Vēl bija apmeklētāji, kas mums sekoja, jo mēs laikam izskatījāmies pēc cilvēkiem, kas zina, kur jāiet. Vismaz izskatāmies zinoši. Tas arī labi. Stāsts ne par to gluži, bet bija tur bērns mazs un tēvs, kurš visu laiku stāstījām pilnīgi nepareizu informāciju par visiem dzīvniekiem, kā arī māte, kas ik pa laikam uz tēva pusi raidīja ne īpaši draudzīgus acu skatienus. Vismaz mums smieklīgi. Sīcis jau tāpat neatcerēsies, kā bebrs no nīlzirga atšķiras, vai maza govs no kazas.
Bet tā jau auksti. Un tad var ieiet dažādās mājiņās, lai sasildītos un kādu zvēru redzētu. Visādas smaržas. Arī ugunskurs bija. Gandrīz pilnmēness piedeva jauku noskaņu, īpaši pie pūcēm un ūpjiem. Bet tā āra krātiņos bija maz zvēru un daudz aukstuma. Beigās jau gandrīz netikām ārā, jo izeja bija slēgta. Zīmi jau grūti uzlikt, lai saprastu, kur iet.
Pēc 2h pastaigas diezgan nogurumiņš. Rīt pēdējais eksāmeniņš, ooooh yeeeeeah!
Bija kopīga vakariņu ēšana. Un bija 50 olas. Ne vakariņās, bet ledusskapī. Bet bija iemesls ēšanai. Izskatās, ka Lieldienas te tiks pamatīgi svinētas.
Goodnight! Es gribu gulēt kā smilšu peles, kas pārņems pasauli.
Un kā jau var būt 23? Pa nakti pamodos. Likās, ka kādas 3h vēl varēs pačučēt, bet nē, bija veselas 3 minūtes. Nav gluži tas pats. Kā tas laiks strādā?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru