Keywords

Brokastis.
Pusdienas.
Autobuss.
Grāmata.
Mūzika.
Sirsniņčipši.
Hesītis.
Slapjš sniegs.
Burti.
Podcasts.
Svece.

Autobusā pierakstīju podcastam tēmas par ko parunāt. Oh, yeah. Is it really happening? Is this a joke? What is this? Dzīves mazie noslēpumiņi. Patiesība ir tur ārā, bērniņi! Vienīgi ārā snieg slapjš sniegs.

Aaaand Tino is home.

No means yes in grasshopper language.

Ome ciemos bija. Kārtējais jaunums, izrādās manai omei nepatīk ķenguri, ar savām lielajām kājām un mazajām roķelēm, kas neriktīgi lēkā apkārt. Es jau iebildu, ka tad jau žirafēm arī varētu piesiet, ka viņām neriktīgi gari kakli un tā, bet izrādās, ka tikai ķenguri viņai uz nerviem krīt. Tā kā pārējie dzīvnieki var uzelpot.

Ārā joprojām superpretīgs laiks.

"Kaut kā jau nomudžinātu, bet lai ēstu - nē." runa par sklandraušiem.

Svetofors, vārds, ko bieži negadās tagad dzirdēt.

Un Noels joprojām priecē sirdi!

Šis video [ap 2:10] man atgādināja, ka Sarma man kaut kad piesējās, ka es esmu vienīgais cilvēks, kas tā iet, bet tagad ar vecumu viņai arī tā iepaticies staigāt.

Hella cool

Noskatījos vēlreiz Whiplash, šoreiz krieviski un ar vecākiem. Būtībā piespiedu skatīties, tik skeptiski noskaņoti cilvēki, geez. Beigās jau likās, ka man izdevies uz pareizā ceļa uzvest, bet tētis pamanījās tieši pirms happy endings part pateikt - "un kur tad happy American endings?". Un tad arī sekoja tas f-ing happy endings. Damn it!
Šodien Ventspils. Visu dienu. Tātad no mājām neizgāju. Nē, laikam sētā biju. Ar Brendu paspēlējos un mēģināju ar kaimiņu suni parunāt, bet tad Resnais suns visu izjauca. Anyhow, pirmā rīta stunda pagāja, kamēr pabaroju Čumīti, suņus, padzirdīju visus, nomainīju ūdeņus, izlaidu suņus 16 reizes iekšā un ārā, iekurināju krāsni un tā. Vispār nebija slikti. Jāpierod jau pie vecumdienām.
Noskatījos visus savus seriāliņu un pieķēru arī jaunos x-failus. Pirmo sēriju tikai, bet man patika. Džefs no Community iefiltrējies bija, man patika tas, kas viņam bija sakāms. Paskatīšos vēl.
Labi, jau 22, sen jau jāguļ. Tomēr agri cēlos.
Ā, jā, vēl gribēju teikt, ka ārā slikts laiks.

Hella cool. We need to bring it back. #trendsetter

Nooooo pt.2

Labs rīts!
Jā, aizbraucu uz Ventspili un 22 jau aizgāju gulēt. So that's about it.

Bet vismaz var jauki sākt dienu 8os.
Vakar nekas interesants nenotika.  Vispār vakardiena miglā tīta.
Hi ho.

I dreamed a dream in time gone by. When hope was high and life worth living.

Pēc ilgiem laikiem atcerējos kaut daļiņu no sapņotā. Tāpēc arī te uzrakstīšu, jo kas gan vairāk patīk cilvēkiem, kā klausīties svešu cilvēku sapņus. Īpaši, ja sapnis nav par viņiem. Taču šis sapnis ir par tevi! Ja tu esi Aivars Lembergs, vai viņa milzīgā hūte. Vispār jau es daudz neatceros, bet tomēr vairāk nekā pēdējā laikā. Tātad, es Ventspilī iekāpju mikriņā [I know, kā es jau tad nesapratu, ka tas ir sapnis], pēc manis iekāpj Aivars. Viņam milzīga melna hūte, brīnums, ka viņš ietilpinājās tajā mazajā busiņā. Anyhow, viņš man izmaksā biļeti. Un tad atvainojās vienam citam kungam par kaut ko, ko viņš nevarējis izdarīt, jo apsargi traucējuši. Šoreiz gan atļāvuši viņam vienam tālo ceļu mērot. Brīnumi!
Tas arī viss.

Kas jauns? Liena bija slima un atteicās dzert zāles. Es neatceros, vai to jau rakstīju, bet bija tā. Viņa teica un es citēju - "es dzeršu zāles, kad man būs 40". Tagad slima ir Tīna. Ož pēc gripas. Vispār jau ož pēc āboliem un kanēļa, jo man istabā svecīte deg. Es teicu, ka biju candle shopping? Un jaunu augu arī nopirku. Kā jau pats čaklumiņš, uzreiz pārstādīju jaunā podiņā. Speciāli noliku maliņā zīmīti, kur bija auga nosaukums, lai pēc tam varētu izpētīt, kā labāk darīt. Protams, ka pirmā lieta bija - izmest to zīmīti nafig ārā un tad atcerēties par to, kad miskaste jau bija iznesta. Classic.

Tīna atrada diktafonam līdzīgu priekšmetu. Ja tā labi padomā, tas varēja arī būt diktafons, vai kaut kas tāds. Lai iedarbinātu vajag 3 A A A baterijas, protams, ka aizmirsu nopirkt. Ko es ar to visu gribu teikt? 1. es neko neatceros. 2. mūsu podcasts tagad ir tikai laika un alkohola daudzuma asinīs jautājums.

A A A

F this.

 I'm going to sleep.

The Revenant

 

Oooh yeeah. 

It's good. 

Vēl tagad filmas noskaņa jūtama. Sen tā nav bijis. Beautiful.

...drops the mic.

The Stanford Prison Experiment

Tā kā nekas aizraujošs šodien nenotika, būs kind of movie review. Un, nē, nebūs nekāds Letterbox! Screw you!

Tātad nosaukums jau mums ir virsrakstā. Beigsim kliegt, ka tas ir kārtējais remake un cik tad var par šo tēmu filmas, bet te jaunie aktieri, so sssshhhh. Ezra bija galvenais iemesls, kāpēc skatījos. Bija ok, beigās gan nesapratu, pašās pašās beigās, what the hell happened ar to viņa tēlu. Overacting much?! Kaut kāds no zila gaisa jauns akcents un vispār izskatījās, ka abi čaļi, kas tajā epizodē bija, vienkārši sasmejās un tas no kaut kāda gag reel. Nu, jā, to es tā nesapratu.
Pēc tam palasot par to pašu reālo eksperimentu, nu, amerikāņi tiešām tādi vārgi. Filma arī.
Pietrūka ļoti daudz kā, to, ka cilvēki ir briesmīgi mēs jau tāpat zinām. Pirmo stundu vēl bija kaut cik interesanti, pēc tam jau meh. Un arī jau apnika rakstīt. Vai vērts skatīties? No. Nē, vispār, ir gan, lai pēc tam varētu padiskutēt, jo man ir ko teikt, bet es bez spoileriem nevaru.


Ok, jāiet uzēst kafija un jāpaliek melnie puzles gabaliņi.

Kick back with a puzzle

Es jau biju aizmirsusi, cik forši ir likt puzli.
That's right, pa dienu ejam pirkt istabas augus un sveces, bet vakarā ēdam vīnogas un liekam puzli. That's what I call a fun day. And that's why people don't invite me to parties.

Bijām ar Lienu šopingā, kas ilga šķietami forever. Bet laikam tikai kādas 3-4h. Sniga sniegs, 7. tramvajā man 2 reizes pārbaudīja e-talonu. Dubults neplīst. Liena nopirka 2 spilvenus. Tas tā, lai katram zābaku pārim būtu savs spilventiņš un jaciņai arī.

Labi, nav ko te kavēties, jāiet skatīties CS sacensības. Ha, jā, kā tad. No no, jāiet likt puzli! Oh, yeah, babiiiiiies!

Foodies anonymous

Pēdējais eksāmens nolikts! Ko nu?
Šodien vairs nav laika neko ierakstīt, tūlīt jau būs pusnakts.
Everesta virtuvē kārtējās filozofiskās sarunas par ēdienu, cilvēku ēšanu, sevis ēšanu, dzīvokļa biedru ēšanu un tādā garā. Diversity. Gandrīz kā Oskaros. Bet nopietni, don't ruin this for Leo. Don't steal his thunder! It's his year!



-----------------------------------------------------------------------------
-Tā varētu būt sanācis, ka Jūs neesat bijusi uz nevienu semināru?
-Jā, tā varētu būt sanācis [tāpēc nav ko seminārus likt manā Dzimšanas dienā un Star Wars pirmizrādē].

Kāpēc kukurūza nav apēsta?

Šodien zoodārzā 5 min meklējām hameleonu, ilgi nevarējām atrast, labi savu darbiņu paveicis, beigās tomēr atradām. Vēl pēc tam sapratām, ka hameleons tomēr ir blakus būrītī. Bet kas meklē, tas atrod.
Vēl bija apmeklētāji, kas mums sekoja, jo mēs laikam izskatījāmies pēc cilvēkiem, kas zina, kur jāiet. Vismaz izskatāmies zinoši. Tas arī labi. Stāsts ne par to gluži, bet bija tur bērns mazs un tēvs, kurš visu laiku stāstījām pilnīgi nepareizu informāciju par visiem dzīvniekiem, kā arī māte, kas ik pa laikam uz tēva pusi raidīja ne īpaši draudzīgus acu skatienus. Vismaz mums smieklīgi. Sīcis jau tāpat neatcerēsies, kā bebrs no nīlzirga atšķiras, vai maza govs no kazas.
Bet tā jau auksti. Un tad var ieiet dažādās mājiņās, lai sasildītos un kādu zvēru redzētu. Visādas smaržas. Arī ugunskurs bija. Gandrīz pilnmēness piedeva jauku noskaņu, īpaši pie pūcēm un ūpjiem. Bet tā āra krātiņos bija maz zvēru un daudz aukstuma. Beigās jau gandrīz netikām ārā, jo izeja bija slēgta. Zīmi jau grūti uzlikt, lai saprastu, kur iet.
Pēc 2h pastaigas diezgan nogurumiņš. Rīt pēdējais eksāmeniņš, ooooh yeeeeeah!
Bija kopīga vakariņu ēšana. Un bija 50 olas. Ne vakariņās, bet ledusskapī. Bet bija iemesls ēšanai. Izskatās, ka Lieldienas te tiks pamatīgi svinētas.
Goodnight! Es gribu gulēt kā smilšu peles, kas pārņems pasauli.

Un kā jau var būt 23? Pa nakti pamodos. Likās, ka kādas 3h vēl varēs pačučēt, bet nē, bija veselas 3 minūtes. Nav gluži tas pats. Kā tas laiks strādā?

The way we were

Es tagad pozēju Lienas bildei, ja viņa būs ātra, maybe ielikšu šeit.

Beidzot trešdiena.

Un Liena bija ātra.

Crispy almonds - the best thing since sliced bread.

Man jau slinkums kaut ko rakstīt, bet programmēt es nemāku, tāpēc kaut kas jau ar to datoru klēpī ir jādara. Dalī arī nav jāanalizē. Vai nav jauki, ka mēs tā drīkstam analizēt kādu? Viens cilvēciņš uzvelk četras svītriņas, bet mēs uzrakstām 40 lapiņas un bakalaurs kabatā. Bet, nē, man ir vēl ko teikt, ok, 40 more pages un maģistrs jau ir klāt. Bet es varu vēl un vēl, doktors?! Ko tagad? Es vairs neko nesaprotu, reālā dzīve?! How to function?! What is this?! Lūdzu, izanalizējiet mani! Un ja labi izdosies, dabūsiet vismaz kaut kādu grādu! Nu, tad par tiem grādīgajiem! Priekā!

Don't ruin this for Leo!

Šodien uztaisīju sautējumu. Tas tā, lai paturpinātu naratīvu.
Sēžam virtuvē un tajā pašā laikā, katra savā pasaulītē, bet tajā pašā laikā arī nē. Žēl, ka vēl nav trešdiena. Ja kāds vēlas sponsorēt mūsu Everest roomies vlogu, lūdzu, uzdāviniet mums videokameru, vai operatoru. Ok, derēs arī 3pod. Nekādus action mēs netaisām. Ja neskaita blowing your freakin' mind, son!

Not today!

Līvas mystery cookies. Acīmredzot tie ir bērnības cepumi. Nu, nezinu gan. Mēs jau tā kā bērnību pavadījām kopā, prasīju, kāpēc tad nepacienāja. Izrādās vēl senākā bērnībā. Cūkausis.

Nopirku jaunu spilvenu un zilo pildspalvu, kas izrādījās melna. Filozofiskajā virtuvē atkal atsākās ierastās sarunas. Politkorektajā virtuvē joprojām valda klusums. Es atkal ēdu to, ko gribu. Liena vēl cīnās. Tīna nemāk attaisīt kafiju. Lietas notiek.

Kaut kad jāuztaisa sautējums.

Nonononoononno

Es aizmācījos.

last minute

how ironic

Leduspuķes 15. trolejbusa logā

Man vairs nav spēka šodien neko izdarīt. Vai parakstīt. Jāpataupa rītdienai un svētdienai. Oh, fun times!
Es vakar paspēlējos ar sērkociņiem un iegriezu pirkstā. Ne ar sērkociņu. Un šodien tas acs sarkanums izdomāja pārplīst un būt rēta. So that's fun.

Apgrieztā proporcionalitāte

Rit 57. diena kopš neesmu normāli ēdusi.
Vai, atvainojos, izrādās tikai 4. Only feels like forever.
Tik daudz jādara skoliņai un tik maz food. Hint the title.
Man nav spēka pabakstīt tastatūru, ak, šī nežēlīgā pasaule!
Bet tas nekas, rīt man brokastīs ir vesels bumbiers un tējkarote linsēklas.

Un tas sarkanums, kas jau pirms nedēļas uzradās pie kreisās acs, tā arī neiet prom. Man jau bail kaut ko likt virsū, ka tik vēsture neatkārtojas. Tā tas sarkanums tur dzīvo, ņirgājas par mani un sūrst.
The end.
Take the hint, sarkanum, take the hint.

3. diena

Šodien jauki putināja.

Puteņa dēļ gadījās iemukt filozofiskā tramvaja pieturā. Tika apspriestas tādas tēmas, kā - kas ir draugs, ne gluži vai to var kaut kur nopirkt un vai tas ir mājas augs, bet tālu nebija. Arī par horoskopiem uzzināju vairāk nekā būtu gribējusi. Kāpēc neliku austiņas un mūziku neklausījos? Citējot filozofiskās pieturas iemītniekus - "Principa pēc, bļeģ!" Tramvajs arī, gluži kā zinādams, nebrauca un nebrauca. Bet 3 ugunsdzēsēju mašīnas gan aiztraucās garām.

Pabeidzu savu 3. referātiņu un ir arī 3. veselīgās nedēļas diena. Atkal viss pa 3! Redz, vairs jau nav veselīgais dzīvesveids, vai jaunā dzīvē. Pasaule rādās daudz reālākās krāsās, īpaši, ja brokastīs ēstas bļodiņā iemīcītas skumjas.

We dance alone. That's why we only play electronic music.

Noskatījos The Lobster. Tīri tā neko. Es pat teiktu, ka man patika. Un tā es arī teikšu - man patika.

2.diena tūlīt būs galā, parasti brokastis gaidu ar prieku, rīt ar auzu pārslu biezputru. Auzu pārslu biezputra ir antonīms priekam, jā. I did not make that up.

Šodien atkal bija jāmācās. Bet sesija pēdējā.
Kas vēl?
Devāmies ar Lienu uz veikalu, ārā baigais šļūdonis. Knapi uzkāpām atpkaļ Everestā. Atkal brīvprātīgi dzēru tēju. Izsalkuma vājprāts.

Pareizi, vakar skatījāmies Golden Globes. Ko man vispār vēl piebilst? Leo uzvarēja un viņa filma arī. Būtu jau labi, ja to filmu kino nesāktu rādīt tikai 22. janvārī! C'mon! Tā jau Tarantino bija ilgi jāgaida, bet šis ir vienkārši neciešami. Es to uztveru, kā personīgu apvainojumu.
Ricky Gervais bija prieks redzēt, bet sākuma monologs lika vilties.
Un kāpēc viss, kas nav non stop cry fest tiek uzskatīts par komēdiju? How is this a thing now?

No mood

So no food is no mood?

Šodien mēģinu neinternetoties, lai nesabojātu Golden Globe awards skatīšanos. Tāpēc nezinu, kas notiek pasaulē.

Taču manā pasaulē šodien pirmā diena jaunās dzīves sākumam. Vēl jau vakariņas priekšā, bet jau liekas, ka par maz. Rītdiena vēl švakākās krāsās. Bet tā jau vakar saēdāmies par daudz, tāpēc šodienai vajadzētu būt piece of cake.  Oh, cake! Damn it.

Šodien arī nekā vairāk nebūs.
Jāgaida Liena, lai var skatīties Golden Globes! Woop woop!
Un jāiet vakariņas izmocīt. Tīno atnāca mājās, varbūt uzzināšu, kas notiek ārpus Everesta sienām.  

Histories of things to come

Lazy Sunday atkal pienākusi un jau gandrīz prom. Šodien pildītas omletes brokastīs un viskijs ar svaigi ceptu maizi vakariņās. Nav slikti.
Liena šodien mans kompanjons. Un arī visu nākošo nedēļu. Misery loves company indeed.
Šodienas galvenais pienākums bija izēst visu ledusskapi. Nu, gandrīz jau izdevās. Lai nu ko, bet ēst mēs mākam.
Vēl mēģināju pamācīties, Tīnas iedvesmota. Arī to mēs mēģinājām kopā. Negribas atkārtoties, bet misery tiešām tiešām tiešām loves company. Lai gan visai drīz Tīno mani pameta uz 20min, kas izrādās ir viss atlikušais vakars.
Labi, viss, it's lazy Sunday, ko tu no manis gribi!?

It's all about the numbers

Šodien sestdiena, bet liekas, ka darba diena. Tā ir, kad lekcijas notiek darba vietā. Anyhow, pēc lekcijām paliku rakstīt to referātu, ko jau nedēļu rakstu. Nē, tas nav 50 lpp referāts. Bet galīgi nevar izmocīt. Arī šodien neizdevās, lai gan es biju viena pati kabinetā pāris stundas. Bet man tik viegli novērst uzmanī

Anyhow, pēc referāta ar Tīno bijām kino. Braši iesēdāmies neīstajās vietās, jo Tīno nav vēl iemācījusies cipariņus. Anyhow, kā jau īsti džentlmeņi, īsto vietu saimnieki palūdza mūs pārsēsties vienu rindu uz priekšu. Tā mēs, kas bija jau jauki iekārtojušās, ar visām mantām, pāremigrējām uz citu rindu. Who said that chivalry was dead? Bet, ok, it's all about the numbers!

Un kā filma? Nevar jau teikt, Liena vēl nav redzējusi. Bet no spoilers. Classic Tarantino. 

Vakariņās bija burvīgi kartupelīši un vēl burvīgāka vistas mērcīte, kā arī pavisam burvīga Friends sērija. Tīno uzminēja tieši Unagi sēriju, ja tas nepierāda, ka unagi is real, tad es nezinu, kas varētu.

Liena atnāca un sarāja mūs, ka durvis nebijām atkal aizslēgušas. Tā gadās aizvien biežāk. Man, kā cilvēkam, kas dzīvo vistuvāk ārdurvīm un ir visbailīgākā, ai, aizmirsu jau, ko es ar to visu gribēju teikt. Bet, long story short - not cool.

Liena atveda veselu kaudzi ar random sheesh. Mēs jau domājām, ka pārsteigsim viņu ar vegan, gluten free lental chips un raw foodism friendly tomātu čipšiem, bet kļūdījāmies. Ne visi var atnākt mājās un no maisiņa izvilkt dīvainas japāņu vates gabalus, nazi, tītara gaļu un 3 dēlīšus. 3! It's all about the numbers! Bija arī 3 mandarīni! 3! Un no sacensībām viņa nāca. Badmintona sacensībām. Vismaz tā viņa mums teica, tagad jāsāk domāt.
Nāh, kāpēc domāt, ja var nedomāt. Let's do that!

Chardee MacDennis 2: Electric Boogaloo

Ļoti labs It's always sunny in Philadelphia jaunās sezonas sākums.

Biju skoliņā, ārā auksts, 15. trolejbuss joprojām kā jau 15. trolejbuss.

Liena sapirkās way too much food. Labi, ka mums drīz veselīgais dzīves veids.


Sēžu Everesta virtuvē, jo manā istabā auksts. Autentiska Everesta pieredze.
Seriāliņi sāk atgriezties, bet tāpat arī skoliņai referātiņi jāraksta un eksāmeniņi jākārto, kā arī izrādās, ka maģistriņš pats nerakstīsies.

Monkey see, monkey do, monkey pee all over you

Tā vietā, lai rakstītu referātu, vai mācītos rītdienas kontroldarbam, mēs ar Tīnu izdomājām sajukt prātā. Arī tā var. Un Lienu arī mazliet pieķērām līdzi.

5 reizes metu papīrīti Lienas tējā, netrāpīju. Metu arī meloni uz sarkanā pufa, trāpīju. Tīna arī. Tad Liena mūs izdzina no savas istabas. We're children... of the world.

Un labā pastēte mums ir.

Pastēte, vista, ola un viskijs

Es domāju, ka nosaukums jau izsaka vairāk nekā 1000 vārdi. Nē, tas bija Raffaello... Joks priekš vecu reklāmu entuziastiem.

Anyhow, šodien nosalu. Izbraukājos visu Rīgu, vismaz manā skatījumā. Biju gandrīz filmā un satiku Anety. Kodētie teksti. Savējie sapratīs. I hate when people say that. Oh, the irony. Or is it?

Šodien ļoti jauki sniga.

Izdomāju vienu tēlu, kas ir ļaunais tēls. Bet vienīgais noziegums, ko viņš izdarīja, bija tas, ka viņš informēja, ka lietus līst [kas izbojāja galvenā varoņa plānus]. You know, kind of kill the messenger type of things. Un galvenais varonis saprot, ka ne jau tas nabags to lietu izsauca. Bet tāpat. Fuck that guy! Right?!

Vēl šī diena ieies vēsturē ar to, ka Everestā uzradusies jauna mīļākā pastēte. #keepingitreal

Mr. Wilbur

Mūsu mini piggy Mr. Wilburs savā mazajā kostīmiņā izskatījās ekstra mīlīgi. Šodien viņam arī sarkanais tauriņš. Atnākot mājās viņš gandrīz ielīda manā zābakā, bet netīšām ierāva degunā sniegu un sāka šķaudīt, tad sabijās no sava šķaudiena un aizskrēja prom. Ar savām mazajām kājelēm dipinot pa laminātu, paskriet īsti nevar, jo tomēr nabagam slīd nadziņi.

Bet vispār jau mani mati pēc Čūbīša smaržo, kas tikko ienācis no āra iekšā. Kāpēc tāda slikta priekšnojauta? Cerams, ka tikai tāpat. Ja ne tāpat, tad būs ekstrasensu cīņās tomēr jāpiedalās.

And how am I feeling?

Chocolate milk

Ir diezgan patīkami, ka Everesta biedri ik pa laiciņam pārsteidz ar šokolādes pienu.
Living the good life.

Bet vispār, kāpēc Rīgas centrā neviens netīra sniegu? Šorīt tiku līdz darbam ar gandrīz sniega pilniem zābakiem, it kā būtu bridusi mežu dienu un nakti. Slidens arī, bet winter winderland tomēr reāli forša.

Liena atnāk mājās.
Klusums.
E: Čau!
L: Čau!
E: Ass!
L: Why?
E: Tev pirmajai bija jāsaka.
L: I'm a rebel.

Yeah, that's the kind of conversations that are happening here. About real stuff, real issues #diging deep


Skatos 99 Homes. Labāka par Dark places jau ir. Ā, jā. Tātad vakar noskatījos to filmu. Oh no. Es nezinu, vai man likās tik briesmīga, jo grāmata patika daudz labāk, vai tāpēc, ka tiešām bija ļoti briesmīgi.

Lazy Sunday indeedio

Nu, ja šodien nebija lazy Sunday, tad es nezinu, kādai tai jābūt.
Sāksim ar to, ka ārā beidzot parādījusies ziema!
Let's back it up, vakar dabūju Dark Places by Gillian Flynn, tā pati, kas Gone girl autore. Anety uzdāvināja vienu viņas short story, kam beigās bija šīs grāmatas sākums. And it fucking worked. Sauciet mani par mārketinga upuri, vai labāk nesauciet mani vispār. Man tāpat slinkums celties.
Anyhow, vakar sāku lasīt un fun fact, darbība galvenokārt notika 2. janvārī. Un kāds datums bija vakar? 17. februāris! Ko????? Nu, jā, jā, 2. janvāris. What are the odds, right?! No? Just me? Ok, never mind, let's move on.
Tātad nesen piebeidzu to grāmatu un gribēju imdb apskatīties, kādi tad tur tie aktieri un kad filma būs. Nezinu, kāpēc, bet bija kaut kur kļūdaini rakstīts, ka filma būs tikai 2016. gadā. Un es pat neuzgūglēju, jo es nemāku gūglēt. Anyhow, ir filma! Un man tagad jāskatās. Kamēr grāmata vēl svaigā atmiņā, ugh, best thing ever. Es jau jūtu, cik daudz varēšu kritizēt visu.
Bet turpinot par to lazy Sunday. No rīta pamodos pēc 8iem un turpināju lasīt savu grāmatu. Tad Liena ap 12tiem sāka gatavot vakar solītos eggnog French toasts [yes, alcohol in food, classic Lienas idea]. Tā kā no Jaunā gada bija palicis pāris arī šampis un apelsīnu sulu, nekas cits neatlika, kā bija jātaisa mimosas. Un tagad klausieties, ko es jums teikšu, toast bija tik alkoholiski, ka pirms to ēšanas bija jāsaka toast. Khe, khe, khe, some gentle comedy for you. But it killed in real time. Nopietni.
Tā, nu, baudījām brokastis, ko beigās pārsaucām par brančiņu, jo tomēr pulkstenis jau bija way too much un neviens negribēja atzīt, ka brokastīs jau tik daudz alkohola patērēts. Citiem varētu likties izlaidīgs dzīvesveids, bet man liekas, ka we deserve this.
Pēc tam sekoja apmēram 2h kopīga grāmatu lasīšana. Katrai sava grāmata, bet bija kompānija.
Vakariņas nebija sliktākas, ēdām hesīša pārtiku un skatījāmies Friends. I mean,if this isn't nice, I don't know what is.

Un tad es tikai gribēju atgādināt, ka vakar Tīnu mūsu rimčikā sarāja par to, ka viņa gribēja nofotografēt maizes stendu. Es domāju, ka tas nākotnē ir atcerēšanās vērts.

Labi, viss. Jāskatās filma.
Un vēl varētu būt mazliet siltāks. Istabā, nevis ārā. Ārā viss chill, ziemai ziemā jābūt.

Close one

Gandrīz nepaspēju uzrakstīt. Šorīt atvēru blogu un domāju, ka jāraksta kaut kas, bet bija tik agrs un nekas nebija interesants noticis. Bet nu jau tik vēls, ka vairs nevar paspēt neko uzrakstīt.
Anyhow, ārā auksts. Dabūju jaunu grāmatu. Sad stuff. Break up stuff. Food stuff. A lot of stuff. Reālā dzīvē vai grāmatā?! Nu, tas paliek katra paša iztēlē. Un tagad future me nesaprot, kas noticis, jo neko jau neatceros noteikti. Oh, well.
Ziema klāt.

Jauki un nejauki

Nebūšu oriģināla. Jaunais gads ir sācies, gribam to vai nē.
Tramvajā bija smilšu kaudzītes. Sākumā likās, ka viss baigi jauki, atgādina jūrmalu, vasaru un smilšu pilis. Tad sapratu, ka viss tramvajs bijis pievemts un smiltis uzbērtas tāpēc. Vairs nelikās tik jauki.
Šodien vispār nekas īsti jauki neliekas.
Jācer uz jaukākām dienām.
Lai visiem miers un tādā garā!

Let's get our shit together, people!