2010. gada 31. jūlijs

Kas mani nomāc.

Kas mani nomāc? Es gribu redzēt sava mīļākā aktiera jauno veikumu- Inception, kas solās būt laba, kā visas citas viņa filmas. Gribas redzēt tik ļoti ļoti. Protams, mūsu kino teātrī to rādīs kaut kad pēc mēneša. Nu, nekas cits neatliek, kā pielūgt interneta varenību.
Un vēl. Atkal atsāku klausīties King Charles- Love lust, kas forša dziesma. Un vēl nevaru dabūt to mp3 formātā. Arī tas mani nomāc.
Ja tev ir tā dziesma, tad iedod man arī. Un es tev iemācīšu nesen izdomāto kāršu spēli.

2010. gada 22. jūlijs

Irsis.

Manā istabā pirms aptuveni 10min ielidoja milzīgs irsis. Tas jau nekas, ka es tieši gribēju iet gulēt, nē. Un viņam pietika nekaunības mani sabiedēt un ielidot pavisam istabā un lidot ap mani. Tad viņš nosēdās uz lampas, tikmēr attaisīju logu galīgi vaļa, izslēdzu uguni, pabakstīju irsi, lai tas sāktu lidot un iemuku lielajā istabā. Es tur atrodos vēl tagad, lai arī logu aiztaisīju. Irsi it kā nekur nemana un pagaidām nevar sadzirdēt, es ceru, ka tas neslēpjas kaut kur un neuzbruks man. Un miegs man ļoti nāk. Es gribu gulēt. :[
Drošāk veids jau būtu bijis viņu nonāvēt, bet man bija žēl.
Laikam jāiet skatīties, kāda tad īsti ir šībrīža struktūra.
Turam īkšķus!

2010. gada 18. jūlijs

Tik forši.

Es biju kārtējā riteņizbraucienā un pirmo reizi mūžā redzēju pilnu varavīksni. Tik forši. Es kādas 10 min skatījos uz to. :] awwww. Vienkārši smaids sejā.


nu, bet atkal c'mon.

Tagad ir ilgi gaidītais gāziens. Tieši tad, ka es esmu jau savā pidžamā. C'mon. Nu, neko, mani tas neapturēja, es izskrēju sētā un vnk tāds pērkons un tad sētā palika tik gaišs no superliela zibens spēriena. Un man palika bail, es skrēju koridorā un paslīdēju, gandrīz nokritu. Un tagad man bail no pērkona un zibens, bet šausmīgi gribas ārā. Damn, nu.
Un nesen pa tv rādīju multeni par cāli, kas bija vampīrs.

2010. gada 17. jūlijs

c'mon, c'mon.

Es jau pabeidzu. Izglābu Zantya's karalisti, jā tai ir ģērbonī divi vienradži un nosaukums ir gandrīz tāds pats kā filmā Role models, kur viņi tajā mežā spēlēja, nu, tie kas redzējuši to filmu zinās. Man tā filma patika.
Ir ļoti karsti. Nu, ļoti. Un es aiztaisīju logu, jo sāka zibeņot un es negribu sev istabā lodveida zibeni. Bet pērkons nekāds dižais nav, kā arī lietus tāds galīgi nūģīgs. Un liekas, ka nu jau beidzās. Tagad jāizdomā, ko darīt, jo galīgi garlaicīgi un superkarsti. Un nav nekā tāda, ko gribētos darīt, jo ir tāds nogurums no tā karstuma. Man nepatīk karstums.
ā,jā, es ielādēju kaut kādu holandes talantu šovu or smth, varbūt tas būs jāpaskatās.
Un es laikam nepieminēju, ka Aija noveda šodien savu radinieci slimnīcā līdz asarām. Tā kā, ja jums gadās tikt slimnīcā, neaiciniet Aiju ciemos.
Un šitā trakā karstuma dēļ drīz man izbeigsies random bildes un būs jāmeklē jaunas, ftw.



c'mon again.

Ir tik karsti. Nesen lija lietus, it kā lija. Mazliet kaut kas krita no debesīm, bet par lietu to grūti bija nosaukt. Istabā ir nereāli karsts, ārā vēl nereālāk. Super.
Nu, neko, tagad sākšu spēlēt spēli, kur man cerams patiks, jo neliekas, ka šovakar būs tik viegli aizmigt. Un darīt nav ko.


.

c'mon.

Ir tik karsti! Un man nāk miegs, jo Puika visu nakti skraidīja pa māju, jo viņam bija bail no motociklu rūkoņas kempingā, un tas bija tikai iesildīšanās pārtijs, īstais būs šodien. Tātad atkal viņš skraidīs. Oh, c'mon. Kāpēc ir tik karsti?! Es nevaru izturēt. Tā arī savu negaisu es vēl neesmu sagaidījusi. Ir tikai superkarsti.
Bet vismaz arbūzu dabūju.
Un vsp kādu brīdi istabā bija tīri patīkami, bet tagad ir tikpat karsti cik ārā. Kā piemēru varu minēt- manā istabā ir 84 grādi.



2010. gada 16. jūlijs

Ātrs apdeits.

Tātad. Es nepaskatījos, kad un kas notika, kad pēdējo reizi rakstīju. Bet katrā ziņā. Vakar bija sleepover, kas sākumā bija domāts kinovakars. Beigās tā puslīdz noskatījāmies tikai vienu filmu, ko es jau tāpat biju redzējusi. Katrā ziņā bija jauks vakars/nakts/rīts. Bijām aizčāpojušas arī līdz jūrai, kurā ūdens bija tik silts. Jā, pat man likās silts ūdens. Žēl tikai, ka nebija viļņu, bet tāpat jau ņēmāmies pa ūdeni līdz pirksti sakrunkojās. Un gulējām nojumītē, jā. Cik nu gulējām. Un bija burvīgo citātu vakars arī. Un, jā, es biju kaut kad uz pēdējo krēslas daļu, kas bija vissmieklīgākā filma, žēl tikai, ka tā nav īsti domāta, bet man patika, bija briesmīgi un smieklīgi. Un, jā, pirmā rinda bija. Un, jā, blakus sēdēja meitenes, kurām bija krēslas plakāti un dzeramtrauki.
Un šorīt atcerējos, ka Aija mēdz kaut kad bieži lietot vārdus '' tu man izraisi''. Un tā arī viss sākās.
Un loģiski, ka bija liela kāre pēc burgerīša. Hesburger. Na na na.
Un tā kā pa nakti nebija gulēts īpaši, tad kaut kādos 17 es aizmigu. Labi, ka es uzliku modinātāju, jo bija sarunāts ar es braucu pāri tiltam, kas sastāv no kartona un ēdu konfektes, ko grūti attaisīt braucot ar riteni, Sarmu ar riteņiem braukt. Pa ceļam bija daudz lēnu mašīnu, kas vienkārši izraisīja. Un bija liela iespējamība, ka mēs abas braucot mierīgi aizmiegam. Un bija fail, kad iebraucām diezgan foršā celiņā, kas nebija pabeigts, kā izrādījās. Bet mēs novērtējām, ka būs labs. Un tur forši būs tāds tramplīns bānītim. Nu, jācer, ka viņi nedomās pārtaisīt un reāli uzlikt sliedes vai nolīdzināt kalnu or smth.
Un īstenībā es nezinu, kāpēc es vēl neesmu aizgājusi gulēt.
Un kaut kad noskatījos The Elephant man, kas man ļoti patika. Atšķirībā no viņa iepriekšējās filmas.
Un šis murkšķis ir tik piemīlīgs, es varu derēt, ka viņam arī garšotu hesburgers.





Un šodien pēc ilgiem laikiem manā istabā ir mazāk par 80 fārenheita grādiem. Nu, vismaz patīkamāk, lai arī nevarētu teikt, ka nav silti. Vakar ārā guļot bija patīkami, ka pēc ilga laika nebija superkarsti, lai gan ļoti ātri nācās līst ārā no guļammaisa.

2010. gada 12. jūlijs

Te nebūs nekā par karstumu. part 2

Ir tikai tik pulkstenis. Es piecēlos vēl ātrāk. Priekš manis tas ir agri, jā. Īpaši jau vasarā. Katrā ziņā miegs man nāk kā elle, bet manā istabā vienkārši ir tik karsti, ka nav ko elpot. C'mon, es gribu gulēt. Bet visur ir tik karsti. Ārā ēnā jau ir 27 grādi.

Atkal kaut kas random.


Te nebūs nekā par karstumu.

Es meloju. Šis būs "es ienīstu karstumu un gribu par to sūdzēties un nīdēt" ieraksts. Ir tik ļoti karsti. Man nepatīk karstums. Ir grūti aizmigt, ja ir karsti. Kad beidzot būs lietus, labi, man patīk laistīt dārzu, bet nu c'mon. Lietus ir tik foršs, un pērkona negaiss būtu vēl jaukāks.
Šodien manā jaukajā nākotnes pilsētā pazuda elektrība, tieši pasaules čempionāta futbolā fināla spēles vidū. Pirms vēl pāris dienām uz veselu dienu biju pazudis internets visā pilsētā. Tas laikam tāds mājiens par mūsu spožo nākotni.
Vēl pieminēšanas vērts fakts, kaut kad jūrmalā atradu 2 fosilijas un lielu šūnakmeni. Jā, man tas liekas interesanti.
Un filma pils pagalmā nemaz nebija tik traka, tīri forša, cik nu daudz mums tur parādīja. Viens citāts man palika atmiņā, kur vīri runāja kaut ko par ārzemju rakstniekiem un viens minot Kafku teica- viņam ir tādi zemteksti, ka tekstus nemaz nevajag. Sasmējos bišk. Un pils pagalmā bija aizdomīgi daudz bezdelīgu. Un neviena no tām nelaidās zemi, man par prieku.
Un, jā, karsti, karsti, karsti.
Karstums vainīgs.



2010. gada 10. jūlijs

cat face.

Kā jau mēs zinām, man nepatīk karstums, cilvēki, agra celšanās un vēl 123462t34928 lietu.
Un es tiešām nezinu kāpēc es biju ar Sarmu uz promenādi. Nu, it kā ir zvejnieksvētki šodien. Un tur bija superpilns ar cilvēkiem, man bija jāceļas agri, lai arī miegs nāca kā elle un bija tik karsti, ka gribējās nošauties jau pirmajās 5 min. Es nezinu, vai tas liecina par mazohisma pazīmēm, bet par sarmu, kā sadisti noteikti. Viņa man vēl lika izstaigāt visu, visu, visu gadatirgu, nu visu! c'mon.
Tagad es sēžu iekšā, kur nav tik traki karsts, un man nāk miegs. Mēģināšu atpūsties no cilvēkiem un morāli sagatavoties, lai vakarā varētu aiziet uz pili, kur rādīs kaut kādu vecu latviešu filmu, kas galīgi neliekas, ka būs forša. Bet gan jau, ja jau es izturēju visu Eraserhead, tad es varu izturēt jebko.
Bet kā dienas plusu varu minēt bezmaksas cepumus un avīzi. Visiem patīk free stuff. Un diezgan daudz cat face notikumu.




2010. gada 7. jūlijs

Un tagad.

Man īstenībā nav iedvesma kaut ko rakstīt, vismaz neko interesantu. Un tagad jūs domāja- ha, kad tad te ir bijis kaut kas interesants. Un es teikšu tikai to, ka es gaidu pērkona negaisu. Ilgi jau gaidu, bet kā nav tā nav. Un tagad jūs domājat- kāds tam bija sakars ar šito. Bet sakara nav, jo es joprojām gaidu pērkonu un lietusgāzi, kam sen jau bija jābūt. Un debesis pamazām iekārtojas negaisam vajadzīgā stāvoklī, bet sazin kas mūs gaida tuvākajā laikā, vismaz šajā apvidū. Bet es zinu, ko es gribu. Un tagad jūs domājat- mēs arī zinām, pērkonu taču. Bet es saku, ka gribu arbūzu un lai Stīvs Karels nepamet ofisu. Un atkal wtf? Vispār man gribējās tikai parakstīt kaut ko uz klavitūras, kaut ko kas garāks par - cik tev cukuru vajag tējai? Un pēc tā varat spriest, ka bija Līva ciemā. Nu, labi varbūt visi to nevarētu saprast, bet pēc tā, ka man gandrīz sākās cukura deficīts gan.
Un tagad jāuztaisa saldējuma kokteilis un jāiet izcīnīt tv, lai redzētu vācijas sagrāvi. Un šoreiz es metos uz vienas rokas ar slaveno astoņkājpareģi. Bet ja mana cīņa par tv izrādīsies veltīga un nenesīs augļus, nu tāpēc jau man vēl ir palikušas dažas bīstamo mājsaimnieču sērijas, kas jānoskatās. Un kāds mani varētu izārstēt no seriālu atkarības.