Clifford Alvarez

Izrādās, ka es neesmu vienīgais Friends apsēstais cilvēks šajā valstī. Prieks, ka 11 komandas piesakās ar nosaukumu Unagi un visi saprot, kas par joku. Atceros, ka vēl pirms 2 gadiem sanāca piedalīties prāta spēlēs, kur mūsu Unagi komanda bija vienīgā, un tās nosaukums katru reizi tika fonētiski izvarots. Anyhow, šie ir citi laiki un cita publika.

Šodien devos mazā riteņbraucienā ar snack elementiem. Vispār jau manas brokastis sastāvēja no Marsa batoniņa un kafijas. Pusdienās nevarēju pretoties tikko ceptu bulciņu smaržai un netīšām nopirkās mutē kūstošas siermaizītes. Anyhow, es nezinu, kā es te nokļuvu, bet tagad man gribas ēst. Tātad, stāsts tāds, ka es gribēju Brazīlijas riekstus, kas protams nebija atrodami veikalā. Bet man tik ļoti gribējās, ka nopirku to mazo paciņu ar riekstiem, kas parasti nosaukti visādos iedvesmojošos vārdos kā intelektam, drosmei, katarsei un tādā garā. Konkrēti neatceros, bet vienā no tām mazajām paciņām man tika piesolīti arī Brazīlijas rieksti. Tā es lielajā Ventspils vējā aizminos līdz vēl vējainākai pludmalei, kur, klausoties relaksējošajos Baltijas jūras viļņos, vēlējos izbaudīt vismaz vienu piesolīto Brazīlijas riekstu (neesmu jau tik naiva, vairāk par vienu normāla izmēra riekstu es nemaz negaidīju, tāpat tāda veida maisījumos vienmēr pilns ar tizlām rozīnēm, vai šajā gadījumā - žāvētām dzērvenēm (ko gan es vērtēju augstāk par iepriekšminēto bez dvēseles vīnogu (un vēl vienas iekavas? Elza, will you stop? This is madness! Madness I tell you!))). Inception jau vairs nestāv klāt šim stāstam. Anyhow, paciņā nebija neviena Brazīlijas rieksta! Un ja tas nav spļāviens sejā no visuma, tad es nezinu, kas ir! Nekur citur cilvēks tik skaidri nevar apzināties bezjēdzību, kas ir šī dzīve, kā vienmuļi sēžot vējainā pludmalē, košļājot sažuvušas dzērvenes un uzgraužot ķirbju sēkliņas, naivi cerot, ka kāds Brazīlijas rieksta gabaliņš tomēr būs aizķēries jau tā mazās paciņas vēl mazākajā stūrītī. Un uz šīs jestrās nots beigšu savu stāstu. Jāiet gulēt.
 Kas zina, varbūt rīt aiziešu uz mazliet tālāko Rimi.

Everything is true if you believe in your heart and repeat it enought times in the media

Šī nedēļa sākās lietaini un ar 17 grādiem, kā jau Ventspilī pieklājas. Pilsētā ar rītdienu jau ir iestājies rudens. Vējš arī dara savu darbiņu.
Anyhow, pabeidzu savu grāmatu. Bija protams viss gaidītais, bet tā jau baigi labi. Pēc tam gribēju kaut kā pirms miega atgūties un noskatījos Spirited Away. Well that was waste of my time.

Kamēr es pa mājām, tikmēr Everestā Liena cenšas noindēt Tīnu. Es jau domāju, ka kādreiz pienāks tas brīdis, kad kāds izdzers atkaļķoto tējkannūdeni, ko daži labi pamanās atstāt kannā.

Jūrā bija silts ūdens, bet netīrs un vilņi lieli.
"Vienīgā negatīvā lieta ūdenim ir, ka tas ir pārāk slapjš." My father, everyone!

Vakarā pabraucu ar riteni, šajā laikā neviens nebija. Labi, bija pāris tūristu, bet tā ļoti brīva braukšana. Saēdos zaļus ābolus un plūmes, mazliet jāņogas arī dabūju. Jāzina kur braukt.

Mēs esam kļuvuši par kurmjiem arī mūsu sasodītajās dvēselītēs

Atkal pagājis diezgan ilgs laiks kopš pēdējā ieraksta. Vasarā taču vajadzētu biežāk, laiks tomēr vairāk. Bet jo vairāk brīvā laika, jo mazāk gribas kaut ko darīt. Tomēr kaut kas jau ir darīts. Tagad tik vajadzētu kaut ko atcerēties arī.
Terorakti notiek vidēji ik pēc 84 stundām un Pokemon Go joprojām pārņem pasauli. Tarakānu "piens" būs jaunais superfood, gaļa tiek audzēta bez dzīvniekiem un viss ir kārtībā. 
Biju uz kārtējām bērēm. As always it was missing the fun part of the word FUNeral. Runājot latviski, laikam, jau bija tieši kā solīts - bērīgi. Kā tas var nebūt vārds? Kas vēl tiešāk var raksturot bēres? Anyhow, that should be a word.
Kas vēl pa šo laiku noticis? Ā, jā, Valčiņam bija pirmā Vārda diena. You're welcome, kid! Un Līva samiegojusies gandrīz apmainīja papmeru sunim, nevis savam bērnam. Just sayin', man tas katrā ziņā likās diezgan jestri, tāpēc arī jāpieraksta. Šis noteikti viņai tiks atgādināts atkal un atkal, tāpat kā Valteram. Lai gan nav jau tā, ka es nezinātu, kā tas ir, kad tevi sajauc ar suni. Mani mājās tagad bieži jauc ar manu vecāku jaunāko meitu Brendu. Vēl vakar tētis mani nosauca par Brendu, vai arī otrādi, vairs jau neatceros, nav jau pirmā reize. Aizstāvībai jāsaka, ka mēs ar Brendu visu laiku pārvietoajmies kopā, jo viņa mani visu laiku seko un grib spēlēties. Tā jau forši, ka kāds ir tik priecīgs tevi no rīta ieraudzīt, ka liekas esmu mēnešiem prom bijusi. Patīkamas pārmaiņas pēc Rīgas"atkal tu esi mājās" type of sagaidīšanas. Yes, Liena, I'm looking at your direction.
Kas vēl, kas vēl. Puika galīgi vecs, gandrīz vairs nerej. Es domāju, ka ar to viss pateikts.
Sāku lasīt Remarka "Laiks dzīvot un laiks mirt", nu, ļoti patīk, tikai arī ļoti nomācoši. Šodien gribētos piebeigt, bet tad vakarā jāskatās kaut kas pozitīvāks. Tā jau tur nekas īpaši pozitīvs nenotiek, bet es jūtu, ka drīz būs vispār ziepes.
Šodien ārā baigais vējš. Laikam ar riteni nesanāks izbraukt, lai gan vakarā parasti mazāks vējš.
Vakar ome sāka stāstīt par kaut kādu iepazīšanās šovu ar vārdiem "Bet tie geji...". Es jau domāju, ka tūlīt sekos kaut kas ļoti interesants, bet vairāk par "un tur bija viens, nu, tik smuks čalis, bet gejs!" neizdabūju no viņas. Tētis toties padalījās bērnības atmiņās par beigtu kurmīšu glaudīšanu, jo tie bijuši tikpat mīksti kā viņa jaunā džinsu jaka. Un vēl kaut ko par kniedīšu vīru, kas bijis Saldus ekvivalents tam čalim ar lāpstu no Home Alone.
Kaut kā tā. Apnika.

There are no atheist soup kitchens

Šodien apsveicu suni vārda diena. Just another day.

Stāsts par zivi. Vispār nav daudz, ko stāstīt. I might have killed a fish, or not. I don't know. Vairāk nevaru neko teikt, jo tas viss var tikt izmantots pret mani tiesā. I've seen enough movies.

Anyhow, šodien BEIDZOT dabūju jauno matraci. Bija tikai kāda stunda jāgaida. Jo laiks tiešām ir relatīvs acīmrezot. Interesanti, kā tad gulēsies. Aiz loga atkal ir milzīgs mēness. Vakar jau slikti gulējās, tāpēc šodien vajadzētu visam būs gucci.

Tīno šodien spēlēja Pokemon Go. That's a fact. Vairāk man nav ko piebilst.

Es aizvakar uzzīmēju bēdīgu sunīti un man pašai palika viņu žēl.

Surge joprojām dzīvo aiz loga. Jau 2 mēneši pagājuši. Our bond is stronger than ever.

Mans nākamais uzdevums ir atrast jaunu istabas augu.

Are you an idiot? No, sir, I'm a dreamer!

Varētu domāt, ka tagad, kad diploms kabatā, es varētu rakstīt biežāk. Bet hell to the no. Vai tas nav paradoks?
Esmu mājās viena. 11 dienas mani atstāja vienu mājās. 2 dienas pavadīju Ventspilī. Šodien pirmā veselā vienatnes diena, ja neskaita darba stundas. Šodien tik cītīgi strādāju, ka pat nebiju pusdienās! Un šo jau manas dāmas neredz! Bet vispār bija baigais lietus un tā.
Vakariņās paštaisīts burgers un frī. Saldajā šokolādes maizīte un piens. Jūtos it kā būtu no Home Alone. Nē, labāk to tā nedomāt, nav jau grūti man sevi sabaidīt. Piemēram! Pagājušajā naktī, visu izslēdzu, aiztaisu acis un pēkšņi doma - hm, bet ja nu tev kāds guļ zem gultas. I MEAN WHY? WHY?
Liena pie virtuves loga piesēja striķīti, lai es varētu to pavilkt, jo es nevaru aizsniegt to rokturi arī uzkāpjot uz krēsla]. Striķis noplīsa. Un es vilku stāvot uz krēsla, Liena! It's not my fault I'm this strong!

Mental typo

Šodien beidzās GoT un Silicon Valley sezonas. Bijām arī uz kinīti, kas bija diezgan meh.

Vakar Rīgā bija 35 grādi. Mūsu virtuvē bija 30. Kad beidzot bija brīdis, kad varēja atvērt logu, sākās negaiss. Es gulēju zem segas, neskatoties uz to, ka istabā bija miljons grādi. Ko citu darīt? Nu, nepatīk man tas zibens un pērkons.

Jāņos biju Mazirbē, kur radās jaunas mēmā šova klasikas. Pīts grozs pārvētās par personu un ķeksis gandrīz par āķi pataisījās. Bet pa lielam viss bija coolio. Galvenais akcents tika likts uz gurķiem, kas bija vismaz kilograms katram. Otrā dienā tomēr bija pieprasīti. Protams arī pie ugunskura/grila neizpalika intelektuālas poilitskās sarunas par Brexit (I hate that word), kur visi vienprātīgi izlēmām, ka nebūs. Vienīgais temats, kur izpalika diskusijas, beigās arī visas aitiņas bija kļūdījušās.

Ar Lienu sanāca noskatīties daudz filmu.
Šodien Surge vakariņās noķēris naktstauriņu, kas ar viņu vienā lielumā!

Biju Ventspilī. Smuki braucu ar riteni ierastās 2,5h. Ar riteni forši. Tāds miers.
Brenda kaut kā sakodusi basketbola bumbu. Ar viņas ģīmīti tas diezgan iespaidīgs varoņdarbs. Protams vēl iespaidīgāks ir fakts, ka mums mājās nekad nav bijusi basketbola bumba.

Miegs uznāca. Sāku Šerloku skatīties. Jā, jā, to britu seriālu par kuru visi jūsmo jau sazin cik gadus. Vēl divas filmas, vai atvainojiet, gribēju teikt - sērijas, palikušas. Jā, joprojām miegs nāk. Un istabā karstāks nekā gribētos.

Saulains sestdienas rīts. Ne šeit gan.

Pie mums šodien turpinās vētra. Rīgā pie mums. Šorīt pamodos 6os, jo likās, ka mājai noraus jumtu. Tomēr patīkami dzīvot pašā kalna galiņā. It kā nenorāva, bet kaut kādas skārda plātnes gan sitās visu laiku. Anyhow, vismaz pērkonu un zibeni es nogulēju, ja tādi arī bija.
Šodien Tīno izlaidums. Es pat īsti nezinu, ko man vilkt. Jāsāk no maisiņiem taisīt tērps. Tagad līst. Ziņās optimistiski teica, ka lietussargus droši var atstāt mājās, jo lielais vējš tāpat saplēsīs tūlīt.

Pa šo laiku paspēju kļūt par the master. Bet tā kā esam draugi, droši vari mani saukt par senseju.

Vakar ar Lienu aka the other master noskatījāmies vienu no skumjākajām un depresīvākajām filmām Grave of the fireflies, tādu filmu, kas liek ne tikai asarām sariesties acīs, bet gan tām aumaļām gāzties lejā pa piesarkušajiem vaigiem. Tāda filma, kas izrauj sirdi, izlaiž to caur gaļas mašīnu un pa ausīm iestūķē atpakaļ. Un tas viss protams notiek, kamēr tu izmisīgi mēģini ievilkt elpu un paglābties no noslīkšanas savās asarās, kas nu jau ir piepildījušas visu dzīvokli, un sāk appludināt zemāk dzīvojošos kaimiņus. Es jau neko, tas būtībā ir tas, kā cilvēki raksturo šo filmu. Te mēs uzsvērsim vārdu - cilvēki. Jo acīmredzot mēs ar Lienu esam roboti. Not a single tear was shed.

Vēl pa šo laiku ir atgriezies mans spider pal Surge. Neskatoties uz to, ka pēdējo reizi mēs beidzām mūsu kopdzīvi ar to, ka es viņu izmetu pa logu. Tagad viņš ir atgriezies savā oriģinālajā mājvietā, kas ir loga otrā pusē. Tagad man atkal bail turēt logu vaļā. The trust is gone. Lai gan es novērtēju viņa lojalitāti.

Esmu Scrubs 4. sezonā. Man jau patīk, tikai viena pieminēšanas vērta lieta: