2011. gada 23. augusts

Bija tā.

Kārtējo reizi man ir slinkums rakstīt kaut ko.
Svētdien biju sēņot. Sēņotāji, sēņotāji, rītos ilgi neguliet.. Tā arī notika. Cēlos mazliet pēc astoņiem, lai gan aizgāju salīdzinoši vēlu gulēt, jo bija jāskatās visas iespējamās jaunās The Challenge epizodes [tagad man ir atkarība]. Par sēnēm. Es pat neatceros, kad pēdējo reizi es biju sēņot. Bet mežā forši. Sarma arī bija līdzi. Mežā visi sadalījāmies, katrs devās savā virzienā. Eju, eju, atrodu vienu gaileni, otru...un nekā. Pēc kāda laika, opā, pāris gailenes, bet, opā, nazis nav. Pirmajās minūtēs jau paspēju pazaudēt savu nazi. Es kā jau lemtenim ticīgs cilvēks, mēģinu iet un meklēt savu nazi, lai gan tas liekas diezgan brutāli, jo negāju jau pa taciņu un viss ir ar mētrām noaudzis and stuff. Eju turp, eju atkal atpakaļ, te no kalna skatos, jā, spīd kaut kas nazim līdzīgs. Hell yeah, atrodu nazi. Ir pagājušas vismaz 40min, esmu atradusi divas gailenītes, pazaudējusi un atradusi nazi. Manā redzeslaukā vairs nav neviens no savējiem, ieraugu dzeni. Esmu jau atmetusi ar roku atrast sēnes, tāpēc mēģinu piezagties dzenim, tas lidinās pa kokiem, es skrienu pakaļ. Esmu aizkūlusies sazin kur, bet katrā ziņā tur ir liels kalns un nogāzē spīd gailenes. Un ne vienkārši pāris gailenes, bet freakin' daudz gaileņu, vesela kaudze ar gailenēm. Tā nu es vienā vietā pielasu gandrīz visu spaini. Well, that was easy. Tā pastaigāju pa mežu, kur neviens nebija bijis, jo bija pilns ar sēnēm, es gan vācu tikai gailenes un baravikas, jo man ar savu ocd visas pārējās liekas indīgas. Samērā droši var justies mežā, ja tev ir rokā nazis, lai arī nezini uz kuru pusi iet. Vienu brīdi bija tā, ka tu pietupies pēc sēnes, piecelies un tad- no kuras puses es atnācu? Bet samērā veiksmīgi atradu ceļu atpakaļ pie mašīnas. Atpakaļceļā vēl pamanījos gandrīz pakrist aiz vienīgās, ne tārpu saēstās baravikas. Visā visumā- pozitīvi!
Tagad šīs dienas es guļu 12h un skatos The Challenge.
Pagājušajā naktī sapņoju, ka kopā ar gangy braucām ar riteņiem pa pļavu, kur bija gara zāle, bet tajā zālē gulēja govis. Un mēs braucām ar riteņiem pāri tām govīm, kas trāpījās pa ceļam. Tas bija pieminēšanas vērts. Vispār ļoti daudz sapņu vienā naktī.
Out.

Nav komentāru: