāsts. Nē, īstenībā bija gan.
out.

Daudz laimes!

Nevarēju izvēlēties no tavām bildēm, kuru likt. Bet tad atradu vienu, kur tu esi savā mīļākajā vietā- pie jūras! Tad laimīgus tos 20! Vēlreiz sveicu ar iekļūšanu divdesmitnieku klubiņā! Un runājot par klubiņiem, Big Apple tevi gaida! :D Un es te nerunāju par Ņujorku. O, jā! :]

Sing us a song!

Un kādu dziesmu tev šī bilde liek dungot?
Jā, ja tu atbildēji- Piano man. Ja nē, tad go to hell! Vai arī noklausies un pasaki, ka nē. Un ja tu atbildēji pareizi un domā- kpc man nav ieteikums kur iet? Ārā ir auksts, es atļauju tev sēdēt siltā istabā, you are welcome!
Es neklausos bieži šo dziesmu, bet kad sāku klausīties, tad ir grūti apstāties. True story.

Kas notiek?

Ja tev patīk šis



tad tev patiks tramtaram.tumblr.com

Labrītiņ, miega mices!

Esmu augšā no ~8:30. Čūbītim bija no rīta aktīvi jāvemj manā gultā. Pamodos, nesapratu, kas notiek, tad sapratu, tad piecēlos, tad satīriju, tad nevarēju izdomāt- iet gulēt vai celties, tad uztaisīju kafiju, tad noskatījos savus seriālus, tad noskatījos ilgi gaidīto Harold and Kumar filmu, tad priecājo, ka tur ir Amir, tad vīlos, cik tā filma bija viduvēja, tad sāku rakstīt blogu, tad izdomāju, ka vairs negribu rakstīt blogu, tad ieliku random bildi no piccsy, tad uzrakstīju- "out", tad beidzu rakstīt.




P.S. Gandrīz sāku ēst citronu pēc tam, kad tikko biju iztīrījusi zobus. To nodara agrā celšanās, cilvēki!

Dzīve jaunajā gadā un tā.

Es pat nezinu, ko teikt. Man tikai gribējās kaut ko parakstīt, jo man patīk Ances tastatūra. Un no guļus stāvokļa, kādā esmu pavadījusi lielāko daļu no dienas, lasot grāmatu un skatoties friends [that is still happening], man jau sāp mugura. Nu, labi, nevis jau, bet atkal. Tā kā neviens tā arī nav man uzdāvinājis ne dormeo matraci, ne kosmodisku...es vainoju jūs.
Jau otro dienu dzīvojos pie Ances, kam ir ļoti izteikts ADD. īpaši šodien. Jau vakar sēdēju pāris stundas virtuvē un ļāvu viņai mācīties kaulus un stuff, nezinu gan cik daudz viņa izdarīja, jo telefons bija un dators arī klāt. Pēc šodienas es saprotu, ka tā bija liela kļūda, jo katrs mazākais sīkums viņai novērš uzmanību. Pirms neilga laika gribēju noņemt viņai arī krāsaino flomāsteru, kam vienu brīdi viņa pievērsa pārāk pastiprinātu uzmanību. Kādu citu brīdi viņa šausmīgi ņēmās ap saviem matiem un tagad pirms pāris sekundēm nelika mieru pildspalvai, es jau neko neteicu, lai nepievērstu viņai uzmanību un nenovērstu domas no elkoņa pauguriem un kaulstarpes māliem. Bet tagad izrādās, ka viņa ir pabeigusi, tik cik gribēja iemācīties šodien. Un grib, lai es viņu izvedu pastaigāties. Tā negribas kustēties...Akjgjhkgytdjyjuhkjlffffkaukijrlsgje, tas apmēram raksturo manas emocijas par šo pastaigu. Bet ja vajag, tad vajag.
Drīz jau arī Eirovīzijas pusfināls, kas jāskatās. Nevaru sagaidīt. So much to judge- food to my soul.
Un te tādi interesanti šāvienu trokšņi jau no vakardienas ik pa laiciņam izskan. Nemaz nav biedējoši. Sākumā es biju super excited, jo man likās, ka varēs raķetes redzēt kaut kur, bet tagad man liekas, ka te kaut kāds getto. Vēl vairāk nekā manā Maskačkā.
Vēl jauns tas, ka esmu pievērsusies pēdējā laika bestselleriem, sākot ar The Hunger games un tagad kavēju laiku ar Meiteni ar pūķa tetovējumu [šodien sāku, esmu mazliet pāri 100lpp, bet tik garlaicīgi, i don't get it, kāpēc visiem tā patīk, tas sākums vienkārši nogalina visu lasītgribu. Ja man nebūtu jāuzrauga Ances mācīšanās, es jau būtu padevusies, Lasot gan rodas brīdis, kad liekas, ka notiks kaut kas interesants, bet tas tiek lēni un mokoši noslāpēts.
Vakar noskatījos The skin I live in, tā bija interesanta filma. Mazliet slima, bet tā interesanta.
Paspēju arī gaļu ar parasto āmuru dauzīt, jo dažiem nav gaļas āmurītis mājās. Būtībā dauzīt gaļu ar parasto āmuru ir tas pats, kas dauzīt gaļu ar parasto āmuru. Nopietni. Tas ir tieši tas pats.
Labi, man apnika vai kaut kā tā + Ancei te tik mazi burtiņi un lodziņi, ka man jau acis sāp.
out.

P.S. Es gribēju te ievietot kādu bildi no piccsy, bet man bail, ka es ieiešu un tur arī palikšu. Atkarība, you know what i'm talking about.