I've got mixed-up memories and I've got favourite places.

Jā, atkal jau visi guļ. Šovakar bija diezgan jauks riteņbrauciens, kas gan sākās tikai 22.35 vai kkur ap to laiku. Jo, redz, Aijai nebija, ko darīt, bet īstais iemesls bija cits. Tātad mēs braucām ierasto mazo līkumu pa pilsētu, kurā ietverts vasarnīcu ielas rajons, kempings un, protams, kapi. Tā kā jau sāka satumst bija bailīgi, īpaši tāpēc, ka mēs jau nu neesam tās drosmīgākās. Tā nu mēs tomēr braucām ap kapiem, jā, arī pa tiem zemes ceļiem, kurus ieskauj kapi un mežs. Un, jā, bija bailīgi, bija. Apgaismots jau tur nekas nav. Un iepriekšējo reizi, kad es tur braucu bija izrakts kaps, tagad jau tas bija svaigi piepildīts un tur bija superneomulīgi.Bet, nu par brīnumu mēs to izdarījām. Un tad, Aija teica, ka viņai vajag uz veikalu pēc čipsiem, bet, nu, Ventspilī jau tāda ekstra kā diennakts veikals nav un visi veikali jau beidz strādāt tad, kad legāli vairs nevar pārdot alkoholu. Tā, nu devāmies uz tuvāko benzīntanku, kas, nu, tiešām nav nemaz tik tuvu. Bet beigās izrādījās, ka Aijai vajadzēja cigaretes. Būtu es to zinājusi nemūžam nebūtu braukusi līdzā. Bet, tā kā es visu ceļu nonīdēju un tā, viņa tomēr man par prieku nopirka arī sev tos čipsus. Un pa ceļam arī satikām Lauru un tā. Aija nodemonstrēja savas superspējas atpazīt visus cilvēkus no mugurpuses, man tādas nepiemīt, vismaz pustumsā ne. Un izrādās, ka ja uz ielas kādai meitenei no mugurpuses sauc- Sarma, un viņa atskatās,tādā gadījumā viņu sauc Sarma.
Un vēl šodien bija Aijas domugraudi par kuriem galīgi sasmējos. No rītiem jau nav grūti pamosties, vienkārši miegs nāk. Hā, ģeniāli. =D Un tad bija vēl kaut kas interesants, ko es gribēju uzrakstīt, bet es jau aizmirsu.
Ā, jā, sāku kaut kad skatīties vienu seriālu, kas saucas ''Smallwill'' (laikam), nu un tur ir par supermenu pusaudžu gados, vnk super. Tur katrs bērns ir kaut kāds mutans vai kaut kas tamlīdzīgs. Tur ir tādi ļaundari, kā vaboļpuika, futbola trenneris, kas var visu ko aizdedzināt un ir baigi nikns un tādā garā. Smieklīgi galīgi.
Un manam kaķim ir kaut kāda superspēja, ka viņa vienmēr atrod manu somu un uzguļas tieši virsū un mēģina nospalvot galīgi. Un viņai tas arī labi sanāk.
Laikam jāiet gulēt, pat miegs nāk.
Ā, jā, rīt varbūt atbrauks mazais nūģis. Un, vēl...rīt ir Alpha dog, kas ir diezgan forša filma un, kurā ir mans mīļākais aktieris pasaulē, nē, tas nav Džastins vai Brūss.

Violet hill jeb kaut kā dīvaini.

ĀĀĀ, man it kā nāk miegs, bet es pat nezinu...iespējams, ka tā nemaz nav un es vienkārši beidzos nost garlaicības dēļ. Es nesaprotu, kādā sakarā visi jau guļ. Pulkstenis ir tikai mazliet pāri vieniem. āāāā, kas jums visiem ir.
Nu, labi, tgd tieši lielākā guļava pasaulē mani iztraucēja. Viņa guļ lielāko daļu no dienas, bet tagad viņa ir augšā. Lūk, tas ir stils galīgākais. Nav tā kā tie pārējie nūģi, kas tagad ietinušies savās segās čiekuriņā guļ.
Oukeij, arī viņa aizgāja gulēt vai vismaz kkur pazuda, tgd klausos Coldplay jauno albūmu, teikšu atklāti, biju jau gaidījuis kaut ko smukāku, bet nu labi. Violet hill tāpat ir laba dziesma, kas glāb viņiem to albūm.
Pa tv iet virtuļpannas reklāma, es gan nedomāju, ka virtuļi ir kaut kādas apaļas bumbas, ja tie neizskatās tā kā simpsonos, es nemaz viņus par virtuļiem nesaukt. Bet, nu, tgad es pat apēstu šitos apaļos.Mmm...virtuļi.
Enīvej, ja es tagad eju gulēt man nav, ko skatīties. Jo pa maniem 5 kanāliem neko tik vēlu nerāda, ja neskaita čatu vai kkādu filmu, kas saucas ''Asiņainais sports''. Un tā filma kaut kā nešķiet tāda, kas mani ieaijātu miegā. Un, lai lasītu grāmatu -slinkums. Jā, tā gadās.
ā, jā, nesen noskatījos filmu ''1408'', kas ir it kā kkāds trilleris, šausmene vai kas tamlīdzīgs. Un, nē, protams, ka neskatījos viena pati. Pie manis palika draudzene un, jā, viņ arī ir bailīga, bet, nē, ne tik ļoti kā es. Tātad nez kāpēc likās laba doma skatīties to filmu. Bet, nu, it kā jau nekā šausmīga tur īpaši nebija, bet šā vai tā gandrīz 1/3 no filmas skatījos caur pirkstiem vai neredzēju vispār. Enīvej...galvenais ir tas, ka iepriekš man par to filmu teica, ka tur labais varonis kā jau parasti izdzīvos. Bet ne vella, neizdzīvoja un vēl kā neidzīvoja. Un vēl beigās tik nereāli nobiedēja, cik vispār es sen nebiju nobijusies un ne vienīgā. Aija arī nobijās un pamatīgi. Bija apmēram tā-''Ak, dievs! ak, dievs! jēziņ, fui,ak dievs...'nu, tas tā, ja gadījumā tas kaut ko izsaka. Un galvenais, ka nebija pēc tam bail galīgi, pat man ne. Es domāju, ka pie tā vainīgs tas, ka pie manis palika Aija, nevis mana aukstasinība. Jo vakar, kad es izslēdzu gaismu un nevarēju aizmigt es atcerējkos par to istabu un man pailika tik ļoti bail, ka vajadzēja stipri daudz labo domu, lai aizbaidītu bailes un aizmigtu.
Un vēl es pagājšnakt kaut ko sapņoju, bet neatceros vairs. Bija forši, jo no rīta atcerējos, bet pa dienu, kad gribēju ierakstīt savā sapņu kladē vairs ne. Un tas ir galīgi neforši, jo es jau biju atcerējusies savus sapņus kkādas 5 dienas pēc kārtas un, ja es atcerētos šito, tad man būtu mans cik daudz sapņus es varu atcerēties pēc kārtas rekords, bet nekā.
Un vēl...Aija mani šovakar piečakarēja un nebrauca ar mani ikvakara riteņbraucienā un nesen, kad viņa man uzrakstīja, vnk sakārdināja mani ar ēdienu. Tā taču nevar.
Bet, nu, enīvej, laikam man šovakar vairs nav, ko teikt, nu vismaz slinkums. Būs jāpievienojas pārējiem nūģiem un jāiet gulēt. Jā. -_-

Aš esu šaunus jeb visi gaida lietu.

Visi gaida lietu, es gaidu lietu. Kāpēc nav lietus? Vispār, jā, labāk, lai līst pa dienu. Tas taču ir tik forši. Es gribu, beidzot, skriet ārā pa lietu, pa kārtīgu gāzienu un pēc tam sēdēt un skatīties, kā līst lietus. Un tie, kam nepatīk lietus, lai labāk iet adīt, izšūt vai cirst kokus un darīt visu pārējo, kas viņiem patīk.
Un miegs arī nāk. Es jau domāju, ka būs jāsagaida, kad tā zibeņos, ka man paliks bail un es gribot negribot iešu gulēt. Bet, nē. Man jau nāk miegs. Galīgi nūģīgi, bet tā kā pēdējās 2 dienas ir gulēts katrā kādas 5-6 stundas, jā, priekš manis tas ir maz un ĻOTI.
Pašlaik darīt arī nav ko. Visi nez kāpēc jau guļ un nekas interesants nenotiek, pa tv nekas nav, neviena jauna filma vēl nav izvēlēt, ko skatīties, dziesmas jau apnikušas un kaut kā galīgi dīvaini liekas, ka esmu slima.
Ā, un,jā-
Aš esmu šaunus tulkojot no lietuviešu valodas nozīmē- es esmu superīgs, igauņu valodā tas skan kaut kā tā- olen lahe. Un to visu var uzzināt vienkārši nopērkot čipsus, kam uz pakas ir tas rakstīts, nu ne gluži uz pakas, bet uz tāda papīrīša. Un, kurš vēl saka, ka čipsus ēst ir kaitīgi , neveselīgi un tādā garā. Un tie, kas tagad nenopirks čipsus ir pilnīgi nūģi, jo nekad neuzzinās, kā lietuviski un igauniski ir- visi mīl mani.

Sivēna ausis pret vēju cīnoties, plivinājās kā divi karodziņi jeb kā pie velna, lai nosauc savu pirmo ierakstu pasaulē.

Tātad šis ir mans pirmais emuārs pasaulē. Nav ne jausmas kāpēc es izodmāju, ka gribu rakstīt vispār kaut ko, bet nu tā gadās. Un mana iedvesma, kas, manuprāt, man bija (uz diezgan īsu brīdi), nu jau ir zudusi. Jauki. ļoti kaitinoši, ka pasvīrojas te tie vārdi, visu laiku liekas, ka nepareizi, bet nav. Un tagad, droši vien, ir pilns ar nepareizi uzrakstītiem vārdiem.
Ak Dievs, jo ilgāk sēžu un neko nerakstu, jo mazāk gribas kaut ko rakstīt. Labāk jāiečeko, ko te vispār var izdarīt un tā.
Kā nekā, pirmie kucēni jāslīcina. Un tas ir domāts, kā aforisms, nevis mudinājums nogalināt dzīvniekus. Man nav nekas pret dzīvniekiem, īpaši pret kucēniem.
Tas tā...skaidrībai.
(=