Un tagad jāuztaisa saldējuma kokteilis un jāiet izcīnīt tv, lai redzētu vācijas sagrāvi. Un šoreiz es metos uz vienas rokas ar slaveno astoņkājpareģi. Bet ja mana cīņa par tv izrādīsies veltīga un nenesīs augļus, nu tāpēc jau man vēl ir palikušas dažas bīstamo mājsaimnieču sērijas, kas jānoskatās. Un kāds mani varētu izārstēt no seriālu atkarības.
2010. gada 7. jūlijs
Un tagad.
Man īstenībā nav iedvesma kaut ko rakstīt, vismaz neko interesantu. Un tagad jūs domāja- ha, kad tad te ir bijis kaut kas interesants. Un es teikšu tikai to, ka es gaidu pērkona negaisu. Ilgi jau gaidu, bet kā nav tā nav. Un tagad jūs domājat- kāds tam bija sakars ar šito. Bet sakara nav, jo es joprojām gaidu pērkonu un lietusgāzi, kam sen jau bija jābūt. Un debesis pamazām iekārtojas negaisam vajadzīgā stāvoklī, bet sazin kas mūs gaida tuvākajā laikā, vismaz šajā apvidū. Bet es zinu, ko es gribu. Un tagad jūs domājat- mēs arī zinām, pērkonu taču. Bet es saku, ka gribu arbūzu un lai Stīvs Karels nepamet ofisu. Un atkal wtf? Vispār man gribējās tikai parakstīt kaut ko uz klavitūras, kaut ko kas garāks par - cik tev cukuru vajag tējai? Un pēc tā varat spriest, ka bija Līva ciemā. Nu, labi varbūt visi to nevarētu saprast, bet pēc tā, ka man gandrīz sākās cukura deficīts gan.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru