2010. gada 12. jūlijs

Te nebūs nekā par karstumu.

Es meloju. Šis būs "es ienīstu karstumu un gribu par to sūdzēties un nīdēt" ieraksts. Ir tik ļoti karsti. Man nepatīk karstums. Ir grūti aizmigt, ja ir karsti. Kad beidzot būs lietus, labi, man patīk laistīt dārzu, bet nu c'mon. Lietus ir tik foršs, un pērkona negaiss būtu vēl jaukāks.
Šodien manā jaukajā nākotnes pilsētā pazuda elektrība, tieši pasaules čempionāta futbolā fināla spēles vidū. Pirms vēl pāris dienām uz veselu dienu biju pazudis internets visā pilsētā. Tas laikam tāds mājiens par mūsu spožo nākotni.
Vēl pieminēšanas vērts fakts, kaut kad jūrmalā atradu 2 fosilijas un lielu šūnakmeni. Jā, man tas liekas interesanti.
Un filma pils pagalmā nemaz nebija tik traka, tīri forša, cik nu daudz mums tur parādīja. Viens citāts man palika atmiņā, kur vīri runāja kaut ko par ārzemju rakstniekiem un viens minot Kafku teica- viņam ir tādi zemteksti, ka tekstus nemaz nevajag. Sasmējos bišk. Un pils pagalmā bija aizdomīgi daudz bezdelīgu. Un neviena no tām nelaidās zemi, man par prieku.
Un, jā, karsti, karsti, karsti.
Karstums vainīgs.



Nav komentāru: