Oi.

Te tik sen nekas nav rakstīts. Un man arī slinkums tagad to darīt, bet, zinot cik man slikta atmiņa, būs kaut kas jāsaraksta.
Tātad. īsumā.
7.-10. datumam biju Mazirbē. Kur dzīvojos kopā ar Anci. Pirmajā vakarā bija vēl daži viesi sabraukuši un tā. Otrā dienā Ance atrada manas bikses kokā, kas bija izkritušas atgriežoties no nakts peldes, ja to tā var nosaukt. Nē, nē, es drīzāk teiktu- plunčāšanās. Jā. Vēl man neļāva gulēt un ap četriem naktī, kad es jau smuki savā pidžamā, lika zoli spēlēt. Nākošajā dienā jūrmalā nosalām un tad arī tas bipolar laiks sākās, kas vēl tgd turpinās. Pārējās dienas, kad ar Anci bijām divatā, skatījāmies filmas [bija arī viena filma on loop] un ēdām junk food, kā arī samērā labu real food. Ance paspēja arī sagriezties uz cepamās lāpstiņas. Tā gadās...dažiem. Paspēlējām arī istabā badmintonu, kas sanāca labāk nekā cerēts. Un tad katru reizi, kad bija pērkons, es ietinusies segā metos Ances istabā. Un tur bija tāds pērkons! Ja tas būtu bijis naktī, mani jau sen būtu ķērusi trieka. Un veikals tur bija super tuvu. Un tur bija garšīgais šokolādes saldējums un koržiki. Vēl mēs vācām sienu! Jā, that happened. Un kaimiņos bija taksīši, kas nāca palīgā. Vispār viens nāca palīgā, otrs rēja virsū. Bet tas mazais cīsiņsuns bija tāds mīlīgais, viņš leca grābekļos un kinda nesa kociņu.[Anety man liek lasīt kaut ko par E.I.S., izsita no līdzsvara [Un runājot par līdzsvaru, es vakar Sarmai pielipināju to Tranzīta dziesmu.]].
Viss, vairs neko neatceros.
Ā, jā, vakar bija gaidītais zvaigžņu lietus. Tas pilnmēness bija tik spožs, ka neko nevarēja redzēt. Tikai nosalām. Un redzējām daudz lidmašīnu. Un vai es jau minēju, ka nosalām?
Tūlīt būšu sadzinusi Breaking Bad, vēl palikušas divas sērijas, ko šovakar domāju noskatīties, nē, vienu. Otra, lai rīt brokastīs. Nav galīgi filmu noskaņojuma, vai arī filmas, ko gribētos skatīties.
Out.