Tātad šis ir mans pirmais emuārs pasaulē. Nav ne jausmas kāpēc es izodmāju, ka gribu rakstīt vispār kaut ko, bet nu tā gadās. Un mana iedvesma, kas, manuprāt, man bija (uz diezgan īsu brīdi), nu jau ir zudusi. Jauki. ļoti kaitinoši, ka pasvīrojas te tie vārdi, visu laiku liekas, ka nepareizi, bet nav. Un tagad, droši vien, ir pilns ar nepareizi uzrakstītiem vārdiem.
Ak Dievs, jo ilgāk sēžu un neko nerakstu, jo mazāk gribas kaut ko rakstīt. Labāk jāiečeko, ko te vispār var izdarīt un tā.
Kā nekā, pirmie kucēni jāslīcina. Un tas ir domāts, kā aforisms, nevis mudinājums nogalināt dzīvniekus. Man nav nekas pret dzīvniekiem, īpaši pret kucēniem.
Tas tā...skaidrībai.
(=
1 komentārs:
tas, par Siveenu, ir no Vinnni Puuka? :o
Ierakstīt komentāru