Boring real life food.

Tev ir paveicies, jo man atkal bija jauns sapnis, ko es atceros.
Bija tā, ka es uzliku filmu. Nogāju lejā, izdarīju visus savus pirms gulētiešanas rituālus [šī vēl ir real life]. Uznācu atpakaļ 2.stāvā, kur es vēl joprojām pārnakšņoju un esmu daļēji pārvākusies. Biju iesākusi skatīties filmu, ko esmu redzējusi samērā bieži un kas ir vairāk kā guilty pleasure [hint- the decoupage box]. Enīvej, ielīdu gultā, dators uz galda blakus. Domāju paskatīties filmu, bet sapratu, ka man būs slinkums izslēgt vēlāk. Ha, bet man jau tad bija slinkums izslēgt, apgriezos uz otru sānu un domāju vēl mazliet paklausīties [sure, sure, that always works, apmēram tas pats, kas aizvērt acis, kamēr reklāmu rāda interesantas filmas laikā]. Nu, protams, es aizmigu. Beidzot! Ilgi gaidītais sapnis. Nē, nē, lēnāk pār tiltu draugi! Es pamodos 7os un izlēdzu datoru. Tad aizmigu atkal un tagad būs man sapnis.
Kaimiņu sētā [kas pļava] netālu no mana žoga pieķēdēti divi vampīri. Manā sētā stāv vairāki cilvēki un skatās uz tiem vampīriem. Es viena no tiem [būtībā bija diena un ne viņi baidījās no saules gaismas, ne dega, pat ne mirdzēja]. Viņiem bija cepta vistiņa un alus, bet viņi teica, ka to neēd un grib ēst mūs. Viens no vampīriem bija tāds tā kā labais, bet otrs ļaunāks [es nezinu, kā to noteikt varēja, bet tādu faktu atceros]. Un tas ļaunais vampīrs man piedāvāja savu alu, kam bija 50% [it kā jau nav nemaz tik ļauns]. Un viņš man dod to pudeli, bet es saku, ka neņemšu no viņa, jo man bail. Tad es turu alus glāzi un viņš mēģina iešļakstināt [būtu precīzākais raksturojums tam, kā viņš man tur iedabūja to alu iekšā], iešļakstināja pilnu glāzi beigās. Nemaz nelikās tas alus tik stiprs. Tad viens gudrinieks piegāja tā tuvāk pie ļaunā vampīra un šis viņu nokoda. Un tika arī abi brīvībā. Mēs pārējie metāmies prom. Un tur bija visādas mājas viena pie otras un viena otrā iekšā [tādi dīvaini izkārtojumi]. Un es ieskrienu vienā mājā [vairāk kā pamati tie izskatījās] un tur vampīrs pieskrien klāt. Bet es saku, ka nevar viņš nākt iekšā, ka es nedodu atļauju. Bet viņš man saka, ka tās visas mājas piederēja tam vīrietim, kuru nogalināja un tagad tur mierīgi var iet viņi iekšā. Tad viņš vnk aizskrēja kādam citam pakaļ. Es skrēju tālāk un ieskrēju milzīgā, milzīgā lielveikalā. Tur bija viss, ko tik vajag un vēl. Un chill, vairs nekāda satraukuma par vampīriem nav. Staigāju pa veikalu un Sarma arī tur ir. Apstājamies augļu nodaļā un tur podiņā aug kaut kāds auglis ar caurspīdīgiem augļiem, kam melnas sēklas iekšā. Sarma saka, ka nekad nav redzējusi svaigu vīģi, es saku, ka arī neesmu. Mēs esam reāli pārliecinātas, ka tā ir vīģe [nope, so not true]. Es noplēšu vienu caurspīdīgu augli. Man pienāk klāt kaut kāds lielveikala pavārs un saka, ka man to augli pagatavos. Done. Es eju uz kasi, bet baigi tāls ceļš, jo milzīgs tas veikals. Un es sāku ēst to ēdienu, kas plastmasas maisiņā uztaisīts. Nezinu, kas tas par ēdienu, bet tur bija it kā kartupeļu biezputra arī klāt. Katrā ziņā negaršoja pēc kartupeļu biezputras, bet tas bija garšīgākais ēdiens, ko es jebkad esmu ēdusi. Tik labi garšoja. Tad BOOM esmu mājās. Jāiet uz kaut kādām bērēm [iespējams, ka uz tā vīrieša, ko vampīrs nogalināja]. Un tur sadalīti viesi pa galdiņiem. Es esmu pie viena galdiņa ar Līvu, Aiju un savu pamatskolas klasesbiedreni Evitu. Bet izrādās, ka vienam no katras grupas ir jākāpj uz skatuves un jāsaka runa, kuru vērtēs mana pamatskolas latviešu valodas skolotāja. Mēs to uzzinām tikai pēdējā vakarā. Ir plkst. 3:30 naktī un mēs sākam domāt, ko tajā runā teiks. Vienīgais, ko esam izdomājušas ir tas, ka viena no mums kāps uz skatuves un pavadošā mūzika būs Eminema dziesma- Lose yourself. Tā nu mēs sēžam vannas istabā uz flīzēm, man rokās ir dators un man ir bail [es nezinu no kā, bet vnk bail]. Es sāku meklēt to Eminema dziesmu, bet nekur to nevar noklausīties. It kā mēs esam lejā vannas istabā, bet tajā pašā laikā esam 2. stāvā un Aija saka, ka mašīna pa ielu visu laiku braukā viena. The end.
Pamodos gandrīz 12tos. Ēdu parastās reālās dzīves brokastis, kas vēl sapņa ietekmē bija tikai meh.
Šodien noskatījos The Intouchables, ko Liena man jau lika miljons gadu iepriekš skatīties. Un bija ar baigi labā. Tad noskatījos Rain Man, kas man arī patika.
Nebūs smuks nobeigums te.

Pasažieru autobuss nogādā grūtnieci dzemdību namā.

Labdieniņ, atceries to kefīra diētu, ko es vakar sāku? Yeah, it's over now. Izrādās, ka 200g skābais krējums nemaz tik labi neiet iekšā. Who knew, right?
Ēdu, ēdu krējumu, palika reāli slikti, tad sāku ēst konfektes un viss ir kārtībā. Classic every woman ever.
Vēl lija lietus un nekas nenotika šodien. Good stuff, good stuff.
Un virsraksts nav aizgūts no tvnet ziņu portāla. Tikai mana sapņa. Vairāk nekā interesanta tur nebija, vienīgi ļoti stāvs kalns, kur autobuss lēni brauca augšā un man bija bail, ka nokritīsim. Kā arī ļoti kaitinoša veca sieviete, kas galīgi nesaprotami stāstīja, kā var tikt līdz dzemdību namam. Un es nezinu, kpc es ceļoju kopā ar grūtnieci, jo es viņu pat nepazinu. Un mēs kopā stopējām Rīgā autobusu. Un, kad iekāpām, neviens negribēja, lai es sēžu blakus un salika savas mantas blakus krēslos, tāpēc man bija jāsēž priekšā kaut kādā mazu bērnu sēdeklītī. So that was sad.

Kā var nepieminēt?

Šodien Ricky Gervais Dzimšanas diena! The Office, Life's too short un tagad atzīmēju ar Extras. You are one funny british man!

Stāstiņi un meh.

Stāsts tāds, mamma vakar izcepa veselu kaudzi ar pīrādziņiem parastajiem, kārtainajiem, plātsmaizi, pildītu kārtaino pīrāgu, ķimeņu standziņas. reāli veselu kaudzi. Un resnais suns pa kluso no galda noēda visas maizītes, tur bija kādas 40 vēl palikušas. Classic resnais suns. Tgd viņš guļ un nevar pakustēties, vienīgi jūt, ka izdarījis nedarbu un ausis viņam jau pāris minūtes nav [tik dīvani, ka viņa lielās Dambo ausis neaizņem pusi no istabas]. Bet vismaz var redzēt, ka viņš kaut ko saprot. Lai gan vrb vnk viņš tā pārēdies, ka nav spēka vairs ausis turēt vaļā. Es jau smējos, ka viņš ausis ar visām bulciņām apēda. Oh, funny me.
Būtībā visu nedēļu neko nedarīju un neko negribējās darīt, ne īsti filmas skatīties, ne ar riteni braukt [[!] i know!], bet kaut ko jau noskatījos un kaut kur jau izbraucu. Vienīgais, ko intensīvi darīju- ēdu. Un tā kā man patīk laupīt sev jebkādu prieku, rīt mēģināšu atņemt savu vienīgo prieka avotu un sākšu kefīra diētu. ā-a, that is happening! Tā kā, ja nākošnedēļ es esmu pārāk ļauna, tas nav tāpēc, ka jūs runājat pilnīgu idiotismu. Nē, nē, tas būs droši vien tādēļ, ka es gribēšu ēst un jūs runājat pilnīgu idiotismu.

Vēl labs stāsts no šodienas. Vakar mazais Čūčū gulēja augšā, bet 8:23 izdomāja, ka viņa grib lejā. Tā, nu, es cēlos un nesu [!] viņu lejā. Uzkāpju atpakaļ augšā. Ārā gaišs. Domāju, neiešu taču gulēt, gandrīz deviņi, palasīšu grāmatu. Paņemu grāmatu, iekāpju gultā, paskatos uz grāmatu un smaidu- oh, Elza, u so hilarious, noliku grāmatu sev blakus un aizgāju gulēt.

Šodien daudz klausījos Interpol- NYC un atcerējos senākus laikus. Un dziesma patīk šodien vairāk nekā tad. Varbūt tā nav taisnība, atmiņa man slikta.

Un manas šī brīža izjūtas tika atrastas bildē, vienīgi bildes otra daļa uz mani neattiecas. So that is sad.


Ļoti kaitinoša šī melanholija, kas par ilgu jau aizkavējusies pie manis, laikam jānoskatās Maikla pēdējā sērija atkal, that will do the trick.

summer SAD with a twist

Kā jau man, sākumā visu saistu ar The Office. Tikai winter nomainīt uz summer un here we are.

Toby: It has been a long, lonely winter.
Dwight: Wow. Seasonal affective disorder, AKA: sad. That sounds like a very real thing, Toby.
Toby: It is real, thank you for saying that.
Andy: Yeah, wow. It's almost like we're not all experiencing the same winter?

Eksāmeni nolikti, mācības beigušās, kojas atstātas tur, kur tās atrodas. Bet nav tā sajūta. I hate it!
Vienīgais, ko es gribētu darīt- braukt ar riteni. Bet vējš atkal liels un i hate that too.
O, atcerējos, ka šodien jābūt Mad men. Apskatījos, loģiski, ka šonedēļ nav. Why, why me? Galīgi neko negribas darīt, tāds meh. Pat filmas negribas īsti skatīties.

Un runājot par to dienu, kad es ar Anci tikos. Sēdējām parkā, izvairījāmies no elektriskajām mašīnītēm, skatījāmies kā bērni kokos triecas un dabūjām apstiprinājumu, ka degsim elles ugunīs. Un ne no zila gaisa, mums tā teica viens random vīrietis, kas sludināja dievu, tātad tai ir jābūt taisnībai, vai ne? Būtībā mums palaimējās atrasties īstajā vietā un laikā. Neko jaunu gan nepateica, bet vienmēr jauki dzirdēt, ka tuvojies sevis nospraustajiem mērķiem. Viņš gan ļoti uzvlikās, kad mēs apstiprinājām, ka jau zinājām, kur nonāksim. Crazy world. Ne katru dienu sanāk sastapties ar izredzēto, kas atradis to īsto un vienīgo reliģiju, kas noteiks mūsu dvēseles pēcnāves dzīvi.

Sēžu virtuvē, ārā milzīgs vējš. Pica sētā. Uzlec uz virtuves loga. Koridora durvis vaļā. Viņa sēž un vējš viņai splavās. Bet viņa sēž uz loga un neiet iekšā. Viņa skatās uz mani. Es [loģiski] neceļos un nelaižu viņu iekšā, bet norāda ar rokas žestiem, ka durvis ir vaļā, lai nāk pati iekšā. Viņa tik sēž. Tad viņa nolec no palodzes. Es domāju, ka tas kaķis beidzot sapratis, kā pasaule darbojas. Viņa uzlec uz vecāku istabas palodzes, kur logs no augšas vaļā, un sāk nežēlīgi skaļi ņaudēt istabā. Man nekas cits neatlika, kā celties un ielaist viņu iekšā. Story twist- izrādās, ka es nezināju kā pasaule darbojas.

Tagad manu sirdi silda fakts, ka kaut kur šajā mājā ir skābeņzupa.

Es jau aizmirsu, ko gribēju teikt. Meh.


Also, gribas atrast jaunu mūziku.

Good reading, good reading.

Šis rīts sākās jauki. Uztaisīju brokastis. Tas nav viss, kaut kas vēl labāks notika. Metu suņiem desas gabaliņu, trāpīju abiem suņiem tieši mutē. 2 out of 2! Score! Būtībā nav jau tik sarežģīti, ja ņem vērā, ka viņi abi ir krokodili ar milzīgām mutēm. Enīvej, abiem diviem pēc kārtas nebija izdevies.
Kas vēl notika? Eksāmens, bet tas nebija interesanti. Epic grill time, tas bija mazliet vairāk interesanti. Varēju pastāstīt savu kaķu, kas dejo pie Beyonce Single ladies, ideju. Un bija dažādi jautājumi, kuru rezultātā atklājās, ka mūsu top mājdzīvnieks būtu pūķis un mēs dzīvotu mežā bez elektrības, bet ar 8 rokām. Nu, varbūt ne tieši tādā kombinācijā. Bet tas jau bija pirms 2 dienām, kas to vairs var atcerēties. Vēl Sarma minēja kaut kādu pašizdomātu puķes nosaukumu, kas beigu beigās, kad ieradās eszinuvisuspasaulesaugustikainesmukosarkanokoku Kristiāna, izrādījās eksistējoša. Traka pasaule.
Vēl vakar biju uz Sniegbaltīti [to pašu]. Nū, tas bija sad. Un likās, ka tā filma nekad nebeigsies. Par laimi tā filma tomēr beidzās.
Vispār es gribēju vēl kaut ko rakstīt, bet es nezinu, kpc sāku rakstīt tagad. Brokastis man stāv blakus uz galda, i want food.
Un jānoskatās jaunākā Episodes sērija. Sapnī Joey [no Friends] man noticēja par sērijveida slepkavu, kas izvēlas cilvēkus un uzlīmē viņiem dzeltenu x. Visi domā, ka tos aizved drošībā, jo tas notika kaut kādā āfrikas valstī, kur pilsoņu karš. Un bija sakars ar uzvārda burtiem M un L, tiem bija jākāpj busiņā. Man arī nez kāpēc. Un es sēžu savā sētā, kas atrodas āfrikā [loģiski]. Un stāstu, ka tie īstenībā ir slepkavas, bet man neviens netic. Un ar neviens es domāju friends cast. Bet tad ieradās Joey un uzreiz pārņēma lietas vadību. Un tagad Matt Leblanc par godu skatāmies Episodes!
Vēl es varētu strādāt par tvnet žurnālisti. Man arī sanāk labi virsraksti, kas ļoti minimāli atbilst pašam rakstam. Nu, izņemot šo ierakstu. Jo ja šis nav good reading, tad es nezinu kas ir.

Kā es Venēras tranzītu skatījos.

Tātad. Jau ap 12tiem iegāju gulēt. Kā jau apzinīgs, daļēji entuziastisks kosmosa stuff cienītājs un nežēlīgs optimists, uzliku modinātāju uz 5:30, kad saulīte jau uzrietējusi [ideāli, es nezin kāpēc izvēlējos tādu vārdu, ha, pati sasmējos. labi, ka tagad pārlasīju. tātad es domāju- uzlekusi]. Guļu gultā, gaisma izslēgta, domāju, kur atrodas tālskatis [lai varētu to projekciju uztaisīt uz baltās lapas], saprotu, ka nezinu. Kāda iespēja, ka es tik agri meklēšu pa visu māju, kur tālskatis ir, right? Nu, tik tālu es arī novedu šo domu pirms gulētiešanas. Tomēr modinātāju nenoslēdzu. Cerība mirst pēdējā. zzz zzz zzz [tātad guļu]. Pamostos plkst. 4:40, apskatos pulkstenī, apskatos uz loga pusi, kur neko nevar redzēt [loģiski, jo ciet žalūzijas [jā, 2.stāvā]]. Izdomāju, ka ir mākoņi, neko nevarēs tāpat redzēt un noslēdzu modinātāju. the end.
Tagad nekas cits neatliek, kā gaidīt nākošo. 2117, here i come!
Un stulbākais ir tas, ka es kaut ko sapņoju, bet neatceros ko. That is always sad.