Jāiet pēc viskija.
Vispār filma bija atbilstoša manam šīs dienas noskaņojumam.
Ārā bija skaists laiks, ko nomāca cilvēku bari, kas beidzot bija izlīduši no savām mājelēm. Pa ceļam neviena klusa brīža, vai vietiņa, kur paslēpties un svaigu gaisu ieelpot. Labi, svaigs gaiss nav Rīgas centrā jāmeklē, bet tas tāds laucinieka ieradums. Apsēdos parkā uz tālākā/vienmuļākā soliņa. Nepagāja ne divas minūtes, kad blakus piesēdās stiklu taras vācējs. No more parties in LA.
Ok, izklausās, ka filozofiskā virtuve sauc. Hei ho!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru