2008. gada 8. jūlijs
Violet hill jeb kaut kā dīvaini.
ĀĀĀ, man it kā nāk miegs, bet es pat nezinu...iespējams, ka tā nemaz nav un es vienkārši beidzos nost garlaicības dēļ. Es nesaprotu, kādā sakarā visi jau guļ. Pulkstenis ir tikai mazliet pāri vieniem. āāāā, kas jums visiem ir.
Nu, labi, tgd tieši lielākā guļava pasaulē mani iztraucēja. Viņa guļ lielāko daļu no dienas, bet tagad viņa ir augšā. Lūk, tas ir stils galīgākais. Nav tā kā tie pārējie nūģi, kas tagad ietinušies savās segās čiekuriņā guļ.
Oukeij, arī viņa aizgāja gulēt vai vismaz kkur pazuda, tgd klausos Coldplay jauno albūmu, teikšu atklāti, biju jau gaidījuis kaut ko smukāku, bet nu labi. Violet hill tāpat ir laba dziesma, kas glāb viņiem to albūm.
Pa tv iet virtuļpannas reklāma, es gan nedomāju, ka virtuļi ir kaut kādas apaļas bumbas, ja tie neizskatās tā kā simpsonos, es nemaz viņus par virtuļiem nesaukt. Bet, nu, tgad es pat apēstu šitos apaļos.Mmm...virtuļi.
Enīvej, ja es tagad eju gulēt man nav, ko skatīties. Jo pa maniem 5 kanāliem neko tik vēlu nerāda, ja neskaita čatu vai kkādu filmu, kas saucas ''Asiņainais sports''. Un tā filma kaut kā nešķiet tāda, kas mani ieaijātu miegā. Un, lai lasītu grāmatu -slinkums. Jā, tā gadās.
ā, jā, nesen noskatījos filmu ''1408'', kas ir it kā kkāds trilleris, šausmene vai kas tamlīdzīgs. Un, nē, protams, ka neskatījos viena pati. Pie manis palika draudzene un, jā, viņ arī ir bailīga, bet, nē, ne tik ļoti kā es. Tātad nez kāpēc likās laba doma skatīties to filmu. Bet, nu, it kā jau nekā šausmīga tur īpaši nebija, bet šā vai tā gandrīz 1/3 no filmas skatījos caur pirkstiem vai neredzēju vispār. Enīvej...galvenais ir tas, ka iepriekš man par to filmu teica, ka tur labais varonis kā jau parasti izdzīvos. Bet ne vella, neizdzīvoja un vēl kā neidzīvoja. Un vēl beigās tik nereāli nobiedēja, cik vispār es sen nebiju nobijusies un ne vienīgā. Aija arī nobijās un pamatīgi. Bija apmēram tā-''Ak, dievs! ak, dievs! jēziņ, fui,ak dievs...'nu, tas tā, ja gadījumā tas kaut ko izsaka. Un galvenais, ka nebija pēc tam bail galīgi, pat man ne. Es domāju, ka pie tā vainīgs tas, ka pie manis palika Aija, nevis mana aukstasinība. Jo vakar, kad es izslēdzu gaismu un nevarēju aizmigt es atcerējkos par to istabu un man pailika tik ļoti bail, ka vajadzēja stipri daudz labo domu, lai aizbaidītu bailes un aizmigtu.
Un vēl es pagājšnakt kaut ko sapņoju, bet neatceros vairs. Bija forši, jo no rīta atcerējos, bet pa dienu, kad gribēju ierakstīt savā sapņu kladē vairs ne. Un tas ir galīgi neforši, jo es jau biju atcerējusies savus sapņus kkādas 5 dienas pēc kārtas un, ja es atcerētos šito, tad man būtu mans cik daudz sapņus es varu atcerēties pēc kārtas rekords, bet nekā.
Un vēl...Aija mani šovakar piečakarēja un nebrauca ar mani ikvakara riteņbraucienā un nesen, kad viņa man uzrakstīja, vnk sakārdināja mani ar ēdienu. Tā taču nevar.
Bet, nu, enīvej, laikam man šovakar vairs nav, ko teikt, nu vismaz slinkums. Būs jāpievienojas pārējiem nūģiem un jāiet gulēt. Jā. -_-
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru